Barselona

Šis raksts ir par pilsētu Spānijā. Par pilsētu Venecuēlā skatīt rakstu Barselona (Venecuēla).

Tas ir Katalonijas administratīvais centrs un novada apdzīvotākā pilsēta; kā arī visas valsts otra apdzīvotākā pilsēta pēc Madrides. Galvenais Katalonijas ekonomiskais un kultūras centrs.

Barselona
pilsēta
Barcelona
Karogs Ģerbonis
Barselona Rādīt kartē "Spānija" Barselona Rādīt kartē "Katalonija"
Koordinātas: 41°23′N 2°11′E / 41.383°N 2.183°E / 41.383; 2.183 2°11′E / 41.383°N 2.183°E / 41.383; 2.183
Valsts	Spānija
Autonomais novads	Katalonija
Province	Barselonas province
Dibināšana	kartāgieši pēc leģendas, ap 15.g p.m.ē. - romieši
Citi nosaukumi	Colonia Julia Augusta Faventia Paterna Barcino (romiešu laikos) Barcino (latīņu) Bartzelona (basku) Barcelone (franču)
Administrācija
• Mērs	Ada Colau i Ballano
Platība
• pilsēta	101,9 km2
• pilsēta	803 km2
Augstums	12 m
Iedzīvotāji (2023)
• pilsēta	1 660 122
• blīvums	15 913/km²
• urbānā teritorija	4 210 000 ▲
• aglomerācija	5 000 000 ▲
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indeksi	08001–08080
Tālruņu kods	+34 (Spānija) 93 (pilsēta)
Mājaslapa	www.barcelona.cat
Barselona Vikikrātuvē

Barselona slavena ar savdabīgā arhitekta Antonio Gaudí darbiem.

Pazīstama ar savu futbola komandu FC Barcelona. Netālu no pilsētas atrodas Circuit de Catalunya — Formula 1 Spānijas GP trase.

Leģenda vēsta, ka Barselonu dibinājis kartāgietis, Hannibala tēvs Hamilkars Barka, no kā cēlies pilsētas nosaukums. Tomēr drošas ziņas par pilsētu ir no romiešu laikiem, kad Barselona (toreiz Barcino) ietilpa Hispania Tarraconensis provincē.

5. gadsimtā pilsētu ieņēma vestgoti, bet 8. gadsimta sākumā — mauri.

801. gadā franku karalis Ludvigs Dievbijīgais ieņēma pilsētu un izvēlējās to par no Karolingiem atkarīgās Spāņu markas (Marca Hispanica) galvaspilsētu ar Barselonas grāfu priekšgalā. 985. gadā Al Mansūrs nopostīja pilsētu.

Pamazām Barselonas grāfiste kļuva neatkarīga no franku karaļiem, bet 1137. gadā tā dinastiski apvienojās ar Aragonu un Barselona kļuva par apvienotās valsts ievērojamāko pilsētu līdz 1479. gadā, Aragonas karalim Fernando II apprecot Kastīlijas karalieni Izabellu I, rodas Spānija, un Barselona zaudē daļu no savas ietekmes.

1450. gadā tika dibināta Barselonas universitāte.

Barselona cieta Spānijas mantojuma karā, pēc kura stipri tiek ierobežota katalāņu valodas lietošana.

19. gadsimtā Barselona piedzīvoja rūpniecisko revolūciju, un Katalonija kļuva par rūpnieciski attīstītāko rajonu Spānijā, bet Barselona strauji auga.

20. gadsimta sākumā nostiprinājās katalāņu nacionālisms. Tāpat Barselona kļuva par Spānijas strādnieku kustības centru. Atšķirībā no daudzām citām valstīm, Spānijā strādnieku kustība lielā mērā attīstījās anarhosindikālisma gultnē, un tieši Barselona bija anarhistu centrs.

Spānijas pilsoņu karā (1936—1939) Barselona bija viena no republikāņu galvenajām pilsētām. 1937. gada maijā Barselonā izcēlās ielu kaujas starp sabiedrotajiem — anarhistiem — un komunistiem. No 1937. gada augusta līdz 1938. gada decembrim Barselona bija republikāniskās Spānijas galvaspilsēta, līdz to ieņēma Franko karaspēks.

Pēc Franko režīma beigām Barselona kļuva par populāru tūrisma centru. Kaut arī Franko laikā oficiāli aizliegta, bija novērojama katalāņu valodas vispārēja atdzimšana — pēdējos gadu desmitos tā kļuvusi par Barselonas ikdienas valodu.

1992. gadā Barselonā notika vasaras olimpiskās spēles.

• La Rambla — slavenākā Barselonas iela
• La Sagrada Família — Gaudi celta baznīca (nepabeigta)
• Liceu — Barselonas opera
• Parc Güell — Gaudi projektēts parks
• Casa Milà - Gaudi projektēta būve, zināma kā La Pedrera
• Casa Batlló
• Palau de la Música Catalana — Barselonas koncerta halle
• Hospital de Sant Pau — komplekss uzbūvēts laika posmā no 1901. g. līdz 1930. g., katalāņu arhitekta-modernista Lluís Domènech i Montaner projekts
• Aquàrium de Barcelona — Barselonas akvārijs.

Barselonā dzimuši:

• Alfonso II (Alfonso II de Aragón, Alfons el Cast; 1152—1196) — Aragonas karalis
• Viktorija de los Anhelesa (Victoria de los Ángeles; 1923—2005) — operdziedātāja
• Daniels Brīls (Daniel Brühl; 1978) — aktieris
• Serhi Brugera (Sergi Bruguera; 1971) — tenisists
• Pompo Fabra (Pompeu Fabra; 1868—1948) — lingvists
• Pau Gazols (Pau Gasol; 1980) — basketbolists
• Hoseps Gvardiola (Josep Guardiola; 1971) — futbolists un futbola treneris
• Montserata Kabaļe (Montserrat Caballé; 1933) — dziedātāja
• Hosē Karerass (José Carreras; 1946) — dziedātājs
• Ramons Kazass (Ramon Casas i Carbó; 1866—1932) — gleznotājs
• Izabella Kuaksē (Isabel Coixet; 1962) — kinorežisore
• Paskuāls Maragals i Mira (Pasqual Maragall i Mira; 1941) — politiķis
• Eduardo Mendosa (Eduardo Mendoza; 1943) — rakstnieks
• Ramons Merkaders (Ramón Mercader; 1914—1978) — Trocka slepkava
• Huans Miro (Joan Miró; 1893—1983) — mākslinieks
• Enriks Miraljess (Enric Miralles; 1955—2000) — arhitekts
• Manuels Vaskess Montalbāns (Manuel Vázquez Montalbán; 1939—2003) — rakstnieks
• Karloss Luiss Safons (Carlos Ruiz Zafón; 1964) — rakstnieks
• Rikardo Samora (Ricardo Zamora; 1901—1978) — futbolists
• Huans Antonio Samarančs (Juan Antonio Samaranch; 1920—2010) — sporta funkcionārs
• Aranča Sančesa-Vikario (Arantxa Sánchez Vicario; 1971) — tenisiste
• Huans Serats (Joan Manuel Serrat; 1943) — dziedātājs
• Hoseps Serts (Josep Lluís Sert; 1902—1983) — arhitekts
• Fernando Sors (Fernando Sor; 1778—1839) — ģitārists
• Antoni Tapjess (Antoni Tàpies; 1923) — gleznotājs
• Sete Žibernau (Sete Gibernau; 1972) — motobraucējs

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barselona.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
• Mājaslapa (katalāniski) (angliski) (spāņu)
•   Barselonas ceļojumu padomi no Wikivoyage (angliski)