Kosova: Daļēji atzīta valsts Eiropā
Kosova (albāņu: Kosova, serbu: Косово), oficiāli Kosovas Republika (albāņu: Republika e Kosovës, serbu: Република Косово) ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.
- Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par pilsētu Baltkrievijā skatīt rakstu Kosava.
- Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Kosiva.
Tās 2008. gadā pasludināto neatkarību no Serbijas ir atzinušas 101 no 193 ANO dalībvalstīm.
| Kosovas Republika Republika e Kosovës / Република Косово | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| ||||||
 Kosova (tumši zaļa) Eiropā | ||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Priština | |||||
| Valsts valodas | albāņu valoda serbu valoda | |||||
| Etniskās grupas | 92,0% albāņi 5,3% serbi 2,7% citi | |||||
| Valdība | Parlamentāra republika | |||||
| - | Prezidents | Vjosa Osmani | ||||
| - | Premjerministrs | Albins Kurti | ||||
| Neatkarība | no Serbijas | |||||
| - | Deklarēta | 2008. gada 17. februārī | ||||
| - | Atzīta1 | 2008. gada 18. februārī | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 10 887 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2005.. gadā | 2 200 000 | ||||
| - | Blīvums | 220/km² | ||||
| Valūta | Eiro (€) (EUR) | |||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | nav zināms | |||||
| 1 | Atzinušas daudzas valstis, ANO vēl nav paudusi savu nostāju. | |||||
Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai piešķīra Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, Eiropas Savienības Padome ieteica Kosovai izpildīt virkni priekšnoteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Nosaukums
Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda (serbu: kos — 'melnais strazds') — melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju (grieķu: μετοχή (metoxi) — 'baznīcas zeme').
Juridiskais statuss
Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām Serbijā. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un valstu suverenitātes tiesībām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopš 1999. gada tā bija ANO protektorāts, ko pārvaldīja Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā (UNMIK) un Pašpārvaldes pagaidu iestādes (Provisional Institutions of Self-Government), bet drošību nodrošināja NATO KFOR spēki. 2008. gada 17. februārī Kosovas valdība pasludināja neatkarību, bet Serbijas valdība paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Rezultātā Kosovas starptautiskā atzīšana izraisīja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrī to diplomātiski atzinušas 101 no 193 ANO dalībvalstīm.
Vēsture
Senajos laikos mūsdienu Kosovas teritoriju apdzīvoja trāķiešu un ilīriešu ciltis. 6.—7. gadsimtā šajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc Otrās Kosovas kaujas 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva Osmaņu impērija, sākās albāņu migrācija uz šo teritoriju. 1912. gadā Pirmā Balkānu kara laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma Serbija, bet Pejas-Ģakovas rajonu zemes rietumos — Melnkalne. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada novembrī Kosovu ieņēma Austroungārija un Bulgārija, bet kara noslēgumā 1918. gada novembrī to atguva Serbija, kas ieņēma arī Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā Otrā pasaules kara laikā Kosovu ieņēma Itālija un pievienoja saviem Albānijas valdījumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. Kosovas krīzes rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrīz visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz Albāniju un Maķedoniju.
2008. gada 17. februārī Kosovas valdība pasludināja neatkarību no Serbijas, kas paziņoja, ka neatkarības deklarēšana ir nelikumīga. Krievijas valdība paziņoja, ka negatavojas atzīt Kosovas neatkarību. Eiropas Savienība 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopīgo nostāju, jo vairākas dalībvalstis atsacījās atzīt Kosovas neatkarību.
Ekonomika
Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarīga no ārzemēs dzīvojošo iedzīvotāju investīcijām un atbalsta, 2014. gadā šie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no IKP.
Iedzīvotāji
20. gadsimts
Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgriešanās no britu palīdzības misijas Maķedonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā "Maķedonija. Tās tautas un to nākotne" lēsa albāņu un serbu skaita attiecību kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod šādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekškara stāvokli:
- Prištinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
- Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
- Vuštrijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
- Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
- Ģiļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
- Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
- Metohijā ar Ģakovu: gandrīz 100% albāņu.
1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.
1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju sadalījums pēc ticības bija tāds:
- musulmaņi: 329 502 (75,1%);
- pareizticīgie: 93 203 (21,2%);
- katoļi: 15 785 (3,6%).
1921. gadā pēc valodas:
- albāņu: 288 907 (65,8%);
- serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
- turku: 27 915 (6,4%).
1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.
Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaišu iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karš nebija ievērojami grozījis tautu samēru un ka kopš 60. gadiem albāņu īpatsvars palielinās augstākas dzimstības dēļ.
| Gads | Iedzīvotāji | Albāņi | Albāņu % | Serbi | Serbu % |
|---|---|---|---|---|---|
| 1948. | 727 820 | 498 242 | 68,5% | 171 914 | 23,6% |
| 1953. | 807 901 | 524 559 | 64,9% | 189 869 | 23,5% |
| 1961. | 963 531 | 646 604 | 67,1% | 227 016 | 23,6% |
| 1971. | 1 243 693 | 916 168 | 73,7% | 228 264 | 18,4% |
| 1981. | 1 584 558 | 1 226 736 | 77,4% | 209 498 | 13,2% |
Etniskais sastāvs Kosovā (1948—2011)
| gads | 1948 | 1953 | 1961 | 1971 | 1981 | 1991 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iedzīvotāju skaits | 727820 | 808141 | 963988 | 1243693 | 1584440 | 1956196 | 1739825 |
| albāņi | 498242 | 524559 | 646631 | 916168 | 1226736 | 1596072 | 1616869 |
| serbi | 171911 | 189969 | 227016 | 228264 | 209497 | 194190 | 25532 |
| musulmaņi | 9679 | 6241 | 8026 | 26357 | 58562 | 66189 | 27533 |
| čigāni | 11230 | 11904 | 3202 | 14593 | 34126 | 45745 | 8824 |
| melnkalnieši | 28050 | 31343 | 37588 | 31555 | 27028 | 20365 | nez. |
| turki | 1315 | 34583 | 25764 | 12244 | 12513 | 10445 | 18738 |
| horvāti | 5290 | 6201 | 7251 | 8264 | 8718 | 8062 | nez. |
| Dienvidslāvi | 0 | 0 | 5206 | 920 | 3073 | 3457 | nez. |
| maķedonieši | 526 | 972 | 1143 | 1048 | 1056 | 978 | nez. |
| slovēņi | 283 | 411 | 510 | 392 | 343 | 260 | nez. |
| bulgāri | 77 | nez. | 251 | 264 | 161 | 178 | nez. |
| ungāri | 83 | 159 | 210 | 169 | 147 | 142 | nez. |
| krievi | 362 | 273 | 239 | 174 | 112 | 103 | nez. |
| vācieši | 197 | 74 | 55 | 18 | 92 | 91 | nez. |
| čehi | 29 | nez. | 32 | 37 | 43 | 65 | nez. |
| slovāki | 2 | 21 | 21 | 26 | 37 | 26 | nez. |
| ukraiņi | rutēņi | rutēņi | rutēņi | 4 | 7 | 24 | nez. |
| rutēņi | 31 | 8 | 12 | 47 | 5 | 21 | nez. |
| itāļi | 39 | 18 | 18 | 25 | 23 | nez. | nez. |
| rumāņi | 18 | 16 | 13 | 20 | 17 | 15 | nez. |
| grieķi | nez. | nez. | 34 | 15 | 25 | 38 | nez. |
| ēbrji | nez. | 9 | 18 | 12 | 9 | 65 | nez. |
| poļi | nez. | nez. | 15 | 16 | 27 | 85 | nez. |
| vlahi | 0 | 0 | 1 | 5 | 4 | 3 | nez. |
| austrieši | nez. | nez. | 5 | 8 | 22 | nez. | nez. |
| vietējie | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 71 | nez. |
| gorani | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 10265 |
| Ēģiptieši | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 11524 |
| aškali | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | nez. | 15436 |
| un pārējie | 456 | 1380 | 727 | 3048 | 2175 | 9506 | 3264 |
1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja, pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzīvotājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbu — 194 190 (9,9%). Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaišu nav bijis. Ievērojamākās iedzīvotāju sastāva pārmaiņas saistītas ar Kosovas karu: 1998.-99. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tūkstošu serbu, bet uz Albāniju, Maķedoniju un citām valstīm — ap 700 tūkstošu albāņu. Pēc Kosovas nonākšanas starptautiskā pārvaldē lielum liels albāņu bēgļu vairākums atgriezies.
2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.
Pilsētas
Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:
Skatīt arī
Norādes
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kosova.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Devedžičs J., Par ģeopolitiskā pasākuma “Kosmeta” metafiziku
- Dženifera Lininga, Kosova
- Pešperova I., Situācija Dienvidslāvijā (1998—1999)
- Ārlietu ministrijas paziņojums par situāciju Kosovā (17.02.2008)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Kosova, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.