Acetilsalicilskābe: ķīmisks savienojums
Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH3COOC6H4COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris.
Aspirīns ir viens no pazīstamākajiem medikamentiem (latīņu: Acidum acetylsalicylicum).
| Acetilsalicilskābe | |
|---|---|
 Acetilsalicilskābes struktūrformula  Acetilsalicilskābes molekulas modelis | |
| Citi nosaukumi | aspirīns, acetilsalicilāts, 2-acetiloksibenzoskābe, etiķskābes salicilesteris |
| CAS numurs | 50-78-2 |
| Ķīmiskā formula | C9H8O4 |
| Molmasa | 180,157 g/mol |
| Blīvums | 1350 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 136 °C |
| Viršanas temperatūra | sadalās pie 140 °C |
| Šķīdība ūdenī | 0,25 g/100 ml |
Vēsture
Acetilsalicilskābi pirmais sintezēja franču ķīmiķis Šarls Frederiks Žerārs (Charles Frédéric Gerhardt) 1853. gadā. Medicīniski izmantojamā formā 1897. gadā ieguva vācu firmas "Bayer" darbinieki (nosaukums "aspirīns" ir šīs firmas preču zīme). Sākumā aspirīns bija pazīstams tikai kā temperatūru pazeminošs līdzeklis, vēlāk tika atklāta arī tā pretsāpju un pretiekaisuma iedarbība.
1987. gadā tika publicēti dati, ka aspirīna regulāra lietošana pazemina infarkta risku.
Fizikālās īpašības
Acetilsalicilskābe kristalizējas no ūdens kā bezkrāsaini adatveida vai plāksnīšveida kristāli. Ūdenī un benzolā šķīst slikti, labāk šķīst ēterī, bet pavisam labi etanolā. Samērā labi šķīst arī hloroformā. Aspirīns kūst +136°C temperatūrā, bet jau pie +140 °C sāk sadalīties.
Ķīmiskās īpašības
Vārot acetilsalicilskābes ūdens šķīdumus, tā ātri hidrolizējas par salicilskābi un etiķskābi. Atdzesējot slikti šķīstošā salicilskābe izkrīt nogulsnēs kā adatveida kristāli.
Izmantošana
Aspirīnu plaši lieto medicīnā kā pretsāpju un pretdrudža līdzekli, jo tas ietekmē termoregulācijas centru smadzenēs, pazeminot ķermeņa temperatūru. Tam ir arī pretiekaisuma iedarbība, tādēļ aspirīnu var izmantot reimatisma, reimatoīdā artrīta, podagras un citu slimību ārstēšanai (salicilātu iedarbībai gan ir tikai pagaidu raksturs). Aspirīns samazina trombocītu salipšanas spēju, tādēļ izmantojams trombotisku slimību ārstēšanai.
Biežākā aspirīna blakusiedarbība ir nelabums. Tas paaugstina kuņģa asiņošanas un kuņģa čūlas risku. Vairāku slimību (hemofilijas, kuņģa čūlas u.c.) gadījumos aspirīns nav lietojams, jo var tās saasināt. Aspirīnu nav ieteicams lietot bērniem temperatūras pazemināšanai pie vīrusu izraisītām slimībām, jo retos gadījumos tas var provocēt ļoti bīstamu saslimšanu — Reja sindromu.
Literatūra
- S. Aņičkovs, M. Beļeņkijs. Farmakoloģija. R:, Zvaigzne, 1970, 75.,79. lpp.
Atsauces
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Acetilsalicilskābe |
 | Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Acetilsalicilskābe, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.