Šajā lapā ir apkopoti 1981.
gada laikapstākļi Latvijā.
Laikapstākļi Latvijā | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Latvijas klimats | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Rīgas klimats |
1981. gada laikapstākļi Latvijā | ||
---|---|---|
Temperatūra | ||
Latvija | Rīga | |
Vidējā | +5,8 °C | +6,3 °C |
Minimālā | - | −19,4 °C |
Maksimālā | - | +29,4 °C |
Nokrišņi | ||
Gadā | Latvija: 835,9 mm Rīga: 729,8 mm | |
Vējš | ||
Citi gada notikumi |
Janvāra beigās un februāra pirmajā pusē laika apstākļus Baltijā noteica cikloni, kas no Atlantijas okeāna gāja pāri Skandināvijai un atnesa līdzi siltu un mitru okeāna gaisu. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par ilggadējo vidējo normu. Februāra vidū virs Eiropas ziemeļiem arktiskā gaisa masās izveidojās anticiklons. Augstā spiediena joslā, kas slīdēja pāri Skandināvijai un Lielbritānijai, tas savienojās ar Azoru salu anticiklonu. Anticikloni atspieda Atlantijas okeāna ciklonus uz ziemeļiem (to ceļš veda pāri Islandei un Spicbergenai uz Jauno Zemi). Virs Baltijas vējš sāka pūst austrumu virzienos. Ar austrumu plūsmām Latvijā nokļuva arktiskās gaisa masas.
Gada pirmajā nedēļā Latvijas teritorijā iestājās stabila ziema. Kļuva stipri aukstāks. Gaisa vidējā diennakts temperatūra par 4 līdz 5 grādiem bija zem normas. Atsevišķos rajonos termometra dzīvsudraba stabiņš noslīdējis līdz −22, −24 grādiem. Sniega segas biezums republikā bija 8 līdz 15 centimetri, Gaiziņkalnā apmēram 10 centimetru. Ledus biezums 15 līdz 25 centimetri. Lielās ūdenskrātuvēs ūdens sāka aizsalt. Tik krasa laika apstākļu maiņa tika skaidrota ar pārmaiņām gaisa cirkulācijā. 1980. gada decembrī Baltijā ieplūda silts, mitrs Atlantijas gaiss, bet janvāra sākumā rietumu vēji atkāpās ziemeļu vēju priekšā. Tas nozīmē, ka Skandināvijā ieplūda ļoti aukstais Arktikas baseina gaiss.
Otrās dekādes beigās anticiklons, kas bija izveidojies virs Azoru salām, pletās pār Baltiju. Gaisa temperatūra naktī noslīdēja –7 līdz –12 grādus zem nulles, dienā pieturējās –2, –7 grādu sals.
Mēneša beigās Latvijā valdīja siltās gaisa masas. Lielas siltā gaisa masas no Azoru salām izplatījās pār Rietumeiropu un Skandināviju, sasniedzot 70. paralēli. Uz siltuma un aukstuma robežas virs Skandināvijas ziemeļu piekrastes veidojās gaisa viļņveida perturbācija, kas kopā ar cikloniem plūda no rietumiem uz austrumiem. No to dienvidu perifērijas uz Baltiju plūda ļoti silts gaiss, bet aukstais palika tālu Arktikā. Mēneša pēdējā nedēļā vidējā diennakts gaisa temperatūra bija 3 līdz 6 grādus augstāka par normu. Sniegs kusa, īpaši Latvijas rietumu rajonos. Tomēr sniega segas biezums Gaiziņkalnā un Ērgļos vēl bija apmēram 40 centimetri.
Februāra pirmajā nedēļā pār Baltiju virzījās cikloni, kas Latvijai atnesa lietu, vējus un miglu. Siltais jūras gaiss, kas plūda no Atlantijas okeāna, būtiski sajaucis ziemas temperatūras režīmu. Rīgā mēneša pirmajā nedēļā gaisa temperatūra bija 6 līdz 8 grādus augstāka par ilgos gados novēroto. Intensīvi kusa sniegs. Vienīgi Vidzemes augstienē sniega sega saglabājusies normas robežās 30 līdz 40 centimetru biezumā, bet republikas rietumos sniega jau bija nokusis.
Mēneša otrajā nedēļā Atlantijas cikloni joprojām saimniekoja Baltijā. Tomēr tiem bija dažāds raksturs. Pirmais no tiem ļoti dziļš ar spiedienu centrā 730 milimetri dzīvsudraba stabiņa nāca no Islandes un bija agresīvs. Tas virzījās vētraini, savā ceļā izraisīdams stiprus sniegputeņus, rietumu un ziemeļrietumu viesujvējus. Otrs ciklons, aizsācies virs Ziemeļjūras, bija mazāk aktīvs un sevišķas nepatikšanas nesagādāja. Vidējā gaisa temperatūra februāra pirmajā dekādē visā republikā bija ap 0 grādiem. Tas ir par 5 līdz 7 grādiem virs klimatiskās normas. Baltijas jūras piekrastē sniegs praktiski bija nokusis, savukārt pārējā teritorijā tās biezums bija tikai 10 līdz 30 centimetri un vienīgi Ērgļos un Gaiziņkalnā līdz 50 centimetriem.
Marta sākums bija neparasti auksts. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija par 4 līdz 5 grādiem zem normas. Nakts stundās dzīvsudraba stabiņš termometrā noslīdēja līdz –13 vai pat līdz –18 grādiem, bet republikas ziemeļaustrumos līdz –21 grādam. Tāds intensīvs sals parasti vērojams pašā ziemas vidū. Dienas stundās saules spilgto staru iespaidā gaiss sasila līdz 0, reizēm līdz +1 grādam. Sniega segas biezums bija 10 līdz 25 centimetri, Madonā 35, Gaiziņkalnā un Ērgļos 51. Salu izraisīja un laiku noteica anticiklons. Republikā ieplūda ledains Arktikas gaiss.
Marta vidū virs Barenca jūras izveidojās anticiklons, kurš aptvēra Skandināviju un Baltiju — izplatījās aukstā arktiskā gaisa masas.
Aprīļa otrajā pusē Latvijā pieturējās auksts laiks. Naktī temperatūra bija —1 līdz —6 grādi, dažās naktīs līdz —8 grādiem. Dienā no 0 līdz +5 grādiem. Diennakts vidējā gaisa temperatūra par 3 līdz 8 grādiem bija zem normas. Cikloni no Atlantijas pārvietojās pāri Norvēģu jūrai un Ziemeļjūrai, pēc tam uz Krievijas Eiropas teritorijas centrālajiem rajoniem. Ciklonu aizmugurē mūsu rajonos ieplūda arktiskā gaisa masas, bet aukstuma frontes izraisīja nokrišņus sniga slapjš sniegs. Republikas rietumos atkal izveidojusies sniega sega vietām līdz 10, 11 centimetru. Aukstā laika dēļ palēninājās pavasara procesi dabā. Tomēr ledus Rīgas jūras līcī siltā laika ietekmē aprīļa sākumā un tāpēc, ka dienā temperatūra bija plusos, bija izkusis. Virs Grenlandes izveidojās plašs ciklons, kas aizšķērsoja ceļu cikloniem no Atlantijas uz Eiropu. kuri varētu Latvijai atnest okeāna siltumu. Aukstais gaiss, kas ieplūda mūsu rajonos, pamazām sasila.
Mēneša sākumā nemitīgi lija, bieži sniga Slapjš sniegs. Bija auksti un nemīlīgi kā rudenī. Un tad pēkšņi atmosfērā notika gaisa masu cirkulācijas pārkārtošanās un Baltijā ieplūda silts, sauss gaiss no Ukrainas dienvidiem. 8. maijā iestājās silts, saulains, sauss laiks, karstākajās dienās 10., 11., 12. maijā gaisa temperatūra Rīgā pacēlās līdz +28 grādiem. Tādā veidā par 1 līdz 2 grādiem pārsniegts absolūtais temperatūras maksimums simt gadu laikā. Dažās siltajās maija dienās līdz nepazīšanai pārmainījusies daba. Kokiem sāka plaukt lapas, mazliet ātrāk nekā parasti dažviet sāka ziedēt pīlādži.
Jūlija visstiprākās vēja brāzmas Austrumlatvijā — Priekuļi, 28 m/s.
Līdzās 1966. gadam, līdz šim reģistrētās absolūti maksimālās gaisa temperatūras oktobrī ir no 21 līdz 25 grādiem un ir uzstādītas 1981. gadā.
Novembra beigās un decembra sākumā laiku Baltijā joprojām noteica cikloni. Radušies Atlantijā, tie uz kontinentu atnesa relatīvi siltu un mitru gaisu, tāpēc temperatūra Latvijā rudens beigās un pašā ziemas sākumā bija 0,5—1 grāds virs vidējā daudzos gados novērotā lieluma (normas). Bieži bija nokrišņi, lija lietus un sniga slapjš sniegs. Kopumā rudens Baltijā bija silts un mitrs. 1980. gadā novembra beigās Latvijas austrumu rajonos jau bija izveidojusies sniega sega un augsne bija sasalusi 15—20 centimetru dziļumā, bet 1981. gadā stabilas sniega segas vēl nebija izveidojusie un augsne nebija sasalusi. No Atlantijas uz Skandināviju aizvirzījies dziļš ciklons.
Jau kopš piemās dekādes vidus Latvijā valdīja īsta ziema. Sniega segas biezums atsevišķos rajonos bija 20—27 centimetri (Priekulē 27, Alūksnē 21, Ventspilī 19 centimetri). Upēs veidojas ledus. Gaisa temperatūra bija no –1 grāda līdz +2 grādiem, naktī no 0 līdz –5 grādiem. Atmosfēras procesi attīstījās tādā veidā, ka uz Baltiju virzījās mazaktīvi cikloni no Skandināvijas, bet 7. decembrī virs Dānijas izveidojās diezgan dziļš ciklons, kas, pārvietodamies uz austrumiem, radīja vēja pastiprināšanos lielākajā daļā republikas rajonu līdz 15—20 metriem sekundē, sniga sniegs un puteņoja. Ciklons strauji aizvirzījās uz ziemeļaustrumiem. Rietumu vējus nomainīja ziemeļu vēji, kas Baltijā atnesa auksto arktisko gaisu. Gaisa temperatūra ievērojami pazeminājās: dienā līdz –2, –7 grādiem, naktī līdz –8, –13 grādiem. Atsevišķos rajonos līdz –19, –22 grādiem.
Sākot ar 6. decembri diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā stabili turējās divus līdz septiņus grādus zem normas, bet termometra dzīvsudraba stabiņš nepakāpās virs nulles. Bieži vien tas rādīja no 11 līdz 16 grādiem, bet atsevišķos rajonos līdz 18, 23 grādiem lielu salu. Upes un ezeri aizsalas. Laiku Baltijā otrās dekādes beigās ietekmēja sekls ciklons, kas izveidojās virs Kolas pussalas un gausi pārvietojās pāri Somijai uz Igauniju. Ziemeļu vēji Baltijā atnesa Arktikas auksto gaisu un sniegputeni.
No decembra sākuma ziema Padomju Savienības Eiropas teritorijā un Baltijā nostiprināja savas pozīcijas. Visu šo laika posmu pieturējās auksts laiks, bagātīgi sniga un puteņoja. Pamazām palielinājās sniega segas biezums. Republikas austrumos tas vietām sasniedza 45 centimetrus. Otrās dekādes beigās tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra. Naktī uz 18. decembri tā pazeminājās līdz –24 grādiem. Vēji krasi mainīja virzienu, bet kopumā pārsvarā pūta austrumu vēji, kas veicināja aukstā kontinentālā gaisa ieplūšanu Latvijā.
Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.
Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.
|
|
Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article 1981. gada laikapstākļi Latvijā, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.