1900. Gada Vasaras Olimpiskās Spēles

gada vasaras olimpiskās spēles (franču: Les Jeux olympiques d'été de 1900), zināmas arī kā II Olimpiskās spēles vai Parīze 1900, bija starptautisks sporta notikums, kas norisinājās Francijas galvaspilsētā Parīzē no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Tās bija otrās atjaunotās vasaras olimpiskās spēles.

II Olimpiskās spēles
Norises vieta	Parīze, Francija
Dalībvalstis	26[P1]
Sportisti	1 226[P1]
Disciplīnas	95 (20 sporta veidos)
Atklāšana	14. maijs
Noslēgums	28. oktobris
Stadions	Vensēnas velodroms
← 1896 Atēnas 1904 Sentluisa →

Olimpiskās spēles tika rīkotas 1900. gada Pasaules izstādes ietvaros. Lēmums organizēt 1900. gada vasaras olimpiskās spēles Parīzē tika pieņemts 1. olimpiskajā kongresā, kas notika 1894. gadā. Olimpiskajās spēlēs 20 oficiālajos olimpiskajos sporta veidos kopā startēja 1226 sportisti no 26 valstīm.^[P1] Šis skaitlis balstās uz noteiktiem pieņēmumiem par to, kuri notikumi bija un nebija "olimpiskie". Taču, ņemot vērā arī neolimpiskos sporta veidus, dalībnieku skaits šajās olimpiskajās spēlēs bija 58 731. Daudzi sportisti, tostarp daži, kas uzvarēja disciplīnās, nemaz nezināja, ka ir startējuši olimpiskajās spēlēs. Šajās olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās sievietes un Helēna de Purtalē kļuva par pirmo sieviešu olimpisko čempioni, viņa startēja burāšanas sacensībās. Lēmums rīkot sacensības svētdienās izraisīja protestu no daudziem amerikāņu sportistiem, kuri devās uz sacensībām kā savu koledžu pārstāvji.

Lielākā daļa uzvarētāju 1900. gada olimpiskajās spēlēs nesaņēma medaļas, bet viņiem tika pasniegti kausi vai trofejas. Piemēram, profesionāļu sacensībās paukošanā ar rapieri, kur uzvarēja Francijas sportists Albērs Aijā, uzvarētājs saņēma 3000 franku lielu naudas balvu. Atsevišķi no sporta veidiem šajās olimpiskajās spēlēs tika aizvadīti vienīgo reizi un turpmāk neparādījās "oficiālajā" olimpisko spēļu programmā. Šādi sporta veidi bija basku pelota (1924., 1968. un 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs sporta veids bija iekļauts kā demonstrāciju sporta veids), krikets un krokets. Šīs bija arī vienīgās olimpiskās spēles, kurās šaušanas disciplīnās kā mērķi tika izmantoti dzīvi dzīvnieki (baloži).

 

 

Spēļu atjaunošana

Pēc Pjēra de Kubertēna ierosinājuma Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība no 1894. gada 16. līdz 24. jūnijam Parīzē Sorbonas lielajā amfiteātrī organizēja 1. Olimpisko kongresu. Kongresa galvenie mērķi bija amatierisma principu izpēte un olimpisko spēļu atjaunošana. Kubertēns prognozēja, ka pirmās modernās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā vienlaikus ar Pasaules izstādi, taču delegāti iebilda, ka seši gadi būs pārāk ilgs gaidīšanas laiks. Pēc Grieķijas pārstāvja Dimitrija Vikela priekšlikuma 1896. gadā Atēnās tika organizētas pirmās olimpiskās spēles. Kongresā tika nolemts, ka otrās olimpiskās spēles pēc četriem gadiem, 1900. gadā, tiks organizētas Parīzē.

Brīdī, kad 1896. gadā noslēdzās pirmās olimpiskās spēles, Grieķija pieprasīja tiesības rīkot olimpiskās spēles savā valstī ik pēc četriem gadiem. Šo aicinājumu atbalstīja arī ASV un Lielbritānijas sportisti un rakstnieks Džordžs Stjuarts Robertsons. Grieķijas karalis Georgs I lūdza Starptautisko Olimpisko komiteju, kuru vadīja Pjērs de Kubertēns, atzīt Atēnas par olimpisko spēļu pastāvīgo rīkošanas vietu. Kubertēnam izdevās pārliecināt savus SOK kolēģus neatbalstīt šo priekšlikumu. Atklātā vēstulē karalim viņš pateicās grieķiem par enerģiju un entuziasmu, ar kuru viņi organizēja olimpiskās spēles Atēnās, bet apstiprināja, ka nākamās olimpiskās spēles notiks Parīzē 1900. gadā. Pēc tam grieķi uzskatīja, ka Pjērs de Kubertēns ir "zaglis, kurš mēģina atņemt Grieķijai kādu no tās vēsturiskajiem dārgakmeņiem". Tomēr karaliskā ģimene saprata, ka viņu projektu finansiālu iemeslu dēļ nav iespējams īstenot. Sakāve karā pret Osmaņu impēriju 1897. gadā vēl vairāk samazināja iespēju Atēnām spēles atkal rīkot 1900. gadā.

Divi konkurējoši projekti

Daži Francijas Trešās republikas vadītāji uzskatīja, ka sakāve Francijas—Prūsijas karā 1870. gadā ir saistīta ar jauno franču slikto fizisko stāvokli un sagatavotību, un no 1882. gada fiziskā izglītība pamatskolā kļuva obligāta. 1900. gada Pasaules izstādes ģenerāldirektors Alfrēds Pikārs ierosināja izstādes ietvaros organizēt starptautiskas fizisko vingrinājumu sacensības. Viņš guva Francijas valdības atbalstu un 1893. gada novembrī sporta sacensības tika iekļautas izstādes programmā.

1894. gada janvārī Pjērs de Kubertēns tikās ar Alfrēdu Pikāru un paziņoja tam, ka jūnijā viņš ierosinās atjaunot olimpiskās spēles un pirmās spēles organizēt Parīzē. Kubertēns ieteica izveidot izstādi, kas būtu veltīta sporta vēsturei. Viņš izveidoja komisiju starptautiskajām sacensībām, kura pirmo reizi kopā sanāca 1894. gada 3. novembrī. Šajā sanāksmē pats Kubertēns nepiedalījās, jo tajā laikā atradās Grieķijā un tur gatavojās 1896. gada olimpiskajām spēlēm. Komisija izveidoja vispārēju konkursa plānu, ko tā publicēja 1895. gada maijā. Kubertēns saprata, ka Pikāra griba saistībā ar spēlēm nav saistāma ar olimpiskajām spēlēm un nolēma atsevišķi organizēt 1900. gada olimpiskās spēles. 1897. gada novembrī pēc izstādes vispārējās programmas publicēšanas viņš uzrakstīja vēstuli toreizējam Francijas tirdzniecības ministram, lai izteiktu savas bažas par sporta sacensību vietu Pasaules izstādē. Pikārs uz šo vēstuli atbildēja, ka izteiktās sūdzības nav pamatotas. Kubertēns uzskatīja, ka Pikāra projekts var izgāzties un tik milzīga sporta notikumu programma var būt haotisks un vulgārs gadatirgus.

Pjērs de Kubertēns nolēma izveidot Olimpisko spēļu organizēšanas komiteju, kuras sastāvā ietilpa vairāki aristokrāti, pazīstamākais no viņiem bija La Rošefuko. Viņa nodoms bija izveidot spēles, kurās sacentīsies elite. Kubertēns saņēma arī atbalstu no ārvalstu sportistiem par spēļu organizēšanu un līdzdalību tajās. Kā pamatu 1900. gada spēlēm komiteja ņēma 1896. gada spēļu programmu un tām pievienoja boksu, polo un loka šaušanu. Pikārs šo programmu uzskatīja par "viduvēju un necienīgu". Novembrī Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienība (USFSA), kuras ģenerālsekretārs bija Kubertēns nolēma tomēr izlēma neatbalstīt La Rošefuko komiteju, kas "pārstāvēja demokrātisko un sportisko Franciju", kas bija nepilnīga. Pēc šī Kubertēns nolēma, ka vēlas būt Pasaules izstādes rīcībā, lai dotu ieguldījumu to sporta sacensību organizēšanai.

1899. gada janvārī Francijas Republijas oficiālajā vēstnesī tika izsludinātas starptautiskas fiziskās un sporta sacensības ar apmēram trīsdesmit sporta veidiem, kuri galvenokārt tiks aizvadīti Vensēnas meža teritorijā un vieglatlētikas sacensību organizēšana tika uzticēta Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienībai. Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par galveno delegātu Pasaules izstādes sporta sacensībām 1899. gada februārī. Kubertēns mēģināja sadarboties ar viņu, lai organizētu olimpiskās spēles, bet Pikārs to visu dēvēja par "anahronismu" un stingri pret šo visu iebilda. Ņemot vērā šīs grūtības un komitejas biedru viedokļu atšķirības, tā paziņoja par atkāpšanos. 1899. gada janvārī Kubertēns bija spiests pieņemt Francijas Vieglatlētikas sporta biedrību savienības ierosināto kompromisu, ka Izstādes sacensības notiks 1900. gada olimpisko spēļu vietā un tās tiks uzskatītas par ekvivalentām olimpiskajām spēlēm. Viņam nācās piekrist, ka šīs spēles tiks uzskatītas par "olimpiskajām spēlēm", kaut oficiālajos reklāmas materiālos tas netiek minēts, kā arī, ka spēlēs varēs startēt gan profesionāļi, gan sievietes, pret ko viņš bija ļoti iebildis.

Organizācijas komiteja

Bijušais Francijas šaušanas biedrību savienības prezidents Daniels Merilons tika iecelts par sporta sacensību galveno delegātu. Viņam bija arī pieci vietnieki. Sporta sacensības organizēja apmēram trīsdesmit locekļu augstāka komisija, kuru vadīja Oktāvs Greārs, un divpadsmit komitejas, kurās kopumā bija apmēram 700 locekļu, un kuru pienākums bija izveidot pasākumu programmu. Par žūrijas locekļiem tika iecelti apmēram 530 cilvēki, tostarp 130 ārzemnieki. Sporta veidu organizēšanu deleģēja attiecīgo sporta veidu federācijām. Pjērs de Kubertēns bija viens no “Vieglatlētikas spēļu” (Jeux athlétiques) nodaļas viceprezidentiem.

Sporta sacensību mērķis bija dot nozīmīgu stimulu un uzlabot valsts iedzīvotāju fizisko un morālo izturību, ar starptautiskām sacensībām parādot fizisko aktivitāšu nozīmi un noderīgumu kā arī piešķirot tām pašu publicitāti, kā arī veicināt jaunatnes fizisko attīstību. Alfrēds Pikārs papildus sporta izglītībai un popularizēšanai Izstādes laikā vēlējās piešķirt sporta sacensībām zinātnisku raksturu. Tāpēc viņš lūdza izveidot Higiēnas un fizioloģijas komiteju ar aptuveni piecpadsmit pētniekiem. Komitejas vadību viņš uzticēja ārstam Etjēnam Žilam Marē. Izveidojot spēļu vispārējo programmas XIII sadaļu, šīs komitejas mērķis jo īpaši bija novērtēt dažādu sporta veidu ietekmi uz ķermeni un novērot un atklāt labākos paņēmienus augstvērtīgu rezultātu sasniegšanai.

Spēļu ekonomiskais aspekts

Komiteja sporta sacensību organizēšanai kopā atvēlēja 1 780 620 frankus. No šīs summas 1 045 300 franku veidoja Vispasaules izstādes dotācijas. Ienākumi no ieejas biļetēm uz izstādi bija daudz zemāki nekā prognozēts — 59 059 franki. Taču pasākuma kopējās izmaksas varētu būt 2,2 miljoni franku, jo Parīzes pilsēta par 150 000 franku sakārtoja Vensēnas velodromu, kā arī sedza organizēšanas komitejas izmaksas. Sporta sacensību organizēšanai komitejām tika piešķirts 1 045 300 franku, kas veidoja apmēram 1% no kopējās Pasaules izstādes budžeta.

Plakāti

 

Kopējs plakāts visu pasaules izstādes sporta sacensību reklamēšanai nebija paredzēts, bet tika veidoti atsevišķi plakāti dažādiem sporta veidiem. Tomēr tie neatsaucās uz olimpiskajām spēlēm, par kurām sabiedrība 1900. gadā gandrīz nemaz nezināja. Žana de Paleologa izstrādātais plakāts paukošanas sacensībām tika lietots kā oficiālais plakāts 1900. gada spēlēm. Plakātā bija attēlota sieviete—paukotāja, kaut arī neviena sieviete nestartēja paukošanas sacensībās. Līdz mūsdienām ir saglabājušies arī citu sporta veidu plakāti, piemēram, vieglatlētikas, airēšanas un vingrošanas. Termins "olimpiskais" nevienā no oficiālajiem dokumentiem tā arī neparādījās.

Sporta sacensības bija sadalītas visas Pasaules izstādes norises periodā no 14. maija līdz 28. oktobrim. Atšķirībā no mūsdienu olimpiskajām spēlēm šajās spēlēs netika organizētas atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

Šādu programmu, kas aprakstīta kā "pilnīga un ļoti interesanta", Augstākā fizisko vingrinājumu un sporta komiteja pieņēma savā sanāksmē 1900. gada 10. martā:

• I sadaļa — vieglatlētikas spēles: skriešanas un vieglatlētikas sacensības, regbijs, futbols, hokejs, krikets, teniss, krokets, bulē, beisbols, lakross, longue paume, balle au tamis, courte paume, golfs un Basku pelota;
• II sadaļa — vingrošana: Francijas vingrošanas biedrību savienības XXVI federālā diena, Sēnas vingrošanas biedrību asociācijas sacensību svētki, starptautiskais vingrošanas čempionāts;
• III sadaļa — paukošana: florete, špaga un zobena sacensības;
• IV sadaļa — šaušana: šaušana mērķī, šaušana ar pistoli, šaušana pa baložiem, loka šaušana un lielgabala šaušana;
• V sadaļa — zirgu sports: jāšanas sacensības un zirgu polo;
• VI sadaļa — velosports: riteņbraukšanas sacensības;
• VII sadaļa — automobilisms: tūrisma sacensības, motociklu sacensības, ātrumsacīkstes, sacensības par vietu un piegādes automašīnām, vieglā svara autosacensības un smagsvara autosacensības;
• VIII sadaļa — ūdens sporta veidi: airēšanas regates, burāšanas jahtu sacensības, mehāniskās motorlaivu sacensības, peldēšanas sacensības un makšķerēšanas sacensības;
• IX sadaļa — glābšana: ugunsdzēsības sacensības, ūdens glābšanas sacensības, pirmās palīdzības sacensības civiliedzīvotāju un militāru zaudējumu gadījumos;
• X sadaļa — gaisa sports: balonu sacensības (divdesmit četras dažāda veida sacensības: ilgums, augstums, distance) un baložu sacīkstes;
• XI sadaļa — militārās mācības;
• XII sadaļa — skolu sacensības: skolu vieglatlētikas spēles, skolu airēšana, vingrošana skolās, Parīzes pilsētas pašvaldību skolu ballīte, starpreģionu sacensības starp skolām, augstskolu šaušanas čempionāts, vidusskolu un koledžu šaušanas čempionāts, pamatskolu šaušanas čempionāts.

No I sadaļas tika izslēgtas vairākas piedāvātās sacensības: slidošana, svarcelšana, soļošana, bokss, nūju cīņas, cīņas sports, saistībā ar šo sporta veidu teatralitāti, bīstamību un neraksturīgajām vieglatlētikas sacensības īpašībām. Dalībnieku trūkuma dēļ netika organizētas beisbola, hokeja, lakrosa balle au tamis un courte paume sacensības.

Pamatraksts: Olimpiskie sporta veidi

Starptautiskā Olimpiskā komiteja nav oficiāli izlēmusi, kuras no 1900. gada olimpisko spēļu disciplīnām uzskatīt par "olimpiskajām" un kuras ne. Faktiski Pjērs de Kubertēns visu savu apņēmību bija nodevis organizatoriem. Salīdzinot ar iepriekšējām olimpiskajām spēlēm 1896. gadā no olimpisko spēļu programmas tika izņemta svarcelšana un cīņas sports. Savukārt 1900. gada olimpisko spēļu programmai tika pievienoti 13 jauni sporta veidi: airēšana, basku pelota, burāšana, futbols, golfs, krikets, krokets, jāšana, loka šaušana, polo, regbijs, ūdenspolo un virves vilkšana. No šiem sporta veidiem trīs — basku pelota, krikets un krokets — olimpisko spēļu programmā bija iekļauti vienīgo reizi. Airēšana un ūdenspolo ir vienīgie "jaunie" sporta veidi, kas ir bijuši olimpisko spēļu programmā visās turpmākajās olimpiskajās spēlēs līdz mūsdienām. Savukārt golfs un regbijs parādījās arī kādās no nākamajām olimpiskajām spēlēm (pēdējo reiz golfs bija 1904. gada olimpisko spēļu programmā, bet regbijs — 1924. gada olimpisko spēļu programmā), bet no 2016. gada Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm šie abi divi sporta veidi tika atjaunoti olimpisko spēļu programmā. Peldēšana un ūdenspolo olimpiskajā kontekstā tika uzskatītas par divām disciplīnām vienā ūdenssporta veidā. Starp visiem sporta veidiem tikai kroketā nebija starptautisku sacensību, jo sacentās tikai Francijas sportisti.

Šajās olimpiskajās spēlēs tika ieviestas arī disciplīnas, kurās varēja startēt tikai sievietes. Šādas bija sieviešu turnīrs golfā un sieviešu turnīrs tenisā. Atsevišķos sporta veidos (burāšanā, jāšanā u.c.) sievietes un vīrieši sacenstās vienkopus.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) savā mājaslapā norādījusi 95/96 disciplīnas par kurām pasniegtas olimpiskās medaļas. Atsevišķās airēšanas un burāšanas disciplīnās pastāvēji divi braucieni, par kuru no katru tika pasniegtas olimpiskās medaļas. SOK ir ņēmusi vērā olimpiskā vēsturnieka Bila Malona ieteikumus par notikumiem, kurus vajadzētu uzskatīt par “olimpiskajiem”, balstoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem.

Sporta veids	Vīriešu disciplīnas	Sieviešu disciplīnas	Jauktās disciplīnas	Kopā
Airēšana	4	—	—	4
Basku pelota	1	—	—	1
Burāšana	—	—	8	8
Futbols	1	—	—	1
Golfs	1	1	—	2
Jāšana	—	—	3	3
Krikets	1	—	—	1
Krokets	3	—	—	3
Loka šaušana	7	—	—	7
Paukošana	7	—	—	7
Peldēšana	7	—	—	7
Polo	1	—	—	1
Regbijs	1	—	—	1
Riteņbraukšana	3	—	—	3
Šaušana	8	—	—	8
Teniss	2	1	1	4
Ūdenspolo	1	—	—	1
Vieglatlētika	23	—	—	23
Vingrošana	1	—	—	1
Virves vilkšana	1	—	—	1

Sporta veidu un notikumu statuss

1900. gada olimpiskās spēles nekontrolēja īpaša olimpiskā organizēšanas komiteja, bet tās notika kā papildinājums 1900. gada Pasaules izstādei. Spēlēs notika daudz pasākumu, kuri neatbilst mūsdienu noteiktajiem "olimpiskajiem" standartiem. Lēmumus par to, kuri olimpiskie notikumi tiek uzskatāmi par “oficiāliem” un kuriem ir “neoficiāls” vai “demonstrācijas” statuss, parasti atstāj olimpisko spēļu organizēšanas komitejas un/vai Starptautiskās Olimpiskās komitejas ziņā. Tā kā nav vispārēju iestāžu, kas varētu oficiāli atšķirt šāda veida atšķirības, spēļu laikā netika pieņemts lēmums par jebkura notikuma oficiālo statusu. Pastāv 1912. gada dokuments, kurā uzskaitīti 1900. gada spēļu rezultāti, taču olimpiskie vēsturnieki apšauba šī darba ticamību un autentiskumu. Šis dokuments veidoja SOK datubāzē esošo Parīzes spēļu rezultātu oriģinālo bāzi. Tomēr SOK nekad nav izlēmusi, kuri notikumi bija "olimpiski" un kuri ne.

Visi notikumi, kas atbilst visiem četriem šiem retrospektīvās atlases kritērijiem — tikai amatieriem, starptautiska dalība, atvērti visiem sportistiem un norise bez traucējumiem — tagad tiek uzskatīti par olimpiskajiem notikumiem, izņemot tos, kas saistīti ar vienu sporta veidu — gaisa balonu lidošanu. Krokets, ūdens motosprots un bulē atbilst trim kritērijiem (visos šajos startēja tikai Francijas sportisti). No šiem tikai kroketam ir piešķirts olimpiskais statuss. Tāpat kā visi olimpiskie notikumi, kurus plaši uzskatīja par oficiāliem, 1900. gada Pasaules izstādes laikā notika arī citi sporta pasākumi.

Papildus šiem sporta veidiem tika organizēti arī 71 mācību un 92 militārie pasākumi.

Olimpiskās spēles notika no 1900. gada 14. maija līdz 28. oktobrim. Šīs ir vienīgās olimpiskās spēles, kurās nebija oficiālās atklāšanas un noslēguma ceremonijas.

 

Pamatraksts: 1900. gada vasaras olimpisko spēļu norises vietas

1900. gada vasaras olimpiskās spēles tika aizvadītas 14 dažādās vietās. No kurām lielākā daļa atradās Parīzē vai tās tuvumā. Taču bija arī sporta veidi, kas tika aizvadīti, citviet Francijā. Lai arī šajās olimpiskajās spēlēs netika rīkota oficiāla atklāšanas vai noslēguma ceremonija, par šo olimpisko spēļu galveno norises vietu uzskata Vensēnas velodromu, kur tika aizvadīti vairāki sporta veidi.

Parīze vai tās tiešā tuvumā

Ārpus Parīzes

Valstis

 

 

Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas ziņām 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs startēja 26 valstu pārstāvji.^[P1] Mūsdienu pētījumi rāda, ka spēlēs piedalījās sportisti no 28 valstīm. Lielākā daļa no šīm valstīm olimpiskajās spēlēs bija pārstāvētas pirmo reizi.

Atsevišķos sporta veidos (lielākoties komandu), startēja Jauktā komanda. Šajā komandā kopā piedalījās dažādu valstu pārstāvji. Daļa no viņiem startēja arī individuāli, pārstāvot savu valsti.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsevišķos avotos tiek minēts, ka arī sportisti no Brazīlijas, Jaunzēlandes un Kolumbijas ir piedalījušies šajās spēlēs, taču to SOK neapstiprina. Var uzskatīt, ka arī citas mūsdienu valstis kaut kādā veidā startēja 1900. gada spēlēs. Sportisti startēja no mūsdienu Alžīrijas, Horvātijas, Īrijas, Polijas un Slovākijas, taču neviena no šīm valstīm tajā laikā nebija neatkarīga. Alžīrija bija Francijas sastāvdaļa un tās četri vingrotāji pārstāvēja Franciju. Tagadējā Īrija bija Lielbritānijas daļa, un tās sportisti startēja burāšanā, polo, tenisā un vieglatlētikā. Horvātijas paukotājs pārstāvēja Austriju, poļu paukotājs Krievijas Impēriju un slovāku pāris sacentās, pārstāvot Ungāriju.

Sportisti

Pasaules izstādes sporta sacensībās kopā bija iesaistīti 58 731 dalībnieki. Tomēr, uzskaitot notikumus, kurus olimpiskais vēsturnieks Bils Malons uzskata par olimpiskajiem, savā grāmatā "1900. gada olimpiskās spēles" viņš uzskaita 1226 dalībniekus no aptuveni 1589 dalībniekiem (ieskaitot 23 sievietes). Viņš atzīmē, ka no šiem 1226 dalībniekiem 743 ir Francijas pārstāvji. Pēc Starptautiskās Olimpiskās komitejas datiem, 1900. gada olimpiskajās spēlēs piedalījās 997 sportisti (ieskaitot 23 sievietes).

Lai gan Pjērs de Kubertēns bija pret sieviešu dalību olimpiskajās spēlēs, tās tomēr piedalījās. Ir zināms, ka sievietes startēja burāšanā, golfā, jāšanā, kroketā un tenisā.

Salīdzinot ar iepriekšējām, 1896. gada Atēnu spēlēm, šajās spēlēs piedalījās četras reizes vairāk sportistu nekā iepriekšējās, kad startēja 240 sportisti. Saskaņā ar 1. Olimpiskā kongresa laikā pieņemtajiem lēmumiem, olimpisko spēļu dalībnieki bija amatieri, izņemot paukotāji.

Sporta veids	Pārstāvētās valstis	Dalībnieku skaits			Sportistu / komandu sastāvu uzskaitījums
		Kopā	Vīrieši	Sievietes
Airēšana	7	108	108	—	uzskaitījums
Basku pelota	1	2	2	—	uzskaitījums
Burāšana	6	150	149	1	uzskaitījums
Futbols	3	35	35	—	uzskaitījums
Golfs	4	22	12	10	uzskaitījums
Jāšana	8	58	56	2	uzskaitījums
Krikets	2	24	24	—	uzskaitījums
Krokets	1	10	7	3	uzskaitījums
Loka šaušana	3	153	153	—	uzskaitījums
Paukošana	19	260	260	—	uzskaitījums
Peldēšana	12	76	76	—	uzskaitījums
Polo	4	20	20	—	uzskaitījums
Regbijs	3	46	46	—	uzskaitījums
Riteņbraukšana	7	72	72	—	uzskaitījums
Šaušana	8	72	72	—	uzskaitījums
Teniss	4	26	19	7	uzskaitījums
Ūdenspolo	5	53	53	—	uzskaitījums
Vieglatlētika	16	118	118	—	uzskaitījums
Vingrošana	8	135	135	—	uzskaitījums
Virves vilkšana	3	12	12	—	uzskaitījums

 

1900. gada spēlēs zelta medaļas netika pasniegtas; tā vietā lielākajai daļai uzvarētāju tika pasniegti kausi vai trofejas. Dažos gadījumos par pirmo vietu tika pasniegta sudraba medaļa, bet par otro — bronzas medaļa. Starptautiskā Olimpiskā komiteja retrospektīvi ir piešķīrusi zelta, sudraba un bronzas medaļas sportistiem, kuri attiecīgi ieņēma 1., 2. un 3. vietu. Olimpiskajām spēlēm pirms 1908. gada nav vispārpieņemtas dalībvalstu definīcijas, un medaļu tabulas var atšķirties atkarībā no izvēlētās definīcijas. Atsevišķās disciplīnās un sporta veidos startēja Jauktā komanda, kuru veidoja vairāku valstu sportisti. Jauktās komandas iegūtās medaļas tiek izdalītas atsevišķi.

Olimpisko medaļu aversā ir attēlota spārnota dieviete, kas abās paceltās rokās tur lauru zarus. Fonā zem dievietes redzams skats uz Parīzes pilsētu un Pasaules izstādes pieminekļiem. Savukārt reversā ir attēlots uz pjedestāla stāvošs sportists, kurš labajā paceltā rokā tur lauru zaru. Fonā ir redzams stadions un Atēnu Akropole. Medaļas autors ir Frederiks Vernons.

Medaļu sadalījums pa valstīm

Pamatraksts: 1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula

No visām 28 pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas ieguva 19 valstis, no tām 11 valstis izcīnīja savas pirmās olimpiskās medaļas.

Vieta	Valsts	Zelts	Sudrabs	Bronza	Kopā
1	Francija	29	44	39	112
2	ASV	19	14	15	48
3	Lielbritānija	16	7	9	32
4	Jauktā komanda	8	5	6	19
5	Beļģija	6	7	4	17
6	Šveice	6	2	1	9
7	Vācija	4	3	2	9
8	Itālija	3	2	0	5
9	Austrālija	2	0	3	5
10	Dānija	1	3	2	6
11—21	Parējās 11 valstis	4	13	15	32
Kopā (21 valsts/komandas):		92	83	79	254

Medaļām bagātākie sportisti

Pamatraksts: 1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieku uzskaitījums

Norādīti tikai tie sportisti, kuri izcīnīja vismaz 3 olimpiskās zelta medaļas.

• Vasaras olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
  • gada vasaras olimpiskās spēles — Parīze;
  • 1924. gada vasaras olimpiskās spēles — Parīze;
  • 2024. gada vasaras olimpiskās spēles — Parīze.
• Ziemas olimpiskās spēles, kas notikušas Francijā:
  • 1924. gada ziemas olimpiskās spēles — Šamonī;
  • 1968. gada ziemas olimpiskās spēles — Grenoble;
  • 1992. gada ziemas olimpiskās spēles — Albērvila;

• ^a Agrāk Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) datubāzē par 1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm bija skaitītas 85 "olimpiskās disciplīnas", kā arī tajā piedalījušās 24 valstis ar 997 sportistiem (975 vīriešiem un 22 sievietes). Olimpisko spēļu vēsturnieks Bils Malons, kurš ir pētījis šīs olimpiskās spēles, norāda, ka tomēr varētu būt 95 disciplīnas, kas atbilst visiem četriem restrospektīvajiem atlases kritērijiem (tikai amatieri, starptautiska dalība, atvērts visiem dalībniekiem un bez invaliditātes), jāuzskata par "olimpiskajām disciplīnām". 2021. gada jūlijā SOK atjaunoja savu tiešsaistes datubāzi ar pilnīgāku informāciju, iekļaujot tajā olimpisko vēsturnieku vietnes Olympedia.org datus, tādējādi akceptējot Malona ieteikumus (pamatojoties uz četriem piemērotajiem kritērijiem) par 1900. gada olimpisko spēļu notikumiem. SOK datubāzē tika pievienoti 11 disciplīnu rezultāti, kā arī viena no šaušanas disciplīnām — 20 metri, ātršaušana — tika izņemta no "olimpisko disciplīnu" saraksta un rezultātiem. Pieņemot Malona ieteikumus, olimpisko disciplīnu skaits palielinājās līdz 95 disciplīnām, kā arī tika palielināts startējošo valstu skaits līdz 26 valstīm un startējošo sportistu skaits līdz 1226 sportistiem.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 1900. gada vasaras olimpiskās spēles.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Parīze 1900 (Olympic.org, Starptautiskā Olimpiskā komiteja) (angliski) (franciski)
• Oficiālais pārskats (franciski)

Priekštecis:   Atēnas 1896 I Olimpiskās spēles

Vasaras olimpiskās spēles   Parīze 1900 II Olimpiskās spēles

Pēctecis:   Sentluisa 1904 III Olimpiskās spēles