14.
Saeima ir Latvijas Republikas parlamenta 14. sasaukums, kas savu darbību uzsāka 2022. gada 1. novembrī.
Latvijas Republikas Saeima | |||
| |||
---|---|---|---|
Darbības laiks: 2022. gada 1. novembris — pašlaik | |||
| |||
Priekšsēdētājs: | |||
Priekšsēdētāja biedri: | Zanda Kalniņa-Lukaševica Jānis Grasbergs (līdz 2023. gada 20. septembrim) | ||
Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
|
14. Saeimas vēlēšanas notika 2022. gada 1. oktobrī, vēlēšanās kandidēja 19 saraksti un tajās nobalsoja 916 691 vēlētāji jeb 59,43% balsstiesīgo pilsoņu. Salīdzinājumam — Lietuvas 2020. gada vēlēšanās nobalsoja 47,80%, bet Igaunijas 2019. gada vēlēšanās — 63,67% balsstiesīgo pilsoņu.
Lai iegūtu deputātu vietas, kandidātu sarakstam jāsaņem vismaz 5% no derīgo aplokšņu kopskaita (Latvijā). Attiecīgi, 5% barjeru pārvarēja un 14. Saeimā iekļuva pārstāvji no 7 vēlēšanu sarakstiem:
Saraksta nr. | Kandidātu saraksta nosaukums | Derīgās zīmes | Procenti* | Vietas** |
---|---|---|---|---|
1 | Jaunā Vienotība | 173 425 | 18,97% | 26 |
3 | Zaļo un Zemnieku savienība | 113 676 | 12,44% | 16 |
18 | "APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" | 100 631 | 11,01% | 15 |
11 | Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 84 939 | 9,29% | 13 |
8 | Politiskā partija "Stabilitātei!" | 62 168 | 6,80% | 11 |
12 | Latvija Pirmajā Vietā | 57 033 | 6,24% | 9 |
15 | "Progresīvie" | 56 327 | 6,16% | 10 |
* Piezīme: procenti tiek rēķināti attiecībā pret derīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaitu.
** Piezīme: sarakstu iegūto vietu skaitu nosaka katrā vēlēšanu apgabalā atsevišķi, tādēļ ir iespējami gadījumi, kad saraksts ar lielāku kopējo balsu skaitu saņem mazāk mandātus.
14.Saeimas frakciju sastāvs uz 25.01.2024:
Frakcijas nosaukums | Deputātu skaits |
Jaunā Vienotība | 25 |
Zaļo un Zemnieku savienība | 16 |
"APVIENOTAIS SARAKSTS — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija" | 14 |
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 12 |
"Progresīvie" | 10 |
Politiskā partija "Stabilitātei!" | 9 |
Latvija Pirmajā Vietā | 8 |
Pie frakcijām nepiederošie deputāti | 6 |
Kopā | 100 |
14. Saeimā kopumā darbojas 17 komisijas:
Latvijā tradicionāli priekšroka valdības koalīcijas veidošanā ir partijai, kas ieguvusi visvairāk deputāta mandātus, tomēr noteicošā loma ir balsu vairākumam atbilstoši politisko partiju ideoloģiskajai saderībai. 14. Saeimas vēlēšanās visvairāk deputātu mandātu ieguva apvienība "Jaunā Vienotība", kura attiecīgi uzņēmās iniciatīvu vest valdības koalīcijas veidošanas sarunas.
Partija 14. Saeimas valdības koalīcijas partneru meklēšanas gaitā vadījās pēc sekojošiem principiem:
Oktobra beigās, vairāk nekā 3 nedēļas pēc vēlēšanām, pēc vairākiem sarunu etapiem ar apvienību "Apvienotais saraksts" un partiju Nacionālā apvienība, "Jaunā Vienotība" lēma par 3 partiju koalīciju, tajā neiekļaujot partiju "Progresīvie" — galvenokārt pārējo potenciālo partneru iebildumu dēļ par savstarpējām ideoloģiskajām pretrunām. "Jaunā Vienotība" arī piedāvāja partijai "Progresīvie" noslēgt sadarbības memorandu par divpusēju darbu 14. Saeimā, partijai strādājot ārpus koalīcijas. Taču partija "Progresīvie" piedāvājumam atteica, norādot, ka būtu gatavi iesaistīties koalīcijā tikai pilnvērtīga partnera statusā, bet pretējā gadījumā darbosies opozīcijā.
3.novembrī visi trīs topošās koalīcijas partneri parakstīja partijas "Jaunā Vienotība" piedāvāto koalīcijas sadarbības memorandu — dokumentu, kādu līdz šim valdības veidošanas procesā politiskie spēki nebija veidojuši. Memorandā partneri izvirzīja sekojošas prioritātes 14. Saeimas darbības laikā:
Nacionālās vērtības un tiesiskums | Drošība un enerģētiskā pašpietiekamība | Tautsaimniecības attīstība | Valsts pārvalde un valsts kapitālsabiedrības | Veselības aprūpes pieejamība |
---|---|---|---|---|
Nacionālo vērtību atbalstīšana | Ārējās un iekšējās drošības stiprināšana | Tautsaimniecības attīstības pamatnosacījumu izpilde | Valsts pārvaldes reaģētspējas paaugstināšana | |
|
|
|
|
|
|
|
| Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošana | |
|
| Teritoriālā attīstība un dzīves vide |
| |
Tiesiskuma nodrošināšana |
|
|
| |
| Enerģētiskās pašpietiekamības nodrošināšana | Nodokļu politikas pilnveidošana |
| |
|
|
|
| |
|
| |||
|
Memorandā tika ietverti arī partneriem tūlītēji veicamie darbi pēc memoranda parakstīšanas:
Viens no publiski visapspriestākajiem koalīcijas sadarbības memoranda punktiem bija vienošanās par jaunas Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu, kuras atbildības joma būs klimata pārmaiņu un enerģētikas politikas ieviešana.
Pēc Krišjāņa Kariņa 2. valdības apstiprināšanas 2022. gada 15. decembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
Pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas 2023. gada 15. septembrī deputāta mandātu uz laiku ieguva:
2023. gada 25. septembrī mira Atis Deksnis no "Apvienotā saraksta" frakcijas. Tai pašā dienā no "Apvienotā saraksta" frakcijas izstājās Igors Rajevs, lai turpinātu strādāt par Iekšlietu ministrijas parlamentāro sekretāru.
2024. gada 24. janvārī pēc skandaloza atsevišķu deputātu brauciena uz Ķīnu, no partijas “Stabilitātei!” un no tās frakcijas tika izslēgta Viktorija Pleškāne.
Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article 14. Saeima, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.