Berlīne: Vācijas galvaspilsēta
Berlīne (vācu: Berlin, izrunā: ) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī Eiropas Savienības lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek Šprē un Hāfeles upes.
| Berlīne | |||
|---|---|---|---|
| Berlin | |||
 | |||
| |||
 | |||
| Koordinātas: 52°31′25″N 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E 13°24′41″E / 52.52361°N 13.41139°E | |||
| Valsts |  Vācija | ||
| Federālā zeme | Berlīne | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Franziska Giffey (SPD) | ||
| Platība | |||
| • Pilsēta | 892 km2 | ||
| Augstums | 34 - 115 m | ||
| Iedzīvotāji (2022) | |||
| • pilsēta | 3 755 251 | ||
| • blīvums | 4 225,9/km² | ||
| • aglomerācija | 4 473 101 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 10115—14199 | ||
| Mājaslapa | berlin.de | ||
 Berlīne Vikikrātuvē | |||
Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver IT, farmāciju, biomedicīnu, inženierzinātni, biotehnoloģijas, elektroniku, satiksmes inženierzinātni un atjaunīgo enerģiju. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis.
Berlīne pirmo reizi dokumentēta 13. gadsimtā. Berlīne ir bijusi Prūsijas Karalistes (1701-1918), Vācijas Impērijas (1871-1918), Veimāras Republikas (1919-1933) un Trešā reiha (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc Otrā pasaules kara no 1949. līdz 1990. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: Austrumberlīnē un Rietumberlīnē. Austrumberlīne kļuva par Austrumvācijas galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par Rietumvācijas anklāvu, kuru no 1961. līdz 1989. gadam apjoza Berlīnes mūris. Pēc Vācijas atkalapvienošanas Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu.
Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni.
Vēsture
Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par Vācu impērijas galvaspilsētu.
Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par Trešā reiha galvaspilsētu. Ādolfs Hitlers uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam Albertam Špēram radīt t.s. Welthauptstadt Germania (Pasaules galvaspilsētu Germāniju), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta.
Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Tādējādi pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem.
Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā Bundestāgs nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni
Demogrāfija
.jpg)
- 1220 — 2 400
- 1650 — 6 500
- 1709 — 55 000
- 1747 — 107 000
- 1800 — 172 000
- 1850 — 420 000
- 1861 — 548 000
- 1877 — 1 009 000
- 1900 — 1 890 000
- 1912 — 2 095 000
- 1917 — 1 744 000
- 1925 — 4 024 000
- 1942 — 4 478 000
- 1945 — 2 807 000
- 1950 — 3 340 000
- 1975 — 3 083 000
- 1987 — 3 250 000
- 1997 — 3 425 000
- 2007 — 3 370 000
- 2009 — 3 431 420
- 2010 — 3 440 441
Skatīt arī: Eiropas Savienības lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita
Ģeogrāfija
-
Berlīne (2017) -
Berlīne (2014) -
Berlīne (2015)
Klimats
Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25 °C dienā un 12-14 °C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3 °C dienā un -2 °C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4 °C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos.
Gada nokrišņu daudzums ir 570 mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam.
| Berlīnes meteoroloģiskie dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gads |
| Augstākā temperatūra °C (°F) | 15.0 (59) | 17.0 (62.6) | 23.0 (73.4) | 30.0 (86) | 33.0 (91.4) | 36.0 (96.8) | 38.8 (101.8) | 35.0 (95) | 32.0 (89.6) | 25.0 (77) | 18.0 (64.4) | 15.0 (59) | 38.8 (101.8) |
| Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) | 2.9 (37.2) | 4.2 (39.6) | 8.5 (47.3) | 13.2 (55.8) | 18.9 (66) | 21.6 (70.9) | 23.7 (74.7) | 23.6 (74.5) | 18.8 (65.8) | 13.4 (56.1) | 7.1 (44.8) | 4.4 (39.9) | 13.4 (56.1) |
| Dienas vidējā temperatūra °C (°F) | 0.5 (32.9) | 1.3 (34.3) | 4.9 (40.8) | 8.7 (47.7) | 14.0 (57.2) | 17.0 (62.6) | 19.0 (66.2) | 18.9 (66) | 14.7 (58.5) | 9.9 (49.8) | 4.7 (40.5) | 2.0 (35.6) | 9.6 (49.3) |
| Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) | −1.9 (28.6) | −1.5 (29.3) | 1.3 (34.3) | 4.2 (39.6) | 9.0 (48.2) | 12.3 (54.1) | 14.3 (57.7) | 14.1 (57.4) | 10.6 (51.1) | 6.4 (43.5) | 2.2 (36) | −0.4 (31.3) | 5.9 (42.6) |
| Zemākā temperatūra °C (°F) | −26.1 (−15) | −25.0 (−13) | −13.0 (8.6) | −4.0 (24.8) | −1.0 (30.2) | 4.0 (39.2) | 7.0 (44.6) | 7.0 (44.6) | 0.0 (32) | −7.0 (19.4) | −9.0 (15.8) | −24.0 (−11.2) | −26.1 (−15) |
| Lietusgāze mm (collas) | 42.3 (1.665) | 33.3 (1.311) | 40.5 (1.594) | 37.1 (1.461) | 53.8 (2.118) | 68.7 (2.705) | 55.5 (2.185) | 58.2 (2.291) | 45.1 (1.776) | 37.3 (1.469) | 43.6 (1.717) | 55.3 (2.177) | 570.7 (22.469) |
| Vidējais lietaino dienu skaits (≥ 1.0 mm) | 10.0 | 8.0 | 9.1 | 7.8 | 8.9 | 9.8 | 8.4 | 7.9 | 7.8 | 7.6 | 9.6 | 11.4 | 106.3 |
| Vidējais saulaino stundu skaits | 46.5 | 73.5 | 120.9 | 159.0 | 220.1 | 222.0 | 217.0 | 210.8 | 156.0 | 111.6 | 51.0 | 37.2 | 1 625,6 |
Aglomerācija
Arhitektūra
- Aleksandra laukums — Berlīnes centrālais laukums
- Berlīnes televīzijas tornis — augstākais tornis Vācijā
- Brandenburgas vārti — Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas eiro monētām
- Neptūna strūklaka — slavenākā Berlīnes strūklaka
- Potsdamas laukums — Berlīnes modernā arhitektūra
- Reihstāgs — atjaunotā Vācijas parlamenta celtne
- Tīrgartena — slavenākais Berlīnes parks
- Unter den Linden (Zem liepām) — Berlīnes centrālā iela
- Uzvaras kolonna ar Berlīnes simbolu — eņģeli
-
Gendarmenmarkt -
Haus der Kulturen der Welt -
Berlīnes Doms naktī -
Administratīvais iedalījums
Galvaspilsēta
- Schloss Bellevue - Vācijas prezidents
- Bundeskanzleramt - Vācijas kanclers
- Reihstāgs - Bundestāgs
- Bundesrat
- Bundesministerium der Finanzen
- Latvijas vēstnieks Vācijā
12 apgabalos
Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos (vācu: Bezirke).
- Mitte
- Friedrichshain-Kreuzberg
- Charlottenburg-Wilmersdorf
- Lichtenberg
- Marzahn-Hellersdorf
- Neukölln
- Pankow
- Reinickendorf
- Spandau
- Steglitz-Zehlendorf
- Tempelhof-Schöneberg
- Treptow-Köpenick
Sadraudzības pilsētas
Berlīnei ir sadraudzības attiecības ar 17 pilsētām:
- 1967
Losandželosa, ASV - 1987
Parīze, Francija - 1988
Madride, Spānija - 1989
Stambula, Turcija - 1991
Varšava, Polija - 1991
Maskava, Krievija - 1992
Brisele, Beļģija - 1992
Budapešta, Ungārija - 1993
Taškenta, Uzbekistāna - 1993
Mehiko, Meksika - 1993
Džakarta, Indonēzija - 1994
Pekina, Ķīna - 1994
Tokija, Japāna - 1994
Buenosairesa, Argentīna - 1995
Prāga, Čehija - 2000
Vindhuka, Namībija - 2000
Londona, Anglija
.svg)
Zinātne
- Berlīnes Humboltu universitāte
- Berlīnes Tehniskā universitāte
- Freie Universität Berlin
- Universität der Künste Berlin
- Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH)
- Berliner Hochschule für Technik (BHT)
- Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW)
- Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR)
- European School of Management and Technology
- Max-Planck-Gesellschaft
- International Mathematical Union
- Robert Koch-Institut
- Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin
- Zuse Institut Berlin
- Fritz-Haber-Institut
- TU9 German Universities of Technology
- Leibniz-Gemeinschaft
- Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften
Nobela prēmiju laureāti
|
|
Ekonomika
Šeit atrodas galvenās mītnes vairākām transnacionālām kompānijām:
- Siemens - pasaulē lielākā elektrotehnikas un elektronikas kompānija.
- Deutsche Bahn
- Charité
- Axel Springer
- Zalando
- Springer Nature
- AVM
- August Storck
Kultūra
Filmas par Berlīni
- Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (Walter Ruttmann).
- Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (Roberto Rossellini).
- Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (Bob Fosse).
- Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. Rainers Verners Fasbinders (Rainer Werner Fassbinder).
- Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (Uli Edel).
- Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. Vims Venderss (Wim Wenders).
- Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (Wolfgang Becker).
Ievērojamas personības
Berlīnē dzimuši:
- Žeroms Boatengs (Jérôme Boateng, 1988—) — futbolists
- Konrāds Cūze (Konrad Zuse, 1910—1995) — inženieris
- Marlēna Dītriha (Marlene Dietrich, 1901—1992) - aktrise un dziedātāja
- Frīdrihs Lielais (Friedrich der Große, 1712—1786) - Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts
- Frīdrihs Vilhelms I (Friedrich Wilhelm I., 1688—1740) — Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms II (Friedrich Wilhelm II., 1744—1797) — Prūsijas karalis
- Frīdrihs Vilhelms IV (Friedrich Wilhelm IV., 1795—1861) — Prūsijas karalis
- Valters Gropiuss — arhitekts
- Georgs Gross (George Grosz, 1893—1959) — mākslinieks
- Aleksandrs fon Humbolts (Alexander von Humboldt, 1769—1859) — zinātnieks
- Herberts Markūze (Herbert Marcuse, 1898—1979) — filozofs
- Lenija Rīfenštāle (Leni Riefenstahl, 1902—2003) — kinorežisore
- Gustavs Štrēzemans — politiķis
- Kurts Tuholskis (Kurt Tucholsky, 1890—1935) — publicists
- Vilhelms I (Wilhelm I., 1797—1888) — Vācijas imperators
- Vilhelms II (Wilhelm II., 1859—1941) — Vācijas imperators
Sports
- 1. FC Union Berlin
- Hertha BSC
- Alba Berlin
- Füchse Berlin
- Berlīnes "Eisbären"
- Berlin Recycling Volleys
- Mercedes-Benz Arena (Berlīne)
- Stadion an der Alten Försterei
- Berlīnes olimpiskais stadions
Attēlu galerija
-
Club Watergate -
Berlīnes zoodārzā -
Berlīnes filharmonija -
KaDeWe
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Berlīne.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Berlīne, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.