Tautas Saeima
Tautas Saeima bija Latvijas Republikas parlaments laika posmā no 1940. gada 21. jūlija līdz 22. jūlijam un Latvijas PSR parlaments laika posmā no 22. jūlija līdz 25. augustam.
gads">1940. gada 21. jūlija līdz 22. jūlijam un Latvijas PSR parlaments laika posmā no 22. jūlija līdz 25. augustam.
| Latvijas Republikas Tautas Saeima | |||
| | |||
|---|---|---|---|
 | |||
| Tautas Saeimas deputāti pie tobrīd vēl ar Latvijas karogiem rotātā Latvijas Nacionālā teātra 1940. gada 21. jūlijā. Okupācijas leģitimēšanai bija izraudzīta Latvijas valsts pasludināšanas vieta. | |||
| Darbības laiks: 1940. gada 21. jūlijs — 25. augusts | |||
| | |||
| Priekšsēdētājs: | |||
| Priekšsēdētāja biedri: | |||
| Frakcijas termiņa sākumā | |||
| |||
| |||
Vēlēšanas
Dažas nedēļas pēc Latvijas okupācijas, PSRS militāro un drošības iestāžu kontrolē tika sarīkotas Tautas Saeimas vēlēšanas, kas notika 1940. gada 14. un 15. jūlijā. Vēlēšanas bija nedemokrātiskas, to rīkošanā tika pārkāpti vairāki likumi un tās tika rīkotas okupācijas apstākļos. PSRS IeTK Izlūkošanas, terora un diversiju 4. Pārvaldes vadītājs P. Sudoplatovs vēlāk atzina: “Latviju okupēja mūsu karaspēks”. Piedalījās tikai viens saraksts — "Darba tautas bloks", kas kopā virzīja 100 kandidātus, no kuriem visi tika ievēlēti. Atis Ķeniņš mēģināja iesniegt arī Demokrātiskā bloka sarakstu, ko padomju varas iestādes nepieļāva un ieslodzīja viņu cietumā.
Pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem, piedalījās 1 155 807 vēlētāji. Nesagaidot vēlēšanu iecirkņu slēgšanu, tika oficiāli paziņots, ka ar 97,6% pārsvaru Latvijas pilsoņi ir nobalsojuši par izvirzītiem kandidātiem.
Deputāti
- Aleksandrs Aleksandrovičs
- Jānis Ancāns
- Olga Auguste
- Antons Balančonoks
- Pēteris Baško
- Fricis Bergs
- Trīne Birģele
- Pēteris Blaus
- Pēteris Briedis
- Ansis Buševics
- Milda Bundule
- Staņislavs Čēmis
- Roberts Dambītis
- Jezups Deglis
- Fricis Deglavs
- Pāvels Dergačs
- Aleksandrs Eizaks
- Eduards Eliass
- Faivišs Frīdmanis
- Kārlis Gailis
- Pauls Galenieks
- Teodors Gulbis
- Jānis Gustsons
- Vilis Ģēbels
- Galaktions Iļjins
- Andrejs Jablonskis
- Ilona Jakubovska
- Arnolds Jansons
- Jānis Jansons
- Miķelis Jofe
- Broņislava Juhno
- Pēteris Junge
- Valdis Kalnāre
- Jānis Kalnbērziņš
- Arvīds Kalniņš
- Kārlis Karlsons
- Ludvigs Kažemaks
- Augusts Kirhenšteins
- Roberts Kļaviņš
- Dāvids Komisārs
- Antons Kotāns
- Oļģerts Krastiņš
- Jānis Kronītis
- Kārlis Krūmiņš
- Dāvids Krūza
- Broņislavs Kudeiko
- Pēteris Kurlis
- Jūlijs Lācis
- Vilis Lācis
- Rūdolfs Lapiņš
- Vikentijs Latkovskis
- Ansis Leja
- Jānis Lieknis
- Herberts Līkums
- Haralds Lūkins
- Augusts Matisons
- Aleksandrs Mazjēcis
- Jūlijs Mežapuķe
- Alberts Miezis
- Eduards Miķelsons
- Stepans Morozovs
- Roberts Neilands
- Jānis Niedra
- Alfons Noviks
- Alfrēds Nurža
- Otomārs Oškalns
- Juris Pabērzs
- Ieva Paldiņa
- Kārlis Paldiņš
- Kārlis Plāters
- Pēteris Plēsums
- Kārlis Žanis Prieže
- Viktors Pudāns
- Jānis Pupurs
- Marija Rezgale
- Pēteris Rizga
- Arvīds Rogulis
- Antons Rubins
- Ansis Rudevics
- Florians Rudovičs
- Jānis Salnis
- Sīmanis Simanovičs
- Žanis Spure
- Antons Stabrovskis
- Voldemārs Strautnieks
- Tomass Strupovičs
- Pēteris Šadurskis
- Aleksejs Šeršunovs
- Kārlis Šics
- Edmunds Šnore
- Kārlis Šuba
- Arnolds Tabaks
- Viktors Tenisons
- Broņislavs Trubiņš
- Jāzeps Trukšāns
- Andrejs Upīts
- Jānis Vagners
- Jānis Vanags
- Jānis Vierpe
- Ieva Vinholde
Tautas Saeimas darbība
Tautas Saeima savā pirmajā sēdē 21. jūlijā pieņēma "Deklarāciju par valsts varu" un deklarāciju «Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā», kurā pasludināja, ka tikai iestāšanās Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā nodrošina mūsu valsts īstenu suverenitāti, mūsu rūpniecības, mūsu lauksaimniecības, mūsu nacionālās kultūras patiesu uzplaukumu, spožu un varenu Latvijas tautas materiālās un kulturālās labklājības kāpinājumu, varenu mūsu mīļās dzimtenes attīstību un zelšanu. 2. sesijā 25. augustā tā vienbalsīgi pieņēma PSKP CK Politbirojā apstiprināto Latvijas PSR Konstitūciju, kā arī pārdēvēja sevi par "Latvijas Padomju Savienotās Sociālistiskās Republikas pagaidu Augstāko Padomi". Tautas Saeimas laikā darbojās Kirhenšteina Ministru kabinets.
Tautas Saeimas pirmo sēdi atklāja tās vecākais deputāts — Dāvids Krūza. Par priekšsēdētāju ievēlēja Pēteri Briedi, prezidijā darbojās Pauls Galenieks, Galaktions Iļjins, Oļģerts Krastiņš, Kārlis Žanis Prieže, Sīmanis Simanovičs, Kārlis Šics, Kārlis Šuba un Jānis Vagners.
Atsauces
Ārējās saites
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Tautas Saeima, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.