Saldus ir pilsēta Kurzemē, Cieceres upes krastos, Saldus novada centrs.
Tā atrodas 119 km attālumā no Rīgas, bet tikai 7 km attālumā no kaimiņu pilsētas Brocēniem. Pilsētas teritorija robežojas ar sava novada Saldus, Novadnieku un Zirņu pagastiem, kā arī Cieceres pagastu. Saldus pilsēta pirmo reizi rakstītos avotos minēta 13. gadsimtā, bet par tās dibināšanas gadu uzskata 1856. gadu.
Saldus | |||
---|---|---|---|
Novada pilsēta | |||
Oskara Kalpaka laukums Saldus centrā | |||
| |||
Koordinātas: 56°39′59″N 22°29′37″E / 56.66639°N 22.49361°E 22°29′37″E / 56.66639°N 22.49361°E | |||
Valsts | Latvija | ||
Novads | Saldus novads | ||
Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | ||
Citi nosaukumi | vācu: Frauenburg | ||
Platība | |||
• Kopējā | 10,1 km2 | ||
• sauszeme | 9,7 km2 | ||
• ūdens | 0,4 km2 | ||
Augstums | 95 m | ||
Iedzīvotāji (2023) | |||
• kopā | 9 493 | ||
• blīvums | 978,7 iedz./km2 | ||
Laika josla | EET (UTC+2) | ||
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
Pasta indeksi | LV-3801 | ||
Mājaslapa | www | ||
Saldus Vikikrātuvē |
2022. gadā Saldus bija 19. lielākā pilsēta Latvijā pēc iedzīvotāju skaita.
Saldus pilskalns (Salden) pirmo reizi minēts 1253. gada Kursas dalīšanas līgumā kā apdzīvota vieta "Zemē starp Skrundu un Zemgali". 14. gadsimtā netālu no kuršu pilskalna Livonijas ordenis uzcēla Saldus pili, ko novēlēja ordeņa patronesei Svētajai Mārai un nosauca par "Mūsu mīļās kundzes pili" (vācu: die Burg unserer lieben Frau) jeb Frauenburgu. Pirmo reizi ordeņa piļu sarakstā tā pieminēta 1411. gadā.
Pie Frauenburgas pils laika gaitā izveidojās lielāka apdzīvota vieta, kas piedzīvoja uzplaukumu Kurzemes hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642–1682). To sekmēja izdevīgais novietojums vietā, kur no Jelgavas—Klaipēdas pasta ceļa atzarojās ceļš uz otro hercogistes galvaspilsētu – Kuldīgu.
Lielajā Ziemeļu karā Saldus pils un miests tika nopostīti, saimnieciskā dzīve atjaunojās tikai pēc 1856. gada. Pilsētas tiesības Saldus ieguva 1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā, kad atradās Vācijas okupācijā. Latvijas brīvības cīņu laikā Saldus bija pirmā pilsēta, kuru 1919. gada 10. martā no lieliniekiem atbrīvoja 1. latviešu atsevišķais bataljons. Otrā pasaules kara beigās pilsēta atradās Kurzemes cietoksnī un tās tuvumā notika sīvas kaujas, taču līdz pat Vācijas kapitulācijai 1945. gada 8. maijā Saldus palika Vērmahta okupētajā Latvijas daļā.
Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Gar Saldu iet dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja (Saldus stacija atrodas Saldus pagastā, apmēram 2,5 km no pilsētas centra). Pilsētas teritoriju tās ziemeļu daļā šķērso galvenais autoceļš A9. Saldus ir galapunkts reģionālajiem ceļiem P108 un P109, caur Saldu iet arī autoceļš P105.
Vēsturiskā apbūve līdz mūsdienām visvairāk saglabājusies pašā pilsētas centrā, kā arī uz Striķu ielas un Lielās ielas ar tām piederošajiem namu kvartāliem. Senas ēkas ir arī Kalnsētās jeb Kalna muižā (Berghof-Brotzen), kas atrodas Kalnsētas parka teritorijā.
Saldus atrodas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē. Tā ir lielākā pilsēta Austrumkursas augstienē. Pilsēta veidojusies Cieceres upes abos krastos, tās austrumu nomalē atrodas Saldus ezers. Saldus tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām pilsētām Latvijā,[nepieciešama atsauce] jo tai ir raksturīgi parki, skvēri un bagātīgi apstādījumi.
Saldū dzimuši:
Saldus sadraudzības pilsētas:
|
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Saldus, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.