Karstuma Vilnis

Nepastāv karstuma viļņa vispārējas definīcijas, jo termins dažādos reģionos ir relatīvs attiecībā pret parastiem laika apstākļiem. Temperatūra, kas cilvēkiem, dzīvojošiem karstākā klimatā, ir norma, var tikt uzskatīta par karstuma vilni vēsākos reģionos. Termins var tikt piemērots gan ikdienas laika izmaiņām, gan ārkārtas karstuma viļņiem, kas var notikt reizi gadsimtā. Spēcīgi karstuma viļņi var izraisīt katastrofāla apjoma kultūraugu iznīcināšanu, tūkstošiem nāves gadījumu no hipertermijas un plašus strāvas zudumus, jo masveidā tiek izmantoti gaisa kondicionieri un ventilatori.

Karstuma viļņa definīcija, ko ieteikusi Pasaules Meteoroloģijas organizācija ir tad, kad diennakts maksimālā gaisa temperatūra vairāk nekā piecas dienas pēc kārtas pārsniedz vidējo maksimālo temperatūru par 5 grādiem pēc Celsija (9 grādiem pēc Fārenheita), salīdzinājumā ar vidējo temperatūru laika posmā no 1961—1990. gadam.

Piemēram, Nīderlandē karstuma vilnis ir definēts kā laika periods, kurā vismaz 5 dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra De Bilt pilsētā pārsniedz +25 °C (77 °F) pie nosacījuma, ka 3 dienās šajā piecu dienu periodā gaisa temperatūra pārsniedz +30 °C. Šī karstuma viļņa definīcija tiek lietota arī Beļģijā un Luksemburgā.

Dānijā karstuma vilnis ir definēts kā 3 dienu laika periods, kurā gaisa temperatūra vismaz pusē valsts teritorijas pārsniedz +28 °C, bet piemēram Austrālijas pilsētā Adelaidā karstuma vilnis ir tad, ja 5 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra pārsniedz +35 vai 3 dienas +40 grādus.

• Sausums
• Relatīvais gaisa mitrums

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Karstuma vilnis.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar meteoroloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l