Konfliktoloģija (no latīņu: conflictus — sadursme, nesaskaņa un grieķu: λογία — mācība, zināšanas par) — zinātnes nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas par nesaskaņu, pretrunu un sadursmju rašanās, veidošanās, attīstības un izbeigšanās likumsakarībām dabā, cilvēkā un sabiedrībā.
Konfliktoloģijas mērķi tiek sasniegti, veicot zinātniskus pētījumus dabas zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, arī šo zinātņu pētījumu laukus un priekšmetus apvienojot.
Konfliktoloģijas piedāvātās teorijas empīriski pārbaudot novērojumos un eksperimentos, tiek veidotas sabiedrības miera un sociālās veselības nodrošināšanai piemērotas sistēmas, procesi, metodes un instrumenti.
Terminu "konfliktoloģija" 1991. gadā kopīgi ieviesa Krievijas un ASV zinātnieki, izveidojot Krievijas- Amerikas konfliktoloģijas programmu.
Interese par konfliktoloģiju pasaules zinātnes telpā attīstās dinamiski. Konfliktoloģijas nozares pētījumi integrēti daudzu valstu zinātnes programmās, akadēmiskās un profesionālās izglītības studiju priekšmetos. Sadarbībā ar pasaules valstu universitātēm konfliktoloģijas un miera veicināšanas studiju programmas veido un attīsta Rotari kustība.
Vērienīgu konfliktoloģijas zinātnes un izglītības attīstību realizē Krievija. Konfliktu sistēmiska zinātniska izpēte Krievijā uzsākta 1993. gadā, izveidojot konfliktoloģijas studiju programmu Sanktpēterburgas Valsts Universitātes Filozofijas fakultātē. Informācija liecina, ka 2009. gadā Krievijā konfliktoloģijas studijas piedāvāja jau 25 universitātes. Sadarbībā ar Konfliktu risinājumu pētniecības resursu institūtu (ASV) Sanktpēterburgas Valsts Universitātē izveidota starptautiski atzīta konfliktologu (mediatoru) izglītības un sertifikācijas programma. Krievijas Zinātņu akadēmijas Sociālo zinātņu institūtā darbojas Konfliktoloģijas centrs.
Konfliktoloģijas zinātnes un izglītības programmas darbojas arī daudzviet Eiropā. Starptautiska programma izveidota Spānijā, Katalonijas Atvērtajā Universitātē, kur konfliktoloģijas maģistrantūras kurss tiek piedāvāts virtuālo studiju formātā.
Latvijā valstiski atzītu akadēmisku un profesionālu konfliktoloģijas studiju programmu nav.
Konfliktoloģijas sistēmu veido šādas savstarpēji saistītas apakšsistēmas:
Teorētiskās konfliktoloģijas uzdevums ir pētīt un piedāvāt vispārīgas zināšanas par sadursmju un nesaskaņu rašanās iemesliem, konfliktu attīstības likumsakarībām, konfliktu veidiem un tipiem, konfliktu īpatnībām dažādās vidēs un konfliktu izbeigšanas iespējām.
Praktiskā konfliktoloģija pēta un analizē šādus konceptus: konfliktu prevencija, konfliktu vadība, konfliktu risināšana, pēckonfliktu prakse u. c.
Nozaru konfliktoloģiju interesē konkrētā zinātnes nozarē sastopamu konfliktu īpatnības. Šādi veidojas ekonomikas, tiesību zinātnes, pedagoģijas u. c. konfliktoloģijas nozares.
Integratīvā konfliktoloģija nodarbojas ar konfliktoloģijas vispārējo principu izpēti dažādu dinamisku procesu un indivīdu lomu kontekstos, piemēram: pēta ārsta darbībā sastopamo konfliktu īpatnības, darba vides konfliktu vadības psiholoģiskās īpatnības u. c.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Konfliktoloģija, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.