Saziņa: Informācijas apmaiņa starp vairākām personām un/vai sabiedrības grupām

Tas ir savstarpēji sociāls process. Saziņā nodot tālāk domas, emocijas un cita veida informāciju gan verbāli, gan neverbāli. Tas var notikt runas, žestu, tekstu, simbolu, ķermeņu valodas veidā. Liela loma plašām cilvēku masām informācijas nodošanā ir dažādiem plašsaziņas līdzekļiem. Parasti saziņa apzīmē cilvēku savstarpēju mijiedarbību, bet pastāv arī dzīvnieku saziņa (vēl plašākā skatījumā biosaziņa jeb biokomunikācija).

Saziņa ir nozīmīga ne tikai informācijas nodošanā, bet arī attiecību veidošanā, problēmsituāciju risināšanā, motivēšanā un iedvesmošanā. Neveiksmīgas saziņas rezultātā var rasties nesaprašanās, konflikti un citas problēmas.

Vārds ‘saziņa’ ir radies no darbības vārda ‘sazināties’, kas jau savā būtībā norāda uz informācijas apmaiņu un pārnesi starp vairākām personām vai grupām. Vārds saziņa sastāv no priedekļa ‘sa-’ un vārda ‘ziņa’.

Latviešu valodā nereti lieto vārdu ‘komunikācija’, kura cilme meklējama latīņu darbības vārdā communicaris, kas nozīmē ‘sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties’. Bet tas, savukārt, iespējams, cēlies no vārda communis. Komunikācija ir cilvēku mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju, darbību un jūtām, ir iedarbības process, ir psihiskas iedarbības faktors, domu, kontaktu dibināšana starp cilvēkiem, kurā pamatā ir kopdarbības vajadzības. Saziņā rodas visas psihiskās funkcijas un uzvedības īpatnības.

Starppersonu saziņa

Pamatraksts: starppersonu saziņa

 

Starppersonu saziņā izšķir verbālo saziņu un neverbālo saziņu.

Verbālās (mutvārdu) saziņas līdzekļi ir šādi:

• valoda — kultūras sastāvdaļa,
• runa — psihisks process, katram ir savs runas temps, ātrums un citi,
• rakstīšana — teksts un tamlīdzīgi.

Neverbālās sazinas līdzekļi:

• vizuālie līdzekļi — žesti, acu kontakts, mīmika, stāja, distance un citi,
• akustiskie līdzekļi — intonācija, pauzes, klupuss un citi,
• pieskaršanās līdzekļi — rokasspiediens, apkampšana un citi,
• smaržu līdzeklis — apkārtējas vides smarža un citi.

Masu saziņa

Pamatraksts: plašsaziņas līdzekļi

Lai nodotu informāciju plašām cilvēku masām, izmanto plašsaziņas līdzekļus. Tie ir daudz un dažādi. Tos var iedalīt divās lielās grupās — drukātajos plašsaziņas līdzekļos un elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Nozīmīgākie plašsaziņas līdzekļi ir internets, televīzija, radio, prese un kino. Tos galvenokārt izmanto, lai sabiedrībai nodotu informāciju, ziņas. Var izmantot arī izglītībā, komercijā, izklaidē. Nereti plašsaziņas līdzekļus izmanto propagandai un masu kultūras izplatīšanai. Reliģijā vai politikā par plašsaziņas līdzekli var uzskatīt arī publisko runu un pasākumu organizēšanu.

 

Arī dzīvnieki izmanto dažādus saziņas līdzekļus. Pastāv saziņa vienas sugas ietvaros, bet ir arī saziņa starp sugām un apkārtējo vidi. Piemēram, daudzi zīdītāji un dziedātājputni izmanto skaņas signālus, lai nodotu informāciju tālāk citiem sugas pārstāvjiem. To viņi dara, lai brīdinātu par potenciālajām briesmām, piesaistītu pretējā dzimuma uzmanību, veidotu savu iekšējo hierarhiju un tamlīdzīgi. Daudz ko var noteikt arī pēc ķermeņa valodas, piemēram, tie paši suņi, pieglaužot ausis vai, gluži otrādi, saspicējot tās, pauž savas sajūtas. Līdzīgi var teikt par astes luncināšanu un citām ķermeņa valodas darbībām. Atsevišķas sugas izdala feromonus, ķīmiskas vielas, lai citiem norādītu uz savu teritoriju vai vairošanās gatavību.

Katra dzīvnieku suga izmantot dažādas saziņas stratēģijas, kas piemērotas sugas dzīvesveidam un izdzīvošanai.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saziņa.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)