Slovēnija

Tā robežojas ar Austriju ziemeļos, Ungāriju ziemeļaustrumos, Horvātiju austrumos un dienvidos, kā arī ar Itāliju rietumos. Tās teritoriju dienvidrietumos apskalo Adrijas jūra. Lielāko daļu valsts ziemeļu teritorijas aizņem Alpi. Slovēnijas kopējā platība ir 20 273 km², valstī dzīvo aptuveni 2 miljoni iedzīvotāju. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Ļubļana.

Slovēnijas Republika Republika Slovenija
Karogs Ģerbonis
Himna: Zdravljica
Slovēnija (tumši zaļā krāsā) Eiropas Savienība (gaiši zaļā krāsā)
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Ļubļana 46°03′N 14°30′E / 46.050°N 14.500°E / 46.050; 14.500
Valsts valodas		slovēņu valoda2
Reģionālās valodas		ungāru valoda, itāļu valoda
Etniskās grupas		83% slovēņi, 2% serbi, 2% horvāti, 1% bosnieši, 12% citi un nenorādīti
Valdība		Parlamentāra republika
-	Prezidents	Nataša Pirca Musara
-	Premjerministrs	Roberts Golobs
Neatkarība
-	No Austroungārijas Impērijas, izveidojot Slovēņu, horvātu un serbu valsti	1918. gada 29. oktobrī
-	No Dienvidslāvijas	1991. gada 25. jūnijā
Iestāšanās ES		2004. gada 1. maijā
Platība
-	Kopā	20,273 km² (153.)
-	Ūdens (%)	0,7
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2010. gadā	2 048 951 (145.)
-	2002. gada tautas skaitīšana	1 964 036
-	Blīvums	101/km² (106.)
IKP (PPP)		2010. gada aprēķins
-	Kopā	$56 314 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$28 030
Džini koef. (2007)		28,4 (zems)
TAI (2010)		▲ 0,828 (ļoti augsts) (29.)
Valūta		Eiro (€)3 (EUR)
Laika josla		CET (UTC+1)
-	Vasarā (DST)	CEST (UTC+2)
Interneta domēns		.si4
Tālsarunu kods		+386
1Kā noteikts Slovēnijas Republikas ģerboņa, karoga un himnas noteikumos ("Zakon o grbu, zastavi in himni Republike Slovenije ter o slovenski narodni zastavi") kopš 1994. gada un publicēts Slovēnijas Nacionālās asamblejas tīmekļa vietnē. 2 Itāļu valoda un Ungāru valoda ir atzītas par oficiālām valodām atsevišķos reģionos. 3 Līdz 2007. gadam: Slovēnijas tolārs. 4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Eiropas Savienības, Eirozonas, Šengenas līguma, NATO un OECD dalībvalsts. Pēc iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju tā ir visattīstītākā no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Kulturāli Slovēnija vienmēr bijusi kā robeža starp dažādām citām Eiropas kontinenta tautām. Tās teritorijā saskaras četrās dažādās valodu saimēs — slāvu, ģermāņu, romāņu un somugru — ietilpstošo tautu intereses. Pēdējo desmitgažu laikā iedzīvotāju nacionālais sastāvs ir kļuvis daudzveidīgāks. 2002. gadā aptuveni 83% valsts iedzīvotāju bija slovēņi, pārējie — imigranti no bijušās Dienvidslāvijas valstīm.

Lai arī Slovēnija ir sekulāra valsts, visizplatītākā reliģija valstī ir katoļticība, kas ir atstājis būtisku ietekmi uz mūsdienu Slovēnijas kultūru un identitāti. Otra izplatītākā reliģija ir islāms, kam pievērsušies 2,4% valsts iedzīvotāju.

Pamatraksts: Slovēnijas vēsture

Vēsturiski mūsdienu Slovēnijas teritorija ietilpusi dažādu valstisku veidojumu sastāvā, ieskaitot Romas impēriju, Svēto Romas impēriju, kā arī Hābsburgu valdījumus. Pēc Austroungārijas sabrukuma ietilpa 1918. gadā dibinātās Serbu, horvātu un slovēņu karalistes, no 1929. gada Dienvidslāvijas karalistes teritorijā. Otrā pasaules kara laikā Slovēnijas teritoriju okupēja un anektēja vairākas valstis — Vācija, Itālija, Ungārija un Horvātija. Pēc kara beigām Slovēnija ietilpa DSFR sastāvā. 1991. gada 25. jūnijā tā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas. Latvijas valdība Slovēnijas neatkarību atzina 1991. gada 29. augustā. Šajā pašā dienā Slovēnija atzina Latvijas neatkarību. Diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991. gada 30. septembrī.

 

Tagad Slovēnija ir parlamentāra republika. Latvijas un Slovēnijas divpusējās attiecības ir ļoti labas un aktīvas, veiksmīgi norit sadarbība tieslietu un iekšlietu, aizsardzības, kā arī kultūras jomās.

Slovēnija ir vienīgā Dienvidslāvijas valsts, kas atdalījusies no šīs valstu savienības bez liela kara. Tas varēja notikt tikai tāpēc, ka slovēņi jau Dienvidslāvijas laikā jutās samērā neatkarīgi. Viņiem ir sava kultūra un labi attīstīta saimniecība. Slovēnijā dzīvoja tikai 7% no Dienvidslāvijas iedzīvotājiem, toties lielvalsts budžetā tā ienesa ¼ daļu no ienākumiem.

Pamatraksts: Slovēnijas administratīvais iedalījums

Slovēnijā vienlaikus ir spēkā vairāki iedalījumi: valsts tiek iedalīta 12 statistiskos reģionos, kuri galvenokārt savāc statistiku, 10 vēlēšanu apriņķos, 58 valsts administratīvajās vienībās (kuras atbild par lietām, kas pārsniedz pašvaldību kompetenci) un 212 pašvaldībās (kopš 2011. gada).

Kopš 1992. gada, kad tika dibināta Slovēnija, šīs valsts sportisti ir ieguvuši 52 medaļas olimpiskajās spēlēs, no tām 12 medaļas ir zelta.

Līdzīgi kā daudzās citās Eiropas valstīs, Slovēnijā populārākais sporta veids ir futbols. Slovēnijas futbola izlase ir piedalījusies 2000. gada Eiropas čempionātā, kā arī 2002. un 2010. gada FIFA Pasaules kausos.

Lielu popularitāti ir guvuši arī hokejs un basketbols. Slovēnijas basketbola izlase 2017. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā. Slovēnijas hokeja izlase regulāri ir spēlējusi Pasaules čempionātos.

• Slovēnijas pilsētu uzskaitījums

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Slovēnija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
• Slovenia.si. Your gateway to information on Slovenia.
• Government of the Republic of Slovenia
• Slovēnija