Konstitucionālā Monarhija: Monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Konstitucionālā monarhija ir monarhijas veids, valsts pārvaldes forma, kad monarha varu ierobežo konstitūcija.
Monarhs darbojas kā bezpartejisks valsts vadītājs saskaņā ar konstitūciju. Lai gan lielākajai daļai monarhu var būt formāla vara un valdība darbojas monarha vārdā, monarhs vairs personīgi nenosaka valsts politiku un neizvēlas valdības vadītāju.
Daudzi konstitucionālie monarhi joprojām saglabā ievērojamu varu vai politisko ietekmi, piemēram, izmantojot noteiktas rezerves pilnvaras, kam arī var būt svarīga politiska loma. Divas konstitucionālās monarhijas — Malaizija un Kambodža ir valstis, kurās valdnieku periodiski ievēl neliela vēlētāju kolēģija.
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Konstitucionālā monarhija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis raksts ir ļoti īss un nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Konstitucionālā monarhija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.