Ala
Ala ir dabiski veidojies dobums pazemē, kurā var iekļūt cilvēks.
- Šis raksts ir par ģeomorfoloģiju. Par citām jēdziena Ala nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Latvijā tradicionāli par alu uzskata dobumu, kurā var iekļūt vismaz 2.5 m dziļumā vai arī, ja alai ir kultūrvērsturiska nozīme. Ar alu pētniecību nodarbojas īpaša zinātne — speleoloģija. Alas ir īpaša aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko objektu grupa, kurām ir izcila botāniska, arheoloģiska un vēsturiska vērtība.
.jpg)
Latvijā apzinātas ap 1500 alu, kuras lielākoties ir veidojušās smilšakmenī. Dažas alas Latvijā veidojušās arī dolomītiežos un dabiski sacementētā grantī kā arī daudzi citi.
Latvijas garākais dabiskais alu labirints ir Peldangas alas Talsu novadā (70 m kopgarumā), bet mākslīgais — Riežupes alas (460 m). Pasaulē garākās ir Mamutu alas ASV — 556 km.
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ala.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Iežu atsegumi, alas un karsta biotopi
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ala, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.