Vieglatlētika 1900. Gada Vasaras Olimpiskajās Spēlēs
Vieglatlētika 1900.
gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Vieglatlētikā kopā startēja 118 sportisti no 16 valstīm. Sacensības notika no 1900. gada 14. jūlija (Bastīlijas diena) līdz 22. jūlijam. Vieglatlētikas sacensību norises vieta bija Kruakatelāns, Buloņas meža teritorijā.
| Vieglatlētika Olimpiskajās spēlēs | |
  | |
| Norises vieta | .svg){kind=small} Kruakatelāns, Buloņas mežs, Parīze, Francija |
|---|---|
| Norises laiks | 1900. gada 14. — 22. jūlijs |
| Disciplīnu skaits | 23 (visas vīriešu) |
| Dalībnieki | 118 (visi vīrieši) no 16 valstīm |
| «1896 Atēnas | 1904 Sentluisa» |
| Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs | ||
|---|---|---|
| Sportisti | ||
| Skrejceļa disciplīnas | ||
| 60 metri | Vīrieši | |
| 100 metri | Vīrieši | |
| 200 metri | Vīrieši | |
| 400 metri | Vīrieši | |
| 800 metri | Vīrieši | |
| 1500 metri | Vīrieši | |
| 110 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| 200 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| 400 metru barjerskrējiens | Vīrieši | |
| 2500 metru šķēršļu skrējiens | Vīrieši | |
| 4000 metru šķēršļu skrējiens | Vīrieši | |
| 5000 metru komandu skrējiens | Vīrieši | |
| Šosejas disciplīnas | ||
| Maratons | Vīrieši | |
| Laukuma disciplīnas | ||
| Augstlēkšana | Vīrieši | |
| Tāllēkšana | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana | Vīrieši | |
| Augstlēkšana no vietas | Vīrieši | |
| Tāllēkšana no vietas | Vīrieši | |
| Trīssoļlēkšana no vietas | Vīrieši | |
| Kārtslēkšana | Vīrieši | |
| Diska mešana | Vīrieši | |
| Lodes grūšana | Vīrieši | |
| Vesera mešana | Vīrieši | |
| ← 1896 | 1904 → | |
Salīdzinot ar iepiekšējo olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensībām šajās olimpiskajās spēlēs sacensību apstākļi bija sliktāki. Sacensības tika aizvadīts uz zāles laukuma, kas bija iezīmēts ar kokiem un bija nevienmērīgi augsts. Sacensību sākums bija 14. jūlijā (Bastīlijas diena), kas Francijā bija brīvdiena. Nākamā diena pēc tam bija svētdiena, kurā vairāki amerikāņi atteicās startēt. Lai neietekmētu rezultātus un medaļu sadalījumu organizatori nolēma 16. jūlijā, pirmdienā, notiekošos finālus ieskaitīt pie 15. jūlija, svētdienas, rezultātiem.
Medaļas tika sadalītas 23 dažādās vieglatlētikas disciplīnās, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā iepriekšējās 1896. gada Atēnu olimpiskajās spēlēs. Pirmo reizi olimpiskās medaļas tika sadalītas šādās skrejceļa disciplīnās: 60 metru un 200 metru skriešanā, 200 metru un 400 metru barjerskrējienos, 2500 metru un 4000 metru šķēršļu skrējienā un 5000 metru komandas skrējienā; kā arī šādās laukuma disciplīnās: augstlēkšanā, tāllēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas un vesera mešanā. No šīm disciplīnām gandrīz visās vēlākajās olimpiskajās spēlēs līdz pat mūsdienām ir notikušas sacensības 200 metru skriešanā, 400 metru barjerskrējienā un vesera mešana.
No visām 15 vieglatlētikā pārstāvētajām valstīm olimpiskās medaļas izcīnīja 11 valstis, no tām 5 vismaz vienu zelta medaļu. Visvairāk medaļu izcīnīja ASV sportisti, kopumā 39 olimpiskās medaļas (16 zelta, 13 sudraba un 10 bronzas). Savukārt, mājinieki, Francija, izcīnīja tikai 7 medaļas. ASV sportisti izcīnīja pilnīgi visas medaļas 110 metru barjerskrējienā, augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā no vietas, lodes grūšanā un vesera mešanā, bet 4000 metru šķēršļu skrējienā visas medaļas izcīnīja Lielbritānijas sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas vieglatlētikā izcīnīja Bohēmijas, Dānijas, Indijas, Kanādas, Norvēģijas un Zviedrijas sportisti. Savukārt Francija, Kanāda, Lielbritānija un Ungārija izcīnīja pirmās zelta medaļas vieglatlētikā olimpiskajās spēlēs. ASV sportisti Ērvings Baksters un Volters Tjūksberijs, katrs izcīnīja pa 5 olimpiskajām medaļām vieglatlētikā, bet cits amerikānis Alvins Krencleins bija vienīgais, kurš izcīnīja 4 zelta medaļas.
Vieglatlētikas sacensību laikā tika laboti gandrīz visi iepriekšējās olimpiskajās spēlēs uzstādītie olimpiskie rekordi. Veiksmīgākais sportists, kurš laboja četrus olimpiskos rekordus, bija amerikānis Alvins Krencleins.
Sacensību kalendārs
● — Sacensības; F — fināls (medaļu izcīņa)
| Disciplīna | 14. jūlijs (Sest.) | 15. jūlijs (Svēt.) | 16. jūlijs (Pirm.) | 17. jūlijs (Otr.) | 18. jūlijs (Treš.) | 19. jūlijs (Ceturt.) | 20. jūlijs (Piekt.) | 21. jūlijs (Sest.) | 22. jūlijs (Svēt.) | ||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Skrejceļa disciplīnas | |||||||||||||||||||||||||||||
| 60 metri | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 100 metri | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 200 metri | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 400 metri | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| 800 metri | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| 1500 metri | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 110 metru barjerskrējiens | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 200 metru barjerskrējiens | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 400 metru barjerskrējiens | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| 2500 metru šķēršļu skrējiens | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 4000 metru šķēršļu skrējiens | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| 5000 metru komandu skrējiens | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Šosejas disciplīnas | |||||||||||||||||||||||||||||
| Maratons | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Laukuma disciplīnas | |||||||||||||||||||||||||||||
| Augstlēkšana | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Tāllēkšana | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| Trīssoļlēkšana | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Augstlēkšana no vietas | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Tāllēkšana no vietas | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Trīssoļlēkšana no vietas | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Kārtslēkšana | F | ||||||||||||||||||||||||||||
| Diska mešana | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| Lodes grūšana | ● | F | |||||||||||||||||||||||||||
| Vesera mešana | F | ||||||||||||||||||||||||||||
Medaļu ieguvēji
Medaļnieki
.jpg)
- Skrejceļa disciplīnas
- Šosejas disciplīnas
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| Maratons sīkāk | Mišels Teato Luksemburga | Emīls Šampions Francija | Ernsts Fasts Zviedrija |
- Laukuma disciplīnas
| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | Atsauce |
|---|---|---|---|---|
| Augstlēkšana sīkāk | Ērvings Baksters ASV | Patriks Līhijs Lielbritānija | Lajošs Genči Ungārija | |
| Tāllēkšana sīkāk | Alvins Krencleins ASV | Maiers Prinšteins ASV | Patriks Līhijs Lielbritānija | |
| Trīssoļlēkšana sīkāk | Maiers Prinšteins ASV | Džeimss Konolijs ASV | Luiss Šeldons ASV | |
| Augstlēkšana no vietas sīkāk | Rejs Evrijs ASV | Ērvings Baksters ASV | Luiss Šeldons ASV | |
| Tāllēkšana no vietas sīkāk | Rejs Evrijs ASV | Ērvings Baksters ASV | Emīls Toršbēfs Francija | |
| Trīssoļlēkšana no vietas sīkāk | Rejs Evrijs ASV | Ērvings Baksters ASV | Roberts Garets ASV | |
| Kārtslēkšana sīkāk | Ērvings Baksters ASV | Meredits Kolkets ASV | Karls Alberts Andersens Norvēģija | |
| Diska mešana sīkāk | Rūdolfs Bauers Ungārija | Františeks Janda-Suks Bohēmija | Ričards Šeldons ASV | |
| Lodes grūšana sīkāk | Ričards Šeldons ASV | Džosija Makrakens ASV | Roberts Garets ASV | |
| Vesera mešana sīkāk | Džons Flenegens ASV | Trakstans Heirs ASV | Džosija Makrakens ASV |
Sportisti ar vairākām medaļām
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| Alvins Krencleins | ASV | 4 | — | — | 4 |
| Rejs Evrijs | ASV | 3 | — | — | 3 |
| Ērvings Baksters | ASV | 2 | 3 | — | 5 |
| Volters Tjūksberijs | ASV | 2 | 2 | 1 | 5 |
| Čārlzs Benets | Lielbritānija | 2 | — | 1 | 3 |
| Sidnijs Robinsons | Lielbritānija | 1 | 1 | 1 | 3 |
| Maiers Prinšteins | ASV | 1 | 1 | — | 2 |
| Stens Roulijs | Austrālija | 1 | — | 3 | 4 |
| Džordžs Ortons |  Kanāda | 1 | — | 1 | 2 |
| Ričards Šeldons | ASV | 1 | — | 1 | 2 |
| Anrī Deložs | Francija | — | 2 | — | 2 |
| Normens Pričards |  Indija | — | 2 | — | 2 |
| Patriks Līhijs | Lielbritānija | — | 1 | 1 | 2 |
| Džosija Makrakens | ASV | — | 1 | 1 | 2 |
| Žans Šastanjē | Francija | — | 1 | 1 | 2 |
| Luiss Šeldons | ASV | — | — | 2 | 2 |
Medaļu sadalījums starp valstīm
- — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
- — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | ASV | 16 | 13 | 10 | 39 |
| 2 | Lielbritānija | 3 | 3 | 2 | 8 |
| 3/4 | Kanāda | 1 | — | 1 | 2 |
| Ungārija | 1 | — | 1 | 2 | |
| 5 | Luksemburga | 1 | — | — | 1 |
| 6 |  Jauktā komanda | 1 | — | — | 1 |
| 7 | Francija | — | 4 | 2 | 7 |
| 8 | Indija | — | 2 | — | 2 |
| 9 | Bohēmija | — | 2 | — | 2 |
| 10 | Austrālija | — | — | 3 | 3 |
| 11/13 |  Dānija | — | — | 1 | 1 |
| Norvēģija | — | — | 1 | 1 | |
| Zviedrija | — | — | 1 | 1 | |
| Kopā (13 valstis): | 23 | 23 | 22 | 68 | |
Labotie un uzstādītie olimpiskie rekordi
| Disciplīna | Rezultāts | Sportists (valsts) |
|---|---|---|
| 60 metri | 7.0 | Alvins Krencleins (ASV) |
| 100 metri | 10.8 | Frenks Džerviss (ASV) / Volters Tjūksberijs (ASV) |
| 200 metri | 22.2 | Volters Tjūksberijs (ASV) |
| 400 metri | 49.4 | Maksvels Longs (ASV) |
| 800 metri | 1:59.0 | Deivids Hols (ASV) |
| 1500 metri | 4:06.2 | Čārlzs Benets (Lielbritānija) |
| 110 metru barjerskrējiens | 15.4 | Alvins Krencleins (ASV) |
| 200 metru barjerskrējiens | 25.4 | Alvins Krencleins (ASV) |
| 400 metru barjerskrējiens | 57.6 | Volters Tjūksberijs (ASV) |
| 2500 metru šķēršļu skrējiens | 7:34.4 | Džordžs Ortons (Kanāda) |
| 4000 metru šķēršļu skrējiens | 12:58.4 | Džons Rimmers (Lielbritānija) |
| Augstlēkšana | 1.90 m | Ērvings Baksters (ASV) |
| Tāllēkšana | 7.185 m | Alvins Krencleins (ASV) |
| Trīssoļlēkšana | 14.47 m | Maiers Prinšteins (ASV) |
| Augstlēkšana no vietas | 1.655 m | Rejs Evrijs (Lielbritānija) |
| Tāllēkšana no vietas | 3.21 m | Rejs Evrijs (Lielbritānija) |
| Trīssoļlēkšana no vietas | 10.58 m | Rejs Evrijs (Lielbritānija) |
| Kārtslēkšana | 3.30 m |  Viljams Hoits (ASV) / Ērvings Baksters (ASV) |
| Diska mešana | 36.04 m | Rūdolfs Bauers (Ungārija) |
| Lodes grūšana | 14.10 m | Ričards Šeldons (ASV) |
| Vesera mešana | 51.01 m | Džons Flenegens (ASV) |
Pārstāvētās valstis un sportisti
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 117 sportisti no 16 valstīm. Visvairāk sportistu vieglatlētikā bija no ASV — 43 sportisti. Pirmoreiz vieglatlētikā bija pārstāvēta Austrālija, Bohēmija, Indija, Itālija, Kanāda, Itālija un Norvēģija.
Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.
Atsauces
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskās spēles |
Ārējās saites
- Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Sports Reference) (angliski)
- Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Olympedia) (angliski)
- Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (Olympics) (angliski)
- De Wael, Herman. Herman's Full Olympians: "Athletics 1900". Accessed 18 March 2006. Available electronically at [1] Arhivēts 2006. gada 11. februārī, Wayback Machine vietnē..
- Mallon, Bill. The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary. Jefferson, North Carolina : McFarland & Company, Inc., Publishers, 1998. ISBN 0-7864-0378-0.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.