Vladimirs Buzajevs

gads">1951. gada 8. oktobrī, Žukovkā, Brjanskas apgabalā, Krievijas PFSR) ir Latvijas krievu izcelsmes ģeologs, politiķis un publicists, 8. Saeimas un 9. Saeimas deputāts no PCTVL. Tehnisko zinātņu kandidāts. Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs. Šobrīd Rīgas domes deputāts.

Vladimirs Buzajevs Владимир Викторович Бузаев
Vladimirs Buzajevs 2006. gadā
Saeimas deputāts
Amatā 2002 — 2010
Dzimšanas dati	1951. gada 8. oktobrī (72 gadi) Žukovka, Brjanskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad  Krievija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	krievs
Politiskā partija	Līdztiesība (1993-2007) PCTVL LKS
Profesija	ģeologs
Augstskola	Latvijas Valsts universitāte

Dzimis Brjanskas apgabalā Krievijas PFSR. 1973. gadā absolvēja studijas Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, strādāja par ģeologu un ģeofiziķi. 1982. gadā aizstāvēja zinātņu kandidāta disertāciju hidroģeoloģijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas strādāja Valsts Ģeoloģijas dienestā.

Politiskā darbība

1989. gadā ievēlēts par Rīgas tautas deputātu padomē, darbojās Interfrontē. 1993. gadā V. Buzajevs parakstīja uzsaukumu par Latvijas nepilsoņu organizācijas dibināšanu un bija partijas „Līdztiesība” dibinātāju skaitā, bija Latvijas Cilvēktiesību komitejas līdzpriekšsēdētājs (1994—2001). 1998. gadā sāka strādāt par Saeimas deputāta palīgu.

2000. gadā V. Buzajevs naturalizācijas ceļā ieguva Latvijas pilsonību, 2001. gadā tika ievēlēts par "Līdztiesības" priekšsēdētāju (palika amatā līdz 2007. gadam), kā arī tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu. Domē viņš vadīja PCTVL frakciju.

2002. gadā V. Buzajevu no PCTVL saraksta ievēlēja par 8. Saeimas deputātu. Saeimā viņš bieži iesaistījās diskusijās ar citu frakciju pārstāvjiem un konfliktos ar Saeimas sēžu vadītājiem. 2004. gadā par Saeimas kārtības ruļļa neievērošanu viņu uz vairākām sēdēm atstādināja no līdzdalības parlamenta darbā.

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā. PCTVL 4. kongresā ievēlēts par partijas domes priekšsēdētāju. 2008. gadā V. Buzajevs pārstāvēja N. Andrejevu Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielās palātas sēdē (spriedums Andrejevas labā 2009. gadā).

2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās PCTVL saraksts neguva vēlētāju atbalstu un V. Buzajevs zaudēja Saeimas deputāta mandātu. 2012. gadā ievēlēts par LCK līdzpriekšsēdētāju.

2014. gadā nesekmīgi kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās un 12. Saeimas vēlēšanās no Latvijas Krievu savienības saraksta. 2018. gada rudenī kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās, taču Latvijas Krievu savienība netika ievēlēta Saeimā. V. Buzajevs kandidēja arī 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēts. 2020. gada ārkārtas Rīgas domes vēlēšanās ievēlēts Rīgas domē.

2022. gadā V. Buzajevs kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču Latvijas Krievu savienība nepārvarēja 5% barjeru.

• Неграждане Латвии (2007, Latvijas nepilsoņi).
• Citizens of a non-existent state (2008, 2011, līdzautors)
• Современная европейская этнократия: Нарушение прав национальных меньшинств в Эстонии и Латвии (2009, kopā ar I. Ņikiforovu: Mūsdienu Eiropas etnokrātija: nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpšana Igaunijā un Latvijā, ISBN 978-5-9990-0002-6)
• Как выживают русских (2010, Kā izspiež krievus).
• Правовое положение русскоязычного меньшинства в Латвии (2012, Krievvalodīgās minoritātes tiesiskais stāvoklis Latvijā)

• CV^{[novecojusi saite]} LKS mājaslapa
• Brošūra Latvijas nepilsoņi^{[novecojusi saite]}, krieviski
• Buzajeva raksti:
  • "Kalvīša valdības impotence",
  • "Aivars Endziņš: starp Ribentropu un Molotovu",
  • "Nauda nenes laimi"
• Orlovs E. Ietiepīgais «kreisais» Vladimirs Buzajevs"Rīgas Balss", 21.05.2004