Ģeoloģija

Ģeoloģija galvenokārt pēta Zemi veidojošo cietvielu, tās uzbūvi, struktūru, fiziskās īpašības, vēsturi un procesus, kas veido Zemi. Ģeoloģija ir viena no Zemes zinātnēm.

Ģeoloģijas zinātnes attīstības gaitā ir noteikts, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,6 miljardi (4,6×10⁹) gadu. Ģeologi meklē un pēta Zemes derīgos izrakteņus, piemēram naftu, zeltu, dzelzsrūdu, būvniecībai derīgās smiltis un tā tālāk.

Ziņas par minerālu īpatnībām, vulkānu darbību, zemestrīcēm un krasta līniju pārvietošanos ir sastopamas jau seno ēģiptiešu, ķīniešu, indiešu, grieķu un romiešu darbos. 17. gadsimtā tika izvirzītas pirmās kosmogoniskās hipotēzes, izdotas pirmās ģeoloģiskās kartes. 18. gadsimta beigās ģeoloģija (ģeognozija) izveidojās par patstāvīgu zinātni — līdz tam to uzskatīja galvenokārt par mineraloģijas vai fizioģeogrāfijas nozari.

Par nozīmīgāko antīkās zinātniskās literatūras darbu ģeoloģijas jomā uzskata Aristoteļa skolnieka Teofrasta (372—287 p.m.ē.) darbu "Peri Lithon" (Par akmeņiem). Šis darbs noteica ģeoloģijas pamatnostādnes gadu tūkstošiem ilgi, piemēram, darbā definētā pārakmeņojumu interpretācija saglabājās līdz viduslaiku beigām. "Peri Lithon" tika tulkots latīniski un vairākās citās valodās.

Senās Romas laikos Plīnijs Vecākais publicēja ļoti izvērstus aprakstus par daudziem minerāliem un metāliem, kas viņa laikā jau bija ieguvuši praktisku pielietojumu. Plīnijs Vecākais ir viens no pirmajiem, kas izdarīja pareizu pieņēmumu par to, ka dzintars ir pārakmeņoti priežu sveķi — viņš savu pieņēmumu pamatoja ar to, ka dzintarā atrodami kukaiņi. Viņš arī lika pamatus kristalogrāfijai, secinādams, ka dimanta kristāliem piemīt oktaedra forma.

Daļa mūsdienu zinātnieku, piemēram, Fīldings H. Gerisons, uzskata, ka ģeologijas zinātnes aizsākumi meklējami musulmaņu pasaulē.

Pamatraksts: ģeoloģiskā laika skala

Ģeoloģiskā laika skala ir hronoloģiska mērīšanas sistēma, kuru izmanto ģeologi, paleontologi un Zemes zinātnieki, lai aprakstītu laiku un attiecības starp notikumiem Zemes vēsturē.

Radiometriskie dati liecina, ka Zemes vecums ir aptuveni 4,54 miljardi gadu. Aptuveni pirms 4 miljardiem gadu beidzās hadeja eona un sākās arhajs. Pirms 2500 miljoniem gadu sākās proterozojs, bet pēc tam pirms aptuveni 542 miljoniem gadu sākās farenozojs, kas turpinās joprojām.

Ģeoloģisko pētījumu pamatā ir tā sauktie lauka darbi, kas parasti norisinās ekspedīcijās, izmantojot gan ģeoloģiskās metodes, gan arī ģeogrāfiskās un ģeofiziskās metodes. Pēc lauka darbiem seko savākto materiālu un paraugu kamerālā apstrāde, tas ir, laboratorijas analīzes un visu iegūto datu izvērtēšana un teorētiska apkopošana.

Ģeoloģiskie pētījumi galvenokārt balstās uz tiešiem iežu novērojumiem. Tos apraksta un dokumentē dabiskos atsegumos un vietās, kur tie tiek atsegti mākslīgi. Nereti izmanto arī aeroģeoloģiskos novērojumus un novērojumus, kurus iegūst no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem.

• Ģeogrāfija

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ģeoloģija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l