Gāzizlādes Stabilitrons

Šīs ierīces sauc arī par gāzpildītajiem stabilitroniem vai stabilovoltiem (novecojis nosaukums). Izšķir mirdzizlādes un koronas izlādes stabilitronus. Mūsdienās gāzizlādes stabilitronu funkcijas pārsvarā veic pusvadītāju stabilitroni.

Mirdzizlādes stabilitroni ir pildīti ar inerto gāzu maisījumu vairāku desmitu mm Hg spiedienā. Zemāku spriegumu (sākot no 80 V) stabilizēšanai paredzētās lampas pildītas ar argona un hēlija vai neona un kriptona maisījumu, bet augstākiem spriegumiem (līdz 1,2 kV) paredzētās — ar hēlija un neona maisījumu. Koronas izlādes stabilitroni ir pildīti ar ūdeņradi (tuvu atmosfēras spiedienam) un paredzēti spriegumiem līdz vairākiem desmitiem kilovoltu. Stabilitroniem ir divi koaksiāli elektrodi — anods un katods (katods parasti aptver anodu), kas ievietoti stikla vai metālkeramikas balonā.

 

Mirdzizlādes stabilitrona darbība pamatojas uz mirdzizlādes īpašību, mainoties strāvai, nemainīt sprieguma kritumu starp elektrodiem. Kad ir sākusies mirdzizlāde (tai nepieciešams noteikts spriegums, ko sauc par stabilitrona aizdegšanās spriegumu), pieaugot strāvai, pieaug katoda laukums, ko aptver mirdzizlāde. Strāvas blīvums jonizētajā gāzes daļā paliek nemainīgs, līdz ar to nemainās arī sprieguma kritums. Dažreiz, lai samazinātu aizdegšanās spriegumu, ierīces iekšienē ievada nelielu daudzumu radioaktīva preparāta (stabilitrons СГ14П).

Pirms pusvadītāju stabilitronu izgudrošanas gāzu stabilitroni tika izmantoti kā mazjaudīgi parametriskie sprieguma stabilizatori elektroniskajā aparatūrā un atbalstsprieguma avoti sprieguma stabilizācijas iekārtās un mērierīcēs. Mūsdienās dažreiz pielieto stabila augstsprieguma iegūšanai (piemēram dozimetru jeb radiometru Geigera skaitītāju barošanai).

• Pusvadītāju stabilitrons