Gulbenes Novads: Pašvaldība Latvijā

Novads izveidots 2009. gadā, apvienojot visas bijušā Gulbenes rajona pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar Alūksnes un Smiltenes novadiem, austrumos ar Balvu novadu, dienvidos ar Madonas novadu un rietumos ar Cēsu novadu.

Gulbenes novads
Gulbenes novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Gulbene
Kopējā platība:	1 872,2 km2
• Sauszeme:	1 827,3 km2
• Ūdens:	44,9 km2
Iedzīvotāji (2023):	19 069
Blīvums (2023):	10,4 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Andis Caunītis (LRA)
Teritoriālās vienības:	1 pilsēta un 13 pagasti: Beļavas pagasts Daukstu pagasts Druvienas pagasts Gulbenes pilsēta Galgauskas pagasts Jaungulbenes pagasts Lejasciema pagasts Litenes pagasts Lizuma pagasts Līgo pagasts Rankas pagasts Stāmerienas pagasts Stradu pagasts Tirzas pagasts
Mājaslapa:	www.gulbene.lv
Gulbenes novads Vikikrātuvē

Novada teritorijas kopplatība ir 187 220 ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs Gulbene atrodas Gulbenes paugurvaļņa dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas Vidusgaujas ieplaka, rietumos — Vidzemes Centrālā augstiene ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m vjl (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m (Beļavas pilskalns 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni), dienvidaustrumos Lubāna līdzenums. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra (Lielais Mārku purvs).

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.

Lielākās upes

• Daugavas baseina: Pededze, Liede.
• Gaujas baseina: Gauja, Tirza.

Ūdenstilpes

Lielākie ezeri — Ludza ezers (2,8 km²), Ušurs (1,6 km²).

13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa Tālavas un Atzeles zemēs. Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (Gulbana) pirmoreiz minēts 1224. gada Tālavas dalīšanas līgumā starp Zobenbrāļu ordeni un Rīgas bīskapu. Pēc vienas hipotēzes, Druvienas nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka Drivinalda vārds.

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās Rīgas arhibīskapijas Latviešu galā, 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp Cesvaines un Alūksnes pilīm uzcēla Gulbenes mūra pili (Schwanenburg), kas kļuva par novada pārvaldes centru. Livonijas kara sākumā 1559. gadā pēc uzvaras Tirzas kaujā Gulbenes pili ieņēma Ivana IV karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim Magnusam, bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā Gulbenes pils krieviski nodēvēta par Шванцбург, pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva Polijas-Lietuvas kopvalstij piederošās Livonijas Pārdaugavas hercogistes Cēsu vaivadijā.

Pēc Vidzemes iekarošanas Zviedrijas karalis Gustavs Ādolfs Gulbenes draudzes novadu uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā muiža nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas Krievijas Impērijai tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam Frīdriham fon Bergam piederošajā Beļavas muižā (Kortenhof) uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā Johans Gotlībs fon Volfs iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis (Balto un Sarkano pili). 1835. gadā historisma stilā celta Stāmerienas muižas kungu māja, savukārt Jaungulbenes muižas kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts Pļaviņu—Valkas šaursliežu dzelzceļš un uzbūvēta Gulbenes stacija.

Gulbenes novadu veido 1 pilsēta un 13 pagasti: Beļavas pagasts, Daukstu pagasts, Druvienas pagasts, Galgauskas pagasts, Gulbenes pilsēta, Jaungulbenes pagasts, Lejasciema pagasts, Litenes pagasts, Lizuma pagasts, Līgo pagasts, Rankas pagasts, Stāmerienas pagasts, Stradu pagasts, Tirzas pagasts.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās, pēc CSB datiem.

Apdzīvotās vietas

Nacionālais sastāvs

Pamatraksts: 2021. gada Gulbenes novada domes vēlēšanas

2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas Gulbenes novadā ievēlēja 15 deputātus no 6 partiju kandidātu sarakstiem.

• Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683—1759), Vidzemes hernhūtiešu kustības veidotāja
• Oto Bērtiņš (1818—?), gleznotājs
• Apsīšu Jēkabs (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
• Jānis Misiņš (1862—1945), bibliogrāfs
• Jūlijs Madernieks (1870—1955), gleznotājs, interjerists
• Voldemārs Maldonis (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
• Jānis Poruks (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
• Andrievs Niedra (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
• Andrejs Priedkalns (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
• Augusts Malvess (1878—1951), arhitekts
• Voldemārs Irbe (1893—1944), mākslinieks
• Leo Svemps (1897—1975), gleznotājs
• Mariss Vētra (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
• Sergejs Duks (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
• Imants Kokars (1921—2011), kordiriģents
• Gido Kokars (1921), kordiriģents
• Antra Liedskalniņa (1930—2000), aktrise
• Imants Cepītis (1935—1993), kordiriģents
• Uldis Pūcītis (1937—2000), aktieris
• Ruta Muceniece (1950), farmakoloģe, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle (2008)
• Andris Kravalis (1967), katoļu bīskaps
• Madara Līduma (1982), biatloniste
• Daumants Dreiškens (1984), bobslejists

Skatīt arī: Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā

•  
  Gulbenes dzelzceļa stacija
•  
  Stāmerienas muižas pils
•  
  Litenes muižas kungu māja
•  
  Jaungulbenes muižas pils

• Oficiālā tīmekļa vietne

Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l