Dolomīts

Šis raksts ir par minerālu. Par ciemu skatīt rakstu Dolomīts (Salas pagasts).

No minerāla dolomīta sastāv tāda paša nosaukuma monominerāls iezis. Ķīmiski dolomīts sastāv no kalcija karbonāta un magnija karbonāta, tā formula ir CaMg(CO₃)₂ (to var uzskatīt par dubultā sastāva minerālu, kas sastāv no kalcīta CaCO₃ un magnezīta MgCO₃). Mālainu dolomītu sauc par dolomītmerģeli.

Dolomīts
Dolomīta paraugs
Klasifikācija
Klase	karbonātu minerāli
Štrunca ID	05.AB.10
Ķīmiskā formula	CaMg(CO3)2
Singonija	trigonālā
Īpašības
Krāsa	balts, pelēks, dzeltenīgs, iezaļgans
Svītras krāsa	balta
Habituss	sīkgraudaini vai slēptkristāliski agregāti, retumis lielāki kristāli
Skaldnība	ļoti laba pa {1011} (romboedriska)
Lūzums	gliemežnīcas veida
Cietība pēc Mosa skalas	3,5—4,5
Spīdums	stiklains
Caurspīdīgums	caurspīdīgs līdz vāji caurspīdīgs
Laušanas koeficients	nω = 1,679–1,681 nε = 1,500
Blīvums	2,85—2,95 g/cm3

Dolomīta nosaukums cēlies no franču ģeologa Deoda de Dolomjē (Déodat de Dolomieu, 1750—1801) uzvārda.

Dolomītu ļoti plaši izmanto būvniecībā un Latvijā ir plašas tā ieguves iespējas. Pēc ieguves apjoma dolomīts Latvijā iepaliek vienīgi smiltij un grantij. Visvairāk dolomīta iegūst Rīgas un Pļaviņu apkārtnē. Cietākie un izturīgākie Latvijā ir Jēkabpils novada Biržu atradnes dolomīti. No dolomīta ražo šķembas, plēstos akmeņus, betona pildvielu. To izmanto mūrniecībā, klāšanā, apdarē un dekorācijai. Tas ir karstumizturīgs iezis, ko dažkārt lieto krāšņu mūrniecībā. Dolomīts ievērojamā daudzumā guļ tieši zem kvartāra nogulumiem. Dolomīta nogulas atrodamas 1—10 km platās joslās, kuru biezums dažkārt sasniedz līdz 50 m. Nogulas lielākoties sastāv no dolomīta ar mazāka apjoma domerīta, kaļķakmens, ģipšakmens, māla, aleirolīta un smilšakmeņu starpslāņu piemaisījumiem.

Dolomīts veidojas sedimentācijas procesos izžūstošos ezeros vai lagūnās, kā arī hidrotermālos procesos; mēdz uzkrāties biezos slāņos. Dolomīta ieži daudz retāk mēdz saturēt organismu atliekas vai fosilijas, salīdzinot ar kaļķakmeņiem.

Jūrās veidojas karbonātu nogulas, kuras bagātinājušās ar magnija sāļiem, topot par dolomītu. Pieņemts uzskatīt, ka dolomītu ilgstošās pārkristalizācijas apstākļi ir daudzveidīgi.

Dolomīta iezi pēc izskata praktiski nav iespējams atšķirt no kaļķakmens. Dolomīts luminiscē spilgtā oranžsarkanā krāsā, apstarojot to ar katodstariem. Pulvera veidā raksturīga reakcija ar 10% sālsskābes šķīdumu.

Dolomītu lieto celtniecībā kā ugunsizturīgu materiālu un kā iekšējai, tā ārējai būvju apdarei; metalurģijā par kusni; par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā un stikla ražošanā. Dolomīta miltus lieto par minerālmēslojumu skābām augsnēm. Apdedzinot dolomītu, iegūst būvkaļkus.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dolomīts.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)