Ungāri
Ungāri jeb maģāri (ungāru: magyarok) ir ugru tauta un Ungārijas valsts nācija, lielākā skaitā mīt arī citās Centrāleiropas valstīs bijušās Austroungārijas teritorijā.
Kopējais skaits pasaulē apmēram 14 miljoni.
 1. rindā: Ālmošs • Ištvāns I • Māķāšs Huņadi • Gābors Betlens • Ferencs II Rākoci 2. rindā: Jānošs Bojai • Ištvāns Sēčeņi • Jānošs Araņs • Roza Laborfalvi • Jozefs Ētvešs 3. rindā: Lorānds Ētvešs • Vilma Hugonnai • Tivadars Kostka Čontvāri • Bēla Bartoks • Miklošs Horti 4. rindā: Zoltāns Kodājs • Emma Orci • Jānošs Kādārs • Ža Ža Gabora • Pēters Esterhāzi | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| apmēram 13,2—14,5 miljoni | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
| Ungārijas kaimiņi | apm. 2,2 miljoni |
 Rumānija | 1 227 623 (2011) |
 Slovākija | 458 467 (2011) |
 Serbija | 253 899 (2011) |
 Ukraina | 156 566 (2001) |
 Austrija | 40 583 (2001) |
 Horvātija | 16 595 (2001) |
 Slovēnija | 6243 (2002) |
| Pārējā Eiropa | apm. 0,3–0,5 miljoni |
 Vācija | 120 000 (2004) |
.svg){kind=small} Francija | 100 000—200 000 (2004) |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste | 80 135 (2001) |
 Zviedrija | 40 000–70 000 |
 Čehija | 14 672 (2001) |
 Īrija | 8034 (2011) |
 Turcija | 6800 (2001) |
 Krievija | 3768 (2002) |
 Ziemeļmaķedonija | 2003 (2002) |
| Ziemeļamerika | apm. 1,9 miljoni |
 ASV | 1 563 081 (2006) |
 Puertoriko | 1050 |
 Kanāda | 315 510 (2006) |
| Dienvidamerika | 0,15–0,2 miljoni |
 Brazīlija | 80 000 |
 Čīle | 50 000 |
 Argentīna | 40 000–50 000 |
| Okeānija (AUS / NZL) | 70 000 |
 Austrālija | 67 616 |
 Jaunzēlande | 1476 |
| Āzija | apm. 10 000 |
 Taizeme | 3029 |
 Filipīnas | 1114 |
| Valodas | |
| ungāru | |
Izcelsme un valoda
Ungāri cēlušies no vairākām Āzijas cilmes klejotāju tautām, kas pirmā gadu tūkstoša beigās iebruka Centrāleiropā. Ungāru invāzija daļēji izskaidrojama ar sava veida ķēdes reakciju, ko izraisīja pečeņegu iebrukums viņu apdzīvotajās teritorijās tagadējās Ukrainas dienvidos un austrumos. Ungāri bija spiesti migrēt rietumu virzienā, tie šķērsoja Karpatus un tad tie arī nonāca Panonijas līdzenumā.
Ungāru valoda pieder pie somugru valodas grupas. Šo grupu uzskata par plašākas kopas — Urāliešu valodu saimes atzaru. Ugru valodu grupu pārstāv ungāru (maģāru) valoda Ungārijā un tās dialekti, kā arī hantu un mansu valodas, Obas upes baseinā Sibīrijā. Cits urāliešu valodu grupas atzars ir samojedu valodu apakšgrupa, kas sastopama Eiropas un Sibīrijas ziemeļu daļā.
Vēsture
Pēc apmešanās Panonijas līdzenumā apmēram sešdesmit gadus (895—955) ungāri nepārtraukti uzbruka Karolingu impērijas zemēm. Pirms tam šajā reģionā jau bija pabijušas citas klejotāju ciltis — huņņi, avāri un morāvi (slāvu cilts). Laiku pa laikam Panoniju tur iebrukušajiem stepju klejotājiem atņēma ģermāņi vai franki. Arī pirms ungāru ierašanās apmēram gadsimtu to kontrolēja franku karaļvalsts. Pēc Panonijas pakļaušanas ungāri sava leģendārā valdnieka un karavadoņa Ārpāda (869—907) vadībā sagrāba arī Morāviju un iebruka Apenīnu pussalā un Burgundijā. Iekarojot un pakļaujot Morāviju, ungāri ieguva sava veida centrālo placdarmu, no kura bija ērti uzbrukt apkārtējām zemēm — Bohēmijai, Polijai, Horvātijai, Serbijai, Austrijai un lielai daļai Vācijas teritoriju. Pateicoties šai ģeogrāfiskajai priekšrocībai un savām visai agresīvajām aktivitātēm, ungāri būtiski ietekmēja visa Donavas baseina ģeopolitiskās struktūras veidošanos. Viņi norobežoja slāvus Centrāleiropas ziemeļos no slāviem dienvidos, veicinot visai atšķirīgus to tālākās vēsturiskās attīstības ceļus.
Ungāru agresija piespieda vāciešus nostiprināt Ostmarkas reģionu ("Austrumu pierobežu") ar cietokšņiem un citām aizsardzības būvēm, ko savā laikā bija iesācis vēl franku karalis Kārlis Lielais, lai aizsargātos no avāriem. Vācu karalis Otto I tai piešķīra markgrāfistes statusu, līdz ar to padarot to par politisku veidojumu, kas vēlāk sāka saukties par Österreich (Austriju). Šajā Austrumu pierobežā, Ostmarkā, tika veicināta arī vācu kolonistu ieceļošana, lai pēc iespējas vairāk to nostiprinātu ar draudzīgu iedzīvotāju atbalstu. Ostmarkas robeža pakāpeniski tika virzīta arvien tālāk uz austrumiem un ziemeļiem, līdz tā 11. gadsimtā sasniedza mūsdienu Morāviju Čehijā.
955. gadā viņus pie Lehfeldas (apmēram 20 kilometrus no mūsdienu Augsburgas) sakāva austrumfranku karalis Otto I (912-973). Šī bija viena no slavenākajām viduslaiku kaujām, kas gandrīz bez pārtraukuma turpinājās trīs dienas. Lielākā daļa ungāru karapulku šajā kaujā tika iznīcināti. Pēc šīs sakāves ungāri pievērsās kristīgajai ticībai un pakāpeniski pārņēma Rietumu kultūru. Zīmīgi, ka Lehfeldas kaujas beigās uzvaras apreibinātie vācu karapulki Saksijas karali Otto I pasludināja par savu imperatoru (oficiāli par imperatoru viņš tika kronēts Romā 962. gadā).
Ungāru skaita izmaiņas Latvijā (1897—2011)
| Deklarētā tautība | 1897 | 1920 | 1925 | 1930 | 1935 | 1959 | 1970 | 1979 | 1989 | 2000 | 2011 |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| ungāri | 64 | nez. | 50 | 74 | 49 | 68 | 164 | 219 | 347 | 290 | 225 |
Skatīt arī
Atsauces
Ārējās saites
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ungāri.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Ungāri, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.