Lejasciema pagasts ir viena no Gulbenes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos.
Robežojas ar sava novada Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastiem, Smiltenes novada Variņu, Virešu un Trapenes pagastiem un Alūksnes novada Ilzenes un Zeltiņu pagastiem. Pagasta centrs atrodas Lejasciemā.
Lejasciema pagasts | ||||
---|---|---|---|---|
| ||||
Novads: | Gulbenes novads | |||
Centrs: | Lejasciems | |||
Kopējā platība: | 337,8 km2 | |||
• Sauszeme: | 331,1 km2 | |||
• Ūdens: | 6,7 km2 | |||
Iedzīvotāji (2023): | 1 318 | |||
Blīvums (2023): | 4,0 iedz./km2 | |||
Mājaslapa: | www | |||
Vēsturiskie nosaukumi | ||||
vācu: | Aahof | |||
krievu: | Лейская | |||
Lejasciema pagasts Vikikrātuvē |
Cēsaka, Dzelzupīte, Iežupe, Ilgupīte, Irbupīte, Gauja, Koruļupīte, Ķiurga, Lāčupīte, Linupīte, Mudaža, Niedrupe, Pilupe, Svārbe, Tirza, Tirziņa, Sudaliņa, Vidaga, Zellene.
Ādmiņu ezers, Aizupju ezers, Bomīšu ezers, Dūkstiņu ezers, Galgauskas ezers, Klinča ezers, Kugru ezers, Moveša ezers, Mustera ezers, Roznieku ezers, Sila ezers, Silamiķeļu ezers, Sudals, Umbezers
Vēsturiski tagadējā Lejasciema pagasta teritorija piederēja pie Vidzemes guberņas Valkas apriņķa Gulbenes draudzes novada un līdz Otrajam pasaules karam tā bija sadalīta mazākos Lejasciema, Dūres un Sinoles pagastos. Lejasmuižā jau Zviedru Vidzemes laikā atradās luterāņu baznīca, kurā kalpoja Gulbenes mācītāji, bet 1881. gadā to atdalīja no Vecgulbenes draudzes un izveidoja patstāvīgu Lejasmuižas draudzi. 1773. gada celtās koka baznīcas vietā 1895. gadā uzbūvēja jaunu mūra baznīcu, kurā līdz Otrajam pasaules karam glabājās vecās baznīcas grāmatas ar draudzes locekļu sarakstiem (1748-1834) un dvēseļu revīziju (1782, 1795, 1811, 1816, 1834, 1850, 1858) materiāliem. Baznīcu nopostīja Otrā pasaules kara laikā.
Līdz 1920. gada agrārajai reformai Lejasciema pagastā atradās Lejasmuižas, Pirts muižas, Augulienas muižas un Amšu muižas zemes. Pēc agrārās reformas
1935. gadā toreizējā Lejasciema pagasta (līdz 1925. gadam Lejas pagasta) platība bija 153,2 km² un tajā dzīvoja 2026 iedzīvotāji. Lejasciemam līdz 1939. gadam bija pilsētas tiesības un 1935. gadā tajā bija 466 iedzīvotāji. Lejasciema pagastā uz Gaujas upes darbojās Paideru dzirnavas ar zāģētavu, vilnas kārstuvi un vērptuvi, uz Sudala upes Lejas un Jānūžu dzirnavas ar zāģētavu, Amšu ķieģelnīca. Skolas: Lejasciema pilnā pagastskola ar 4 skolotājiem, Grabažu I pakāpes pagastskola ar vienu skolotāju.
1945. gadā Lejasciema pagastā izveidoja Lejasciema, Amšu un Sudalas ciema padomes. 1954. gadā Lejasciema ciemam pievienoja Sudalas ciemu, 1962. gadā - Dūres ciemu, 1977. gadā daļu no Sinoles ciema. 1990. gadā ciems reorganizēts par pagastu. 2009. gadā pagasts kā administratīva teritorija iekļauts Gulbenes novadā.
Esošajās robežās, pēc CSP datiem.
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas: Dūre, Cinci, Čipati, Jānūži, Krampani, Ķilpani, Lapati, Lejasciems, Mālumuiža, Salaki, Salmaņi, Sinole, Umari, Zvārtavi.
Pagastā darbojas Sinoles un Pilskalna HES, Annas dzirnavas.
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šī sadaļa jāpapildina. |
Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Lejasciema pagasts, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.