Šajā lapā ir apkopoti 1980.
gada laikapstākļi Latvijā.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
1980. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +4,8 °C | +5,3 °C |
Minimālā | −33,5 °C | −27,3 °C |
Maksimālā | +29,6 °C | +28,7 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 760,4 mm Rīga: 669,6 mm | |
Mēnesī | Rīga: 118,9 mm (augusts) | |
Dekādē | Rīga: 67,1 mm (jūnijs) | |
Diennaktī | Rīga: 40,9 mm (24. jūnijs) | |
Vējš | ||
Citi gada notikumi |
Jaunais 1980. gads Baltijā atnāca ar stipru sniegu. Visu pirmo nedēļu Latvijā nepārtraukti sniga, ietinot zemi pūkainā segā. Sniega segas biezums republikas austrumu rajonos sasniedza 27 līdz 30 centimetri, rietumos 17 līdz 23 centimetri. Šoreiz sniegu atnesa dienvidu ciklons. Jau Jaunā gada priekšvakarā tas ieradās virs Bulgārijas. Ciklona pārvietošanās trajektorija gāja pāri Moldāvijai uz Baltkrieviju un Baltiju. Savā ceļā sastapdams aukstu gaisu, ciklons strauji atdzisa un ar to saistīto lietus zonu pamazām nomainīja sniegputeņi. Pēdējā laika kartē ceļā uz Baltkrieviju un Baltiju bija vēl viens dienvidu ciklons.
Gada otrās nedēļas sākums iepriecināja slēpotājus ar bagātīgu sniegu. Meži un parki ietērpās baltās ziemas drānās, ar stingru ledu pārvilkās upes un ezeri. Sniega segas biezums bija 14 līdz 22 centimetri, Gaiziņkalna 32, bet Ērgļos 30 centimetri. Par šādu dāsnu snigšanu jāpateicas ciklonam, kura centrs atradās virs Rietumeiropas. Sakarā ar silta, mitra Atlantijas okeāna gaisa noplūdi uz ciklona ziemeļu perifēriju izveidojās plaša sniega josla. Taču nedēļas otrajā pusē atmosfērā notika bāriskā lauka kardināla pārkārtošanās. Virs Skandināvijas un Baltijas izveidojās plašs, salts anticiklons. Sniegs sāka snigt tālāk dienvidos. Gaisa temperatūra krasi kritās naktī un rīta stundās.
Pēc diezgan ilga pārtraukuma Baltija no jauna nonāca ciklona ietekmē. Cits pēc cita pār Padomju Savienības Eiropas daļas teritorijas ziemeļu rajoniem slīdēja cikloni, kas veidojas virs Atlantijas okeāna plašumiem. To dienvidu perifērijā no rietumiem plūda siltais jūras gaiss. Sals Latvijā mazinājās. Republikas rietumu daļā sākās atkusnis. Visvairāk jūras siltais gaiss bija jūtams piekrastē, kur dienā gaisa temperatūra pacēlās no +2 līdz +3 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā bija tuvu nullei — četri līdz pieci grādi virs normas. Taču, tikko ciklona ietekme kļuva vājāka, sals uzreiz pieņēmās spēkā.
Janvāra trešās dekādes sākumā laiku Baltijā noteica augsta spiediena apgabala rietumu daļa, kas atradās virs Padomju Savienības Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Gaisa temperatūra naktī bija –8, –13 grādi, vietām –18 grādi, dienā –4, –9 grādi. Šā augsta spiediena apgabala perifērijā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem pārvietojās cikloni, kas Latvijā izraisīja nelielu sniegputeni. Dekādes vidū sāka jūtami pastiprināties un pārvietoties uz dienvidiem anticiklons virs Skandināvijas, kas izveidojās ļoti aukstā arktiskā gaisa masā.
Janvāris beidzās ar aukstu laiku. Anticiklona noturīgā ietekme bija jūtama visā republikā. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra mēneša pēdējā nedēļā bija par 6 līdz 10, bet 29. janvārī par 15 grādiem zem normas. Sājā skaidrajā naktī Rīgā termometrs rādīja −27, kas ir par 5 grādiem zemāka temperatūra par daudzos gados novēroto minimālo temperatūru. Dažos republikas rajonos bija vēl aukstāks. Piemēram, Skrīveros naktī temperatūra noslīdēja līdz −30 grādiem.
Februāra sākumā sals atkāpās. Atmosfēras procesu maiņu izraisīja mākoņu daudzuma palielināšanās. Sāka snigt un putināt. Šādu laika maiņu noteica ciklons. Diennaktī tas nogāja apmēram 1000 kilometru no Ziemeļjūras līdz Baltijai, zemi dāsni ietīdams sniega segā. Sniega sega pieauga un bija no 20 līdz 30 centimetru bieza, Gaiziņkalnā līdz 42 centimetriem. Republikā ciklons ilgi neuzkavējās un aizvirzījās uz Maskavas pusi, bet ar to cikloniskā ietekme nebeidzās. Virs Ziemeļjūras izveidojās jauns ciklons, kas pa iepriekšējā ciklona trajektoriju pārvietojās uz Baltijas dienvidiem.
Februāra pirmajās dienās stipri sniga. Sniega segas biezums Latvijā nedēļas laikā palielinājās par desmit centimetriem un bija 30 līdz 40 centimetri. Vidzemes augstienē sniega segas biezums pieauga līdz 45 centimetriem, bet Rīgā līdz 37 centimetriem, kas par 23 centimetriem pārsniedza normu. Pār Baltiju vērpās vesela sērija ciklonisku virpuļu. Atsevišķās dienās krasi varēja novilkt robežlīniju starp siltā un aukstā gaisa cikloniem. Gaisa temperatūras kontrasti republikas ziemeļos un dienvidos sasniedza 10 līdz 15 grādus. Piemēram, 1. februārī Rūjienā bija –13 grādi, bet Daugavpilī tajā pašā laikā +3 grādi. Pamazām ciklonu aktivitāte atslāba, temperatūras kontrasti izlīdzinājās, lielā snigšana izbeidzās. Skandināvijas ziemeļu rajonā izveidojies anticiklons. 10. februārī laikapstākļus Latvijā noteica anticiklona dienvidu un dienvidaustrumu perifērija.
Veselu nedēļu Latvijā laiku noteica anticiklons. Radies aukstā, sausā arktiskajā gaisā virs Norvēģijas ziemeļu rajoniem, tas ļoti lēni pārvietojās uz dienvidiem, uz Somiju, bet pēc tam uz Baltiju un Baltkrieviju. Anticiklons Latvijā atnesa skaidru, saulainu laiku. Pamazām pieņēmās un naktī uz 13. februāri lielākajā daļā republikas rajonu termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –25, –28 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā turējās ap –16 grādiem, kas ir par 11 līdz 12 grādiem zemāk par normu. Noturīgais aukstais laiks 1979./1980. gadu ziemā veicināja biezas ledus segas veidošanos upēs, ezeros un Rīgas līcī. Ledus biezums Daugavā un Gaujā sasniedza 30 līdz 45 centimetrus, Rīgas līcī apmēram 25 centimetrus. Otrās dekādes vidū virs Skandināvijas un Baltijas pārsvarā pūta rietumu vēji. Siltais mitrais gaiss no Atlantijas okeāna izplatījās arī Latvijā, kā rezultātā paaugstinājās gaisa temperatūra un parādījās nokrišņi.
Vairāk nekā divas nedēļas virs Baltijas dominēja anticiklons. Temperatūras režīmā šis plašais augsta spiediena apgabals atšķīrās no saviem priekšgājējiem ziemā. Minimālā gaisa temperatūra nakti un rīta stundās bija no –3 līdz –8 grādiem (salīdzinājumā ar mēneša sākumu, kad dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz –20, –25 grādiem, bet republikas austrumos pat līdz –28 grādiem). Tad anticiklona ziemeļu perifērijā ieplūda Atlantijas okeāna mitrais gaiss. Vairākas dienas pār Latviju nogūla bieza migla. Miglas pilieniņi sasala un sakrita koku zaros un uz vadiem, veidojot sarmu. Atsevišķos rajonos sarma bija 26 līdz 53 milimetrus biezas. Sniega sega vēl saglabājās. Republikas rietumu rajonos tā bija 15 līdz 25 centimetrus, bet Vidzemes augstienē 39 līdz 53 centimetrus bieza, taču mēneša pēdējās dienās bija jūtamas atmosfēras procesu būtiskas pārmaiņas. Anticiklons saira un tagad pār Skandināvijas ziemeļdaļu cits aiz cita pāri sāka virzīties cikloni, kuri marta pašā sākumā sāka noteikt laikapstākļus arī Latvijā.
Virs PSRS Eiropas daļas teritorijas centrālajiem rajoniem pletās plašs augsta spiediena apgabals. Tā rietumu perifērijas ietekmē Baltijā turējās auksts laiks, pārsvarā bez nokrišņiem. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja no −7 līdz −12, vietām pat līdz −15 grādiem. Dienā gaiss sasilst tikai līdz 0, −5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija 1 līdz 2 grādus zem normas. Kaut arī saule dienā jau jūtami sildīja, sniega segas biezums Latvijā joprojām bija 20 līdz 50 centimetri, kas ir apmēram divas reizes vairāk par normu. Ledus biezums Rīgas jūras līcī bija 20 līdz 40 centimetru robežās.
Arī marta otraja dekāde virs PSRS Eiropas daļas un Baltijas dominēja plašs anticiklons. No Arktikas plūstošais gaiss pieturēja Latvijā aukstu laiku. Dzidrās naktis vēl vairak atdzesēja gaisu, un termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdēja līdz 16, 20, vietumis pat 25 grādus zem nulles. Pat saule, kas bija pakāpusies krietni augstu debesīs, nespeja sasildīt zemi un ledaino gaisu, kas to iekļāvis. Rīgā diennakts vidējā gaisa temperatūra jau daudzas dienas turējās 3 līdz 8 grādus zemāka par normu. Nedila ari sniega sega. Tā joprojām bija 20 līdz 50 centimetrus bieza. Trešās dekādes pašā sākumā virs Norvēģu juras bija izveidojies ciklons, taču tā siltās, mitrās gaisa masas nespēja salauzt aukstuma barjeru austrumos.
Ritēja marta pēdējās dienas, taču pavasaris nesteidza ierasties. Vēl visur bija šim gadalaikam neparasti bieza sniega sega, meži bija vienās kupenās. No ziemas miega vēl nebija modušās upes un ezeri. Ziemai noturēties līdz marta beigām palīdzēja saltais anticiklons, kas ilgu laiku bija izvietojies virs Eiropas teritoriju. Marta pēdējās dienās atmosfēras procesos notika lūzums. No Atlantijas okeāna uz Rietumeiropu sāka virzīties cikloni, kas trešās dekādes vidū Baltijā atnesa izmaiņas. Latvijā sniga slapjš sniegs, laiks kļuva jūtami siltāks.
Jau veselu nedēļu, kopš 29. marta, diennakts vidējā gaisa temperatūra visā republikā bija pacēlusies augstāk par 0 grādiem. Par nedēļu pavasaris bija nokavējies Latvijas rietumu rajonos, turpretim republikas austrumu daļā tas sākās parastajā laikā. Sniegs bija nokusis republikas rietumos, Ventā un Lietuvas upēs bija sācis iet ledus. Ūdens līmenis upēs cēlās par četriem metriem, atsevišķos sektoros tika novērots sadambējies ledus. Austrumu rajonos vēl bija 10 līdz 22 centimetrus dziļš sniegs, bet Vidzemes augstienē sniega segas biezums bija 34 līdz 38 centimetri. Ledus skavās bija iekļauta Daugava un republikas austrumu upes. Sniega lēnā, kušana bija izskaidrojama ar samērā niecīgo siltumu dienā. Visu nedēļu debesīs bija mākoņi, bet naktī un rīta stundās migla. Gaisa temperatūra turējās 1 līdz 2 grādus zem normas. Apmākušā laika iemesls bija Atlantijas okeāna cikloni, kuru trajektorijas atradās netālu no Baltijas valstīm.
1980. gada pavasaris ieradās Latvijā ar kavēšanos. It visur Latvijā vēl bija redzams sniegs, kas parasti izkūst jau aprīļa pirmajā pusē. Vienīgi republikas rietumu rajonos lauki bija pilnīgi atbrīvojušies no sniega un augsnes aramslānis sāka atkust. Pārējā teritorijā sniega sega otrās dekādes sākumā bija no 3 līdz 10 centimetriem, vietām nokusuši plaiskumi. Bet augstienēs sniega segas biezums sasniedza 15 līdz 20 centimetrus. Dažas dienas vēlāk nekā parasti atlidoja strazdi, izskanēja pirmās cīruļa dziesmas, bija sākušas rosīties bites. Aizputes un Beibižu apkaimē, tur, kur augsne jau bija atkususi, bija sākusies sulu ritēšana bērzos. Latvijas upēs turpinājās ledus iešana. Bet Venta un Mūsa no ledus jau bija atbrīvojušās. Otrās aprīļa dekādes sākumā gaisa temperatūra svārstījās robežās no +1 līdz +4 grādiem un būtiski no normas nebija novirzījusies. Izņēmums bija 7. aprīlis, kad pavasara saule zemi sasildīja līdz +10, +12 grādiem, un vidējā diennakts gaisa temperatūra Rīgā cēlās līdz +5,2 grādiem.
Aukstākais maijs Rīgā novērojumu vēsturē — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija +8,0 °C.
Rīgas centra meteoroloģiskajā novērojumu stacijā mēneša nokrišņu summa sasniedza 132,8 mm.
Līdzās 1905. gada oktobrim Liepājā, tika reģistrēts otrs vislielākais oktobra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu rajonos. Aizputē mēneša nokrišņu summa bija 206 mm.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas. Kamēr ir redzams šis paziņojums, dekāžu un diennakts nokrišņu informācija var būt neprecīza.
|
|
Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article 1980. gada laikapstākļi Latvijā, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.