Panorāmas Brīvība

Panorāmas brīvība ierobežo autortiesību īpašnieka iespējas vērsties pret šādu attēlu veidotājiem un izplatītājiem. Tas ir izņēmums parastajiem noteikumiem, kas nosaka, ka autortiesību īpašniekam ir ekskluzīvas tiesības dot atļauju atvasinātu darbu izveidei un izplatīšanai. Šī frāze radusies no vācu valodas termina panoramafreiheit. Latvijā šobrīd panorāmas brīvība nepastāv.

Daudzās valstīs pastāv līdzīgi noteikumi, kas ierobežo autortiesību likuma sfēru, lai ļautu uzņemt un izplatīt publisku vietu vai skatu fotogrāfijas. Tomēr atsevišķās valstīs šī principa interpretācija stipri atšķiras.

Eiropas Savienība

 

Eiropas Savienības direktīva 2001/29/EC pieļauj panorāmas brīvības noteikumu dalībvalstu autortiesību likumos, bet nepieprasa šāda noteikuma esamību.

Vācijas autortiesību likuma 59. pantā ir paredzēta Panoramafreiheit norma, Lielbritānijas autortiesību, dizainu un patentu likumā tas ir noteikts 62. sadaļā, šī norma pastāv arī vairākās citās valstīs.

No otras puses, ir Eiropas valstis kā Itālija un Islande, kur panorāmas brīvība nepastāv vispār. Itālijā par spīti daudziem oficiāliem protestiem un nacionālai iniciatīvai, ko vada jurists Gvido Skorca un žurnālists Luka Spinelli (kurš arī popularizēja problēmu), publisku vietu reprodukcija joprojām ir aizliegta saskaņā ar veciem Itālijas autortiesību likumiem, kurus stingrākus padarījis likums ar nosaukumu "Codice Urbani", kas cita starpā nosaka, ka komerciāliem mērķiem publicējot "kultūras preču" (teorētiski apzīmē visus kultūras un mākslas objektus un vietas) attēlus, obligāti jāsaņem atļauja no vietējās Mākslas un kultūras mantojuma ministrijas ("Soprintendenza") nodaļas.

Dažās valstīs, kā Francijā, nav iespējams iegūt globālu atļauju uzņemt mākslas darba kā skulptūras vai arhitektoniska objekta attēlus publiskās vietās un atļauti ir tikai darbi, kam piemērojams "nejauša iekļāvuma" noteikums. Francijā ir nepieciešama autora, bet ne īpašnieka atļauja, lai uzņemtu attēlu, kur mākslas darbs ir attēla centrālais un pamata subjekts.

Latvijā

Latvijā Autortiesību likuma V nodaļa "Autora mantisko tiesību ierobežojumi" nosaka, ka "Publiskās vietās pastāvīgi izstādīta arhitektūras, fotogrāfijas, vizuālās mākslas, dizaina, kā arī lietišķās mākslas darba attēlojumu drīkst izmantot personiskai lietošanai, informācijā ziņu raidījumos vai aktuālo notikumu apskatos vai ietvert darbos nekomerciālā nolūkā."

Precīzi noteikumi par atļauju publiskās vietās uzņemt attēlus bez uztraukumiem par autortiesībām atšķiras dažādās valstīs. Vairumā valstu tas attiecas tikai uz trīsdimensionālu darbu attēliem, kas pastāvīgi izvietoti publiskā vietā, ar "pastāvīgi" parasti apzīmējot "darba dabīgo mūžu". Šveicē ir atļauta divdimensionālu darbu kā fresku un grafiti attēlu uzņemšana un izplatīšana, bet šos attēlus nedrīkst izmantot tam pašam mērķim kā oriģinālus.

• Vikipēdijas lietotāju iesniegtā iniciatīva portālā manabalss.lv par izmaiņām Latvijas autortiesību likumā