Vasaras Olimpiskās Spēles: Starptautiskas dažādu sporta veidu sacensības

Olimpiskās spēles ir visprestižākais no sporta notikumiem pasaulē un tajā piedalās vairāk sporta veidu pārstāvji nekā citur. Vairākumā olimpisko sporta veidu uzvara olimpiskajās spēlēs ir visaugstākais sasniegums. Katrā sporta veidā pasniedz zelta medaļu par pirmo vietu, sudraba — par otro, un bronzas — par trešo. Šī tagad vispārpieņemtā tradīcija aizsākās vasaras olimpiskajās spēlēs 1904. gadā Sentluisā.

Visvairāk reižu olimpiskās spēles ir notikušas ASV pilsētās (4 reizes). Apvienotajā Karalistē norisinājušās 3 olimpiskās spēles, visas Londonā, kas kļuva par pirmo pilsētu, kurā spēles notikušas 3 reizes. Tikai piecas valstis ir piedalījušās visās olimpiskajās spēlēs — Grieķija, Lielbritānija, Francija, Šveice un Austrālija (divreiz kopā ar Jaunzēlandi apvienotā Austrālāzijas komandā). Vienīga valsts, kas visās vasaras olimpiskajās spēlēs ir izcīnījusi vismaz 1 medaļu, ir Lielbritānija.

Vasaras olimpisko spēļu sporta veidi

Pamatraksts: Olimpiskie sporta veidi

Olimpiskajās spēlēs kopā ir bijuši 43 dažādi sporta veidi. Pašlaik olimpiskajās spēlēs ir 31 sporta veids.

Sporta veids	Gadi	Sporta veids	Gadi
Airēšana	kopš 1900. gada	Loka šaušana	no 1900. līdz 1912. gadam, 1920. gadā un kopš 1972. gada
Amerikāņu krokets	1904. gadā	Modernā pieccīņa	kopš 1912. gada
Badmintons	kopš 1992. gada	Paukošana	visās olimpiādēs
Basketbols	kopš 1936. gada	Peldēšana	visās olimpiādēs
Basku pelota	1900. gadā	Polo	1900., 1908., 1920., 1924. un 1936. gadā
Beisbols	no 1992. līdz 2008. gadam	Rakete	1908. gadā
Bokss	1904., 1908. gadā un kopš 1920. gada	Regbijs	1900., 1908., 1920. un 1924. gadā
Burāšana	1900. gadā un kopš 1908. gada	Riteņbraukšana	visos
Cīņas sports	1896. un kopš 1904. gada	Sinhronā peldēšana	kopš 1984. gada
Daiļlēkšana	kopš 1904. gada	Softbols	no 1996. līdz 2008. gadam
Džudo	1964. gadā un kopš 1972. gada	Svarcelšana	1896., 1904. gadā un kopš 1920. gada
Futbols	no 1900. līdz 1928. gadam un kopš 1936. gada	Šaušana	1896., 1900. gadā, no 1908. līdz 1924. gadam un kopš 1932. gada
Galda teniss	kopš 1988. gada	Tekvondo	kopš 2000. gada
Golfs	1900. un 1904. gadā	Teniss	no 1896. līdz 1924. gadam un kopš 1988. gada
Handbols	1936. gadā un kopš 1972. gada	Triatlons	kopš 2000. gada
Jāšanas sports	1900. gadā un kopš 1912. gada	Ūdens motorsports	1908. gadā
Jeu de paume	1908. gadā	Ūdenspolo	1900. gadā un kopš 1908. gada
Kanoe airēšana	kopš 1936. gada	Vieglatlētika	visās olimpiādēs
Krikets	1900. gadā	Vingrošana	visās olimpiādēs
Krokets	1900. gadā	Virves vilkšana	no 1900. līdz 1920. gadam
Lakross	1904. un 1908. gadā	Volejbols	kopš 1964. gada
Lauka hokejs	1908., 1920. gadā un kopš 1928. gada

Vasaras olimpisko spēļu norises vietas

Skatīt arī: Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums

Spēles	Gads	Norises vieta	Laiks	Valstis	Sportisti			Sporta veidi	Disciplīnas	Atsauce
Spēles	Gads	Norises vieta	Laiks	Valstis	Kopā	Vīrieši	Sievietes	Sporta veidi	Disciplīnas	Atsauce
I	1896	Atēnas, Grieķija	6.—15. aprīlis	14	241	241	0	9	43
II	1900	Parīze, Francija	14. maijs — 28. oktobris	24	997	975	22	18	95
III	1904	Sentluisa, ASV	1. jūlijs — 23. novembris	12	651	645	6	17	91
IV	1908	Londona, Apvienotā Karaliste	27. aprīlis — 31. oktobris	22	2008	1971	37	22	110
V	1912	Stokholma, Zviedrija	12. maijs — 27. jūlijs	28	2407	2359	48	14	102
VI	1916	Nenotika Pirmā pasaules kara dēļ.
VII	1920	Antverpene, Beļģija	20. aprīlis — 12. septembris	29	2626	2561	65	22	154
VIII	1924	Parīze, Francija	4. maijs — 27. jūlijs	44	3089	2954	135	17	126
IX	1928	Amsterdama, Nīderlande	17. maijs — 12. augusts	46	2883	2606	277	14	109
X	1932	Losandželosa, ASV	30. jūlijs — 14. augusts	37	1332	1206	126	14	117
XI	1936	Berlīne, Vācija	1.—16. augusts	49	3963	3632	331	19	129
XII	1940	Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.
XIII	1944	Nenotika Otrā pasaules kara dēļ.
XIV	1948	Londona, Apvienotā Karaliste	29. jūlijs — 14. augusts	59	4104	3714	390	17	136
XV	1952	Helsinki, Somija	19. jūlijs — 3. augusts	69	4955	4436	519	17	149
XVI	1956	Melburna, Austrālija Stokholma, Zviedrija^B[›]	22. novembris — 9. decembris 10.—17. jūnijs	72	3314	2938	376	17	145
XVII	1960	Roma, Itālija	25. augusts — 11. septembris	83	5338	4727	611	17	150
XVIII	1964	Tokija, Japāna	10.—24. oktobris	93	5151	4473	678	19	163
XIX	1968	Mehiko, Meksika	12.—27. oktobris	112	5516	4735	781	18	172
XX	1972	Minhene, Rietumvācija (VFR)	26. augusts — 11. septembris	121	7134	6075	1059	21	195
XXI	1976	Monreāla, Kanāda	17. jūlijs — 1. augusts	92	6084	4824	1260	21	198
XXII	1980	Maskava, PSRS	19. jūlijs — 3. augusts	80	5179	4064	1115	21	203
XXIII	1984	Losandželosa, ASV	28. jūlijs — 12. augusts	140	6829	5263	1566	21	221
XXIV	1988	Seula, Dienvidkoreja	17. septembris — 2. oktobris	160	8391	6197	2194	23	237
XXV	1992	Barselona, Spānija	25. jūlijs — 9. augusts	169	9356	6652	2704	25	257
XXVI	1996	Atlanta, ASV	19. jūlijs — 4. augusts	197	10318	6806	3512	26	271
XXVII	2000	Sidneja, Austrālija	15. septembris — 1. oktobris	199	10651	6582	4069	28	300
XXVIII	2004	Atēnas, Grieķija	13.—29. augusts	201	10625	6296	4329	28	301
XXIX	2008	Pekina, Ķīna	8.—24. augusts	204	10942	6305	4637	28	302
XXX	2012	Londona, Apvienotā Karaliste	27. jūlijs — 12. augusts	204	10768	5992	4776	26	302
XXXI	2016	Riodežaneiro, Brazīlija	5.—21. augusts	207	11238	6179	5059	28	306
XXXII	2020	Tokija, Japāna	2021. gada 23. jūlijs — 8. augusts^C[›]	206	11656	5982	5494	33	339
XXXIII	2024	Parīze, Francija	26. jūlijs — 11. augusts	nākotnes notikums
XXXIV	2028	Losandželosa, ASV	21. jūlijs — 6. augusts	nākotnes notikums
XXXV	2032	Brisbena, Austrālija	23. jūlijs — 8. augusts	nākotnes notikums

^ A: 1906. gada olimpiskās spēles SOK vairs neatzīst.
^ B: Austrālijas karantīnas noteikumu dēļ jāšanas sacensības notika dažus mēnešus iepriekš Stokholmā.
^ C: 2020. gada vasaras olimpiskās spēles sākotnēji bija paredzēts aizvadīt no 2020. gada 24. jūlija līdz 9. augustam, bet COVID-19 pandēmijas dēļ tika pārceltas gadu vēlāk.

Piezīme: Lai arī 1916., 1940. un 1944. gada spēles tika atceltas, šo gadu olimpisko spēļu numuri ir saglabāti, jo olimpisko spēļu oficiālie nosaukumi tiek doti pēc četrgades cikliem, nevis pēc pašām spēlēm. Ziemas olimpiskās spēles gan netiek šādā veidā numurizētas.

Skatīt arī

Atsauces

Ārējās saites

Olimpiskās kustības oficiālā mājaslapa (angliski)

This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Vasaras olimpiskās spēles, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.