Ģenētika (grieķu: γενητως (genētikos) — 'uz dzimšanu vai izcelšanos attiecīgs') ir zinātne par gēniem, iedzimtību un organismu dažādību.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ģenētika" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Vārds "ģenētika" pirmo reizi tika lietots, lai aprakstītu iedzimtības studēšanu un variāciju zinātni. Terminu piedāvāja izcilais britu zinātnieks Viljams Betsons (William Bateson), pirmoreiz to lietojot personiskā vēstulē ģeologam Ādamam Sedžvikam (Adam Sedgwick) 1905. gada 18. aprīlī. Betsons terminu "ģenētika" publiski pirmoreiz lietoja Trešajā Starptautiskajā ģenētikas konferencē Londonā 1906. gadā.
Zināšanas par ģenētiku cilvēki izmantoja jau aizvēsturē, veicot augu un dzīvnieku selekciju un pavairošanu. Mūsdienu pētījumos ģenētika strauji attīstās un nodarbojas, piemēram, ar specifisku gēnu funkciju izpēti, gēnu mijiedarbības analīzi. Organismos ģenētiskā informācija galvenokārt tiek pārnēsāta hromosomās, kur tā ir iekļauta dezoksiribonukleīnskābes (DNS) molekulu ķīmiskajā struktūrā (ir arī mitohondriālā DNS, kas atrodas mitohondrijos, nevis šūnas kodolā).
Gēni kodē informāciju, kas nepieciešama olbaltumvielu sintezēšanai no aminoskābēm. Olbaltumvielas savukārt nosaka organisma uzbūvi un izskatu.
Gēns satur instrukcijas par to, kā uzbūvēt noteiktu olbaltumvielu, tādējādi gēns ir kodējums olbaltumvielai. Princips "viens gēns, viens olbaltumviela" ir uzskatāms par vienkāršojumu, jo viens gēns var ražot vairākus produktus, atkarībā no tā, kā tā ieraksts tiek regulēts.
Pamatojoties uz DNS gēnu kodu (nukleotīdu sekvenci), ar īpašu fermentu — RNS polimerāžu — palīdzību tiek sintezētas ribonukleīnskābes (RNS). Šo procesu sauc par transkripciju. Lai sintezētu olbaltumvielas, nepieciešamas dažādu veidu RNS. Informatīvā RNS (iRNS) tieši kodē olbaltumvielu aminoskābju secību. Olbaltumvielu sintēzi uz iRNS ribosomās sauc par translāciju. Ribosomu RNS jeb rRNS ir ribosomu uzbūves pamats, bet transporta RNS (tRNS) kalpo aminoskābju nogādāšanai uz ribosomām.
Ģenētika nosaka daudz (bet ne visu) par organisma, ieskaitot cilvēkus, izskatu un, iespējams, arī to, kā viņi uzvedas. Apkārtējās vides atšķirības un nejauši faktori arī to iespaido. Identiskajiem dvīņiem, kloniem, kas rodas, embrijam pārdaloties agrā attīstības stadijā, ir vienāda DNS, bet dažādas personības un pirkstu nospiedumi. Ģenētiski identiski augi, kas aug aukstākā klimatā, mēdz būt īsāki un mazāk sulīgi.
Par mūsdienu ģenētikas pamatlicēju uzskata Gregoru Mendeli, kurš pētīja īpašību pārmantojamību augos. Savā rakstā "Versuche über Pflanzenhybriden" ("Eksperimenti augu hibridizācijā"), kas tika prezentēts 1865. gadā Brno Dabas Vēstures Biedrībai, Gregors Mendelis izsekoja noteiktu īpašību iedzimtības modeļus zirņos un parādīja, ka tie var tikt izteikti matemātiski. Lai gan ne visās iezīmēs parādās šie Mendeļa iedzimtības modeļi, viņa darbā tika ieteikts iedzimtības studēšanai izmantot statistiskus datus. Kopš tā laika atklātas vairākas daudz sarežģītākas iedzimtības formas.
Mendeļa darba nozīme netika izprasta, līdz 20. gadsimta sākumā viņa pētījumus no jauna atklāja citi zinātnieki, kas strādāja ar līdzīgām problēmām.
Mūsdienās ir zināms, ka dažāda mantojama informācija tiek pārnēsāta DNS, izņēmums ir vīrusi, kas pārnēsā informāciju RNS. Manipulējot ar DNS, var pārveidot iedzimtības iezīmes un organismu variāciju.
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ģenētika, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.