Rihards Kols: Latviešu politiķis
Rihards Kols (dzimis 1984. gada 16. decembrī Rīgā) ir latviešu politiķis, 14.
Saeimas deputāts. Bijis ievēlēts arī iepriekšējos Saeimas sasaukumos, darbojies kā Ārlietu komisijas priekšsēdētājs, Saeimas pārstāvis sadarbībai ar ESAO. Viņš ir partijas Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" valdes loceklis, priekšsēdētāja Raivja Dzintara vietnieks.
| Rihards Kols | |
|---|---|
.jpg) Rihards Kols 2018. gadā | |
| 14. Saeimas deputāts | |
| Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| 13. Saeimas deputāts | |
| Amatā 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| 12. Saeimas deputāts | |
| Amatā 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| | |
| Dzimšanas dati | 1984. gada 16. decembrī Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Dzīvo | Ādažu novads, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Nacionālā apvienība (kopš 2013) |
| Profesija | jurists, politiķis |
| Augstskola | Biznesa augstskola "Turība" Vestminsteres Universitāte |
R. Kols ir biedrības "Latvijas karogs" valdes priekšsēdētājs un idejas autors, kā arī biedrības "Jaunatnes Kompetences Centrs" valdes loceklis. Zemessardzes 13. bataljona zemessargs. Bijis Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas parlamentārais sekretārs.
Tēvs — uzņēmējs un sporta funkcionārs Jānis Kols.
Izglītība
Mācījies Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā, un Rīgas Komercģimnāzijā. 2008. gadā ar izcilību absolvējis Biznesa augstskolu „Turība”, iegūstot profesionālo bakalaura grādu tiesību zinātnē, ar specializāciju civiltiesībās.
Maģistratūras studijas turpināja 2009./2010. gadā Londonā — Vestminsteres Universitātē, iegūstot maģistra grādu diplomātijā ar specializāciju ārlietu jautājumu analītikā.
Politiskā darbība
2013. gada iestājās politiskajā partijā Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK". 2014. gadā Rihards Kols bija Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs un deputāta amata kandidāts Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar trešo kārtas numuru Nacionālās apvienības sarakstā (nav ticis ievēlēts).
12. Saeima
2014. gada rudenī ievēlēts par 12. Saeimas deputātu no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Pēc valdības apstiprināšanas R. Kols kļuva par pirmo parlamentāro sekretāru Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai. 2015. gada 10. jūlijā L. Straujuma parakstīja rīkojumu atbrīvot R. Kolu no parlamentārā sekretāra amata, sakarā ar koalīcijas līguma pārkāpšanu, jo viņš bija parakstījis opozīcijas rosinājumu par Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu par bēgļu jautājumu.
12. Saeimā Rihards Kols darbojās kā Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs un bija Eiropas lietu komisijas loceklis, kā arī darbojās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijā. Vadīja darba grupu, kas Saeimā organizēja diskusiju ciklu par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu brīvās tirdzniecības nolīgumu jeb TTIP. Diasporas likumprojekta sākotnējās redakcijas izstrādātājs, Ārlietu komisijas paspārnē izveidotās Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs. Izveidojis sadarbības grupu parlamentāriešiem vecumā līdz 40 gadiem[novecojusi saite]. 2016. gada 27. oktobrī ievēlēts par Saeimas kontaktpersonu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Parlamentārajā tīklā.
2015. gadā aktualizēja nepieciešamību izstrādāt jaunu likumu latviešu diasporas atbalstam un 2018. gadā vadīja Diasporas likumprojekta izstrādes darba grupu, kas tika izveidota pie Saeimas Ārlietu komisijas. Likums tika pieņemts 2018. gada 6. novembrī.
2018. gadā, ar mērķi aicināt Krieviju ievērot cilvēktiesības, iniciēja tā saucamā Magņitska saraksta ieviešanu Latvijā, ar kuru tiktu aizliegta iebraukšana Latvijā 49 personām, kas bijušas saistītas ar Sergeja Magņitska lietu.
2018. gadā iesniedza grozījumus Publisko iepirkumu likumā, ar kuriem "ofšoriem" jeb ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem tiek aizliegts piedalīties publiskajos iepirkumos. Valsts prezidents Raimonds Vējonis sākotnēji aizliegumu "ofšoriem" piedalīties iepirkumos neizsludināja un nolēma likumprojektu nodot parlamentam otrreizējai skatīšanai. 2018. gada 26. aprīlī otrreiz skatot Publisko iepirkumu likuma grozījumus, Saeima atkārtoti atbalstīja aizliegumu ārzonas kompāniju jeb tā saukto "ofšoru" dalībai publiskajos iepirkumos. 2018. gadā arī izstrādāja un iesniedza Saeimā grozījumus Darba likumā, ar kuriem noteiktu, ka darba devējiem darba sludinājumos būtu obligāti jānorāda paredzētā atalgojuma amplitūda. Saeima grozījumus apstiprināja 2018. gada 1. novembrī.
13. Saeima
2018. gadā R. Kols bija deputāta un ārlietu ministra amata kandidāts 13. Saeimas vēlēšanās no Nacionālās apvienības saraksta ar otro kārtas numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā. Ievēlēts 13. Saeimā un ievēlēts par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāju. Bija deputāta amata kandidāts arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā ar pēdējo kārtas numuru apvienības sarakstā, netika ievēlēts.
14. Saeima
2022. gada rudenī R. Kols tika ievēlēts 14. Saeimā. Piedaloties Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Parlamentārās asamblejas (EDSO PA) sesijā kā Saeimas delegācijas priekšsēdētājs publiski pauda neapmierinātību par Krievijas pārstāvju klātbūtni šajā sesijā, uzsverot, ka Austrija ir atļāvusi piedalīties arī Krievijas deputātiem, kuri ir iekļauti Eiropas Savienības sankciju sarakstā. R. Kols pauda, ka Krievijas delegātu dalība šajā EDSO sesijā ir apkaunojums un ir pretrunā ar EDSO postulētajiem principiem un vērtībām, savas uzrunas noslēgumā nododot vēstījumu zālē esošajai Krievijas Federācijas delegācijai, krievu valodā atkārtojot ukraiņu robežsargu, Čūsku salas aizstāvju slaveno atbildi uz Krievijas karakuģa aicinājumu padoties: "Krievu karakuģi — ej na**j!" Kola uzruna izsauca plašu rezonansi Latvijā un pasaulē, saņemot pateicības un atzinību arī no Ukrainas augstākajām amatpersonām. To plaši atspoguļojuši arī pasaules vadošie mediji — BBC News, CNN, Huffington Post, Telegraph magazine un citi.
Neilgi pirms Krišjāņa Kariņa paziņojuma par atkāpšanos no Ministru prezidenta amata 2023. gada 14. augustā, premjers 2023. gada 9. augustā valdības darba dinamisma uzlabošanas nolūkā piedāvāja esošajā valdībā pārdalīt trīs ministru portfeļus, tostarp rosinot R. Kolam ieņemt ārlietu ministra amatu.
Sabiedriskā līdzdalība
2012. gadā Kols nodibināja Lielbritānijas latviešu studentu apvienību „Association of Latvian Students in the United Kingdom”, kurā darbojās kā ģenerālsekretārs. Praktizējis karaliskajā starptautisko attiecību institūtā “Chatham House”, Krievijas un Eirāzijas programmā un darbojies kā starptautisko attiecību konsultants Latvijas—Lielbritānijas Tirdzniecības kamerā (2010—2011). Kā praktikants piedalījies organizēt Pasaules NVO dienu (2011—2012) Londonā. Kopš 2014. gada ir biedrības „Jaunatnes Kompetences Centra” valdes loceklis. 2014. gadā nodibināja biedrību „Latvijas Karogs”, kurā ir tās valdes priekšsēdētājs.
2015. gada 2. oktobrī radiostacijas Boom FM programmā "Suņu Būda" tika paziņots, ka R. Kols un Vilnis Ķirsis (Vienotība) piebiedrojās Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa nostājai pret Latvijas nacionālo lidsabiedrību "AirBaltic", kuras darbinieki lidmašīnā nelietoja valsts valodu saziņā ar pasažieriem.
Atsauces
Ārējās saites
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Rihards Kols, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.