Bosfors

Bosfors ir šaurākais no starptautiskās jūras satiksmes šaurumiem un tas savieno Melno jūru ar Marmora jūru un caur Dardaneļiem ar Egejas jūru un Vidusjūru. Tā garums ir aptuveni 30 km; maksimālais platums — 3700 m ziemeļos; šaurākā vieta pie Kandili un Ašijanas — 700 m; platums starp Anatolijas cietoksni un Rumēlijas cietoksni — 750 m. Dziļums šauruma vidū ir no 36 līdz 124 m. Bosfora abi krasti ir cieši apbūvēti, jo abās tā pusēs atrodas Stambulas ils un pilsēta.

Bosfors
Bosfora fotogrāfija no Starptautiskās kosmosa stacijas (2004. gada aprīlis).
Bosfors Rādīt kartē "Turcija" Bosfors Rādīt kartē "Eiropa" Bosfors Rādīt kartē "Āzija"
Atrodas	Turcija
Savieno	Melnā jūra Marmora jūra
Atdala	Eiropa Āzija
Koordinātas	41°07′10″N 29°04′31″E / 41.11944°N 29.07528°E / 41.11944; 29.07528 29°04′31″E / 41.11944°N 29.07528°E / 41.11944; 29.07528
Garums	31 km
Platums	0.7 km
Lielākais dziļums	110 m
Apdz. vietas krastos	Stambula
Bosfors Vikikrātuvē

Bosforu šķērso divi tilti. Pirmais tika uzcelts 1074 m garais Bosfora tilts (1973); otrs — 1090 m garais Sultāna Mehmeda Iekarotāja tilts (1988). Šie tilti uzcelti 5 km attālumā viens no otra. Turcijas valdība ir noteikusi vēl septiņas vietas, kurās varētu būvēt jaunu tiltu, bet šīs vietas ir valsts noslēpums, lai nepieļautu pēkšņu zemes cenu pieaugumu. 2013. gadā tika uzsākta satiksme pa 13,7 km garo Marmarajas dzelzceļa tuneli zem Bosfora. Aptuveni 1400 m no tuneļa atrodas 55 m dziļumā tieši zem jūras šauruma.

 

 

 

 

 

Nosaukums cēlies no grieķu Bosporos (Βόσπορος). Etimoloģiski tas veidots no vārdiem bous (βοῦς, vērsis) un poros (πόρος, pāreja, šaurums) un tādēļ tulkojams kā „vēršu pāreja”. Grieķi nosaukumu nepareizi interpretē kā „vēršu brasls” vai „vēršu seklums” un saista to ar mītu par Io ceļojumu pēc tam, kad Zevs viņu pārvērtis par vērsi, lai pasargātu. Nosaukuma izcelsme meklēta arī trāķiešu vārdā fosforos (Φωσφόρος, gaismeklis), kādā dēvēta dieviete Hekate.

Mitoloģijā ir arī nostāsts par Simplegades klintīm, kas sašķaidījušas katru kuģi, kas mēģinājis izbraukt cauri Bosforam, līdz varonīgais Jasons izbraucis cauri un klintis uz visiem laikiem palikušas nekustīgas, ļaujot grieķiem pieeju Melnajai jūrai.

 

Ģeologu starpā joprojām nav beigušās diskusijas par iespējamo Bosfora rašanos. Melnā jūra atdalījās no Egejas jūras pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Viena no pēdējām izvirzītajām teorijām tika publicēta 1997. gadā (Kolumbijas Universitātes ģeologi Viljams Rians un Valters Pitmans) un tajā teikts, ka Bosfors radies aptuveni 5600 g. pmē., kad Vidusjūrā pieaugušais ūdens daudzums izspiedās līdz Melnajai jūrai, kas pirms tam bijusi zemākā līmenī esoša saldūdens krātuve.

Tā kā šaurums ir vienīgais jūras ceļš no Melnās jūras uz Vidusjūru, tam visos laikos ir bijusi liela komerciāla un stratēģiska nozīme. Grieķu pilsētvalsts Atēnas 5. gadsimtā p.m.ē. bija atkarīga no labības piegādēm no Scītijas un tādēļ ar šaurumos esošajām pilsētvalstīm (piem. Megara un Bizantija) uzturēja līgumsaistības.

Šauruma stratēģiskā nozīme bija viens no iemesliem, kādēļ Romas imperators Konstantīns I tur dibināja savu jauno galvaspilsētu Konstantinopoli (330), kas vēlāk kļuva plašāk pazīstama kā Austrumu Romas impērijas galvaspilsēta. 1453. gada 29. maijā pilsētu iekaroja augošā Osmaņu impērija (sk. Konstantinopoles krišana). Osmaņi pirms ieņemšanas pilsētu bija pilnībā nošķīruši no ārpasaules, uzceļot Anatolijas cietoksni un Rumēlijas cietoksni.

Bosfora stratēģiskā nozīme joprojām ir diezgan ievērojama un jaunāko laiku vēsturē par kontroli pār Bosforu notikušas vairākas militāras sadursmes, piemēram, Krievu-turku karš (1877—1878) un Antantes neveiksmīgais uzbrukums Dardaneļiem (1915, sk. Galipoli kauja) Pirmajā pasaules karā. Šauruma izmantošana ir noteikta vairākos starptautiskos līgumos, tai skaitā 1936. gada Montrē konvencija par Turcijas šaurumu lietošanas kārtību. Otrā pasaules kara laikā Josifs Staļins pieprasīja PSRS rīcībā nodot kara bāzes Turcijas šaurumos, neskatoties uz to, ka Turcija nebija iesaistīta karā. Šai prasībai tika pievienotas arī prasības atdot PSRS Karsas, Artvinas un Ardahanas ilus (tos Turcija bija atguvusi ar 1922. gada Karsas līgumu). Šādas PSRS prasības piespieda Turciju iestāties NATO (1952). Vēlākos gados Turcijas šaurumi kļuva par svarīgu faktoru naftas nozarē, jo Krievijas naftas tankkuģi no Novosibirskas ostas naftu caur Bosforu un Dardaneļiem piegādā Eiropai un ASV.

Viens no lētākajiem veidiem kā apskatīt Bosforu ir sabiedriskā transporta prāmji (jūras autobusi), kas atiet no Eminēnī piestātnes Stambulā.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bosfors.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Turcijas portāls

• Augstas kvalitātes Bosfora fotogrāfijas Arhivēts 2011. gada 3. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
• Google Maps saite uz Bosforu