Latvijas Krievu Savienība: Politiska partija Latvijā

gadam — politisko partiju apvienība "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL), bet līdz 2014. gadam partija ar šādu nosaukumu). Partija iestājas par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu. Partiju vada līdzpriekšsēdētāji Tatjana Ždanoka un Miroslavs Mitrofanovs. Partija nav pārstāvēta Saeimā, toties tās biedri darbojas Eiropas Parlamentā un Rīgas domē, kā arī dažās citās pašvaldībās.

Latvijas Krievu savienība Русский союз Латвии
Vadītājs	Tatjana Ždanoka Miroslavs Mitrofanovs
Dibināta	2014 (1998)
Galvenā mītne	Rīga, Latvija
Biedri (2024)	636 ▼
Ideoloģija	Latvijas krievu intereses Sociālais konservatīvisms
Eiropas filiāles	Eiropas Brīvā apvienība (novērotājs)
Eiropas Parlamenta grupa	Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa
Daļa no	Pamats-LV
14. Saeima	0 / 100
Eiroparlaments	1 / 8
Valdība	0 / 15
Rīgas dome	3 / 60
Vadītās pašvaldības	0 / 43
Mājaslapa
www.rusojuz.lv
Latvijas politika Partijas Latvijā

Latvijas Krievu savienība ir izveidota 2014. gada 18. janvārī, pārdēvējot partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) (krievu: За права человека в единой Латвии — ЗаПЧЕЛ).

PCTVL radās pirms 7. Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā (reģistrēta 3. augustā). Tās dibinātāji bija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" (vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis), Tautas Saskaņas partija (priekšsēdētājs Jānis Jurkāns) un Latvijas Sociālistiskā partija (priekšsēdētājs Filips Stroganovs). Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija (līderis Mihails Gavrilovs); apvienību atbalstīja arī Alfrēds Rubiks. 1998. gada oktobra vēlēšanās bloks (reģistrācijas problēmu dēļ — ar TSP nosaukumu) ieguva 16 vietas Saeimā no 100 ar 14,12 % balsu — 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas — TSP, 5 — "Līdztiesība", 4 — LSP, 1 — KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja guva vairākuma atbalstu.

1999. gadā apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks. 2000. gadā "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP gadā panāca "Latvenergo" privatizācijas procesa pārtraukšanu.

Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no PCTVL apvienības, tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 (7 vietas "Līdztiesības" izvirzītiem kandidātiem, 5 — TSP, 1 — LSP) ar 21,34 % balsu un iestājās LSDSP vadītajā Rīgas Domes koalīcijā. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 13 pašvaldībās, un 12 no tām ieguva 32 mandātus. Pēc 2004. gada aptaujas datiem PCTVL vēlētāji vairumā bija krievvalodīgie.

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

• par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Kaļķu ielā 24 Rīgā — uzvarēts;
• par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē — zaudēts;
• par nama Mārstaļu ielā 6 Rīgā, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai — zaudēts;
• par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam — zaudēts;
• par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas — uzvarēts;
• par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju — zaudēts;
• par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām — uzvarēts;
• par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Elizabetes ielā 57 Rīgā — uzvarēts;
• Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar SIA "WINDAU" — uzvarēts;
• par liegšanu 1991. gada virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās — zaudēts, 3 tiesnešiem no 7 atbalstot pieteikumu.

Pirms 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы". Apvienības programmā pirmoreiz tika iekļauta prasība pēc pilsonības "nulles varianta".

 

PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva 25 mandātus no 100 (10 no 28 Rīgā, 9 no 17 Latgalē, 3 no 26 Vidzemē, 2 no 15 Zemgalē, 1 no 14 Kurzemē) ar 19,00 % balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai". 2003. gadā februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai. 2003. gada aprīlī "Līdztiesība" pieņēma jauno programmu, un septembra referendumā bloks saskaņā ar to atbalstīja iestāšanos ES. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" (Ракурс). 2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās un aizliegumu valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei. 2004. gada februārī PCTVL frakcija bija viena no divām Saeimā, kas neatbalstīja iestāšanos NATO. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tai uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ.

2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva 10,66 % balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

 

2005. gada pašvaldību vēlēšanās PCTVL ieguva 13,68 % balsu un 9 mandātus Rīgas domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 20 pašvaldībās, un 18 no tām ieguva kopā 33 mandātus. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā. 2006. gada jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma; atbalstu apvienībai pauda izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza 576 cilvēkus. Pēc "Delnas" pētījuma datiem, PCTVL tika konstatēts vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas ienākumos no ievērojamām partijām. 2006. gada augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva par domes priekšsēdētāju (I. Andrejeva Sedā). Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

• par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās — uzvarēts (visi ierosinātāji — PCTVL deputāti);
• par Latvijas atbalstu ASV un to sabiedroto operācijai Irākā — atteikts ierosināt lietu;
• par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem — uzvarēts;
• par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci — zaudēts;
• par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām — zaudēts;
• par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu — zaudēts;
• par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu — uzvarēts;
• par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. gada opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos (atkārtoti) — zaudēts, vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas;
• par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai — uzvarēts;
• par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā — uzvarēts;
• par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci — zaudēts.

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās PCTVL ieguva 6 mandātus no 100 (3 no 29 Rīgā, 1 no 16 Latgalē, 1 no 26 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē) ar 6,03 % balsu. No parlamentā iekļuvušajiem sarakstiem PCTVL bija vienīgais, kuram KNAB nepiemēroja sodu par finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās. 2007. gada pavasarī apvienība atbalstīja referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos. PCTVL kongresā 2007. gada 19. jūnijā tika nolemts pārveidot apvienību par vienotu partiju vārdā "PCTVL — Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un bija pieņemti topošās partijas statūti. Oktobrī Uzņēmumu reģistrs veica apvienotās partijas pārreģistrāciju. Partija atbalstīja 2008. gada referendumos izskatītos likumprojektus par Satversmes un likuma "Par valsts pensijām" grozījumiem. 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanās PCTVL ieguva trešo vietu. 2010. gadā partija iestājās Eiropas Brīvajā aliansē. 9. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

• par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā — zaudēts.
• par Ķengaraga dīķa apbūvi — zaudēts, 1 tiesnesei no 3 atbalstot pieteicējus.
• par Administratīvo pārkāpumu kodeksa vairākiem pantiem — atteikts ierosināt lietu.
• par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu — uzvarēts.
• par nepilsoņu pensijas stāža aprēķināšanu — zaudēts,
• par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām — zaudēts,
• Par virkni Kredītiestāžu likuma normu — zaudēts.

10. Saeimā un 11. Saeimā PCTVL neiekļuva. 2011. gadā partija atbalstīja Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanā un (norādot, ka uzskata par nevēlamu likt referendumā divkopienu valstī jautājumus, kuros kopienu viedokļi ir pretrunīgi, bet Nacionālās apvienības grozījumu Satversmē virzīšanas apstākļos uzskatot par nepieciešamu krievu kopienai izrādīt konsolidētu nostāju) parakstu vākšanu zem Satversmes grozījumiem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Partijas līdzpriekšēdētāja amatā J. Sokolovski 2011. gadā nomainīja Miroslavs Mitrofanovs. 2012. gadā pēc PCTVL Jēkabpils domes deputātes Nataļjas Čehovas pieteikuma Satversmes tiesa ierosināja lietu par valodas prasībām pašvaldības deputātiem, bet 2013. gadā noraidīja Čehovas sūdzību.

2014. gada maijā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās (vietu parlamentā saglabāja T. Ždanoka). 13. Saeimas vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 3,2% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 20 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.

2019. gadā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās (vietu parlamentā no jauna ieguva T. Ždanoka). 2020. gadā LKS iekļuva Rīgas Domē ar 4 vietām no 60.

2023. gada 2. maijā, partija kopā ar Centra partiju izveidoja politisko partiju apvienību "Pamats-LV".

Saeimas vēlēšanas

Eiroparlamenta vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

Partija pašvaldību vēlēšanās piedalījās Olaines, Rēzeknes, Aizkraukles, Ludzas, Ropažu, Salaspils, Mārupes, Valmieras un Ogres novadā, kā arī Daugavpilī, Jelgavā un Jūrmalā.

Novads/Pilsēta	Vēlēšanu rezultāts		Deputātu vietas
	Balsis	Procenti
Daugavpils	1458	8,22%	1 / 15
Jelgava	946	8,14%	1 / 15
Olaines novads	210	5,65%	1 / 15
Rēzeknes novads	240	3,71%	0 / 19
Aizkraukles novads	178	2,31%	0 / 19
Ludzas novads	153	2,23%	0 / 15
Ropažu novads	135	1,79%	0 / 19
Jūrmala	206	1,42%	0 / 15
Salaspils novads	53	1,13%	0 / 15
Mārupes novads	52	0,65%	0 / 19
Valmieras novads	83	0,53%	0 / 19
Ogres novads	64	0,37%	0 / 23

Vadība

Valdes līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs. Frakcijas vadītāji Saeimā bija J. Jurkāns (1998—2003), J. Sokolovskis (2003), J. Pliners (2003—2010).

Partijas birojā amata pēc ietilpst kongresā ievēlamie līdzpriekšsēdētāji. Pārējos biroja locekļus no sava vidus ievēlē valde, kas sastāv no 3 valdes līdzpriekšsēdētājiem un vēl 24 valdes locekļiem, kurus arī ievēlē kongress.

Vēlēšanu tiesības ierobežotas

1. Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāte no 2004. gada līdz 2024. gadam, nevar kandidēt Saeimā, Eiropas Parlamentā un pašvaldību domēs (padomēs).

• Partija "Līdztiesība". PCTVL: īsumā par programmu, struktūru, vēsturi — Rīga, 2002 — 28 lpp.
• Ne tauta pret tautu, bet kopā pret tumsu! — Rīga, 2002 — 48 lpp.
• PCTVL: par tevi un taviem tuviniekiem — Rīga, 2006 — 16 lpp.
• Программа ЗаПЧЕЛ и отчёт о работе фракции в VIII Сейме Латвии — Рига, 2006 — 40 с.
• Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988—2002). — Rīga: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 388.—394. lpp.

• Partijas oficiālā mājaslapa (arī krieviski un angliski)
  • Partijas programma
  • Vēsture — sadaļa partijas mājaslapā
• Eiropas Brīvā alianse (pārsvarā angliski)
• Zaļo un EBA frakcija Eiroparlamentā Arhivēts 2001. gada 19. oktobrī, Wayback Machine vietnē. (angliski, vāciski un franciski)
• A. Visocka PCTVL Eiropas Parlamentā: eiropeizācija vai padomju mantojums? (angliski)
• J. Ikstens Austrumslāvu politiskās partijas Latvijā — sk. 43.—48. lpp. Arhivēts 2008. gada 29. februārī, Wayback Machine vietnē. (angliski)
• Latvijas fakti Rīgas vēlētāju profili (2004—2005), cita starpā par PCTVL vēlētājiem