Sils

Šis raksts ir par meža tipu. Par citām jēdziena sils nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Vietām ļoti reti var būt arī ar nelielu sliktas kvalitātes bērzu piemistrojumu. Apzīmēšanai lieto burtu kombināciju"Sl". Tie sastopami piejūras un iekšzemes kāpu un smiltāju rajonos. Pameža nav vai tas ir skrajš, dažkārt sastopami paegļi un nelielas eglītes, varbūt bērziņi. Silu kopplatība Latvijā arvien samazinās, jo laika gaitā augsne kļūst auglīgāka, meža ugunsgrēki retāki. Mežs pēc izciršanas aizzeļ ļoti lēni, panīkst ogulāji un sūnas un dabiski atjaunojas ar priedi, pamežs netraucē priedes atjaunošanos.

Sili ir iecienītas ogošanas, sēņošanas un atpūtas vietas.

 

Raksturīga dažāda vecuma mozaīkveida zemsedzes veģetācija. Sastopamas līdz aptuveni 50 augu sugām, lakstaugu nav, toties ir sastopami sīkkrūmi, ķērpji un sūnas. Raksturīgākie augi ir sila virsis un zvaigžņveida kladīna, tomēr bieži sastopamas ir arī parastās brūklenes, aitu auzenes, parastās miltenes, Islandes cetrārijas, Šrēbera rūsaines, spīdīgās stāvaines, vietām arī parastās mellenes, divzobes, dzegužlini un straussūnas. Ipaši sausās vietās arī sarmenītes.

Augsni sedz ļoti plāns nobiru slānis. Virskārtā ir diezgan plāns jēlhumusa slānis (~3 cm). Kūdras slāņa nav. Minerālaugsne nabadzīga, ļoti skāba smilts augsne ar labu nestspēju, izteiktu podzolēšanos.