Kontinents Austrālija: Kontinents Zemes dienvidu puslodē

To ieskauj Indijas, Dienvidu un Klusais okeāns. No Āzijas to atdala Arafuru un Timoras jūras. Austrālijai ir 25 760 kilometrus gara krasta līnija, tā ir vismazākais un visplakanākais Zemes kontinents. Visu kontinenta teritoriju aizņem viena valsts — Austrālija. Pēdējos 10 000 gadu no kontinenta atdalījās, ūdens līmenim paceļoties, Tasmānijas un Jaungvinejas salas. Austrālija ir sausākais kontinents, kas atrodas D puslodē. Austrālija ir vienīgais kontinents, kurā nav aktīvu vulkānu un mūsdienu apledojuma.^{[nepieciešama atsauce]}

Austrālija

Platība	8 600 000 km2
Iedzīvotāji	36 miljoni
Blīvums	4,2 cilv./km2
Valstis	4 (Austrālija, Papua-Jaungvineja, Austrumtimora, kā arī daļa Indonēzijas)
Valodas	Angļu, Indonēziešu, pidžina, Hiri Motu, 269 Papuāņu un Austronēziešu, kā arī 70 Austrālijas aborigēnu valodas
Laika zonas	GMT+10, GMT+9.30, GMT+8
Interneta augšējā līmeņa domēns	.au, .pg, .tl, .tp, .id
Lielākās pilsētas	Sidneja, Brisberna, Melburna, Pērta, Adelaida, Goldkosta

Austrālija atrodas tālu no Eiropas, tāpēc eiropieši to atklāja tikai 17. gadsimtā.

Pirmais tur nokļuva holandiešu jūrasbraucējs Vilems Janszons 1606. gadā, taču viņš neapzinājās, ka atklājis jaunu kontinentu. Nedaudz vēlāk Austrāliju sasniedza holandiešu un spāņu jūrasbraucēji. Holandietis Abels Tasmans no 1642. līdz 1644. gadam pētīja kontinenta ziemeļu un dienvidu piekrasti un atklāja salu, kura vēlāk tika nosaukta par Tasmaniju. 1770. gadā angļu jūrasbraucējs Džeimss Kuks pētīja austrumu piekrasti. Viņa iesākto darbu pabeidza Metjū Flinderss, kurš veica ceļu apkārt visam kontinentam un iezīmēja kartē pilnu Austrālijas kontūru. Tas tika aprakstīts viņa 4 sējumu darbā, kurš nāca klajā 1814. gadā.

Kontinenta iekšējo rajonu izpēte sākās tikai 19. gadsimtā. To ievērojami traucēja milzīgie tuksneši, kurus šķērsot bija bezgala grūti lielā karstuma un ūdens trūkuma dēļ.

Austrālijas reljefs ir līdzīgs Āfrikas reljefam. Kontinenta pamatu veido Austrālijas platforma. Austrumos atrodas Lielā Ūdensšķirtnes grēda. Tās augstums tikai nedaudz pārsniedz 1000 m vjl. Augstākā virsotne ir Kostjuško kalns (2228 m vjl.), kas atrodas kontinenta dienvidaustrumu daļā.

Tektoniskā lūzumzona un upju ielejas sadala kalnus atsevišķos masīvos. Kalnu austrumu nogāzes ir stāvas, savukārt, rietumu nogāzes ir lēzenas un pakāpeniski pāriet kontinenta centrālās daļas līdzenumos, kurus klāj biezi nogulumiežu slāņi.

Kontinenta ziemeļrietumu daļā 400–983 m vjl. paceļas Kimberlijas plato, kas ir senu, noārdījušos kalnu paliekas. Dažās vietās tur vērojamas ļoti savdabīgas formas klintis, kuru pakāje slīgst smiltīs un šķembās.

Austrālijas centrālajā daļā tuksneša vidū paceļas klints, kas tiek uzskatīta par vienu no Austrālijas simboliem. Tā ir Uluru jeb Eiersa klints. To veido cieti sarkanie smilšakmeņi. Ovālās formas klints garums ir apmēram 3,6 km, bet platums — 2 km. Tā paceļas 355 m augstumā virs apkārtējā līdzenuma.

Vēja erozijas un fiziskās dēdēšanas rezultātā Austrālijā gadu gaitā izveidojušās arī citas savdabīgas reljefa formas — Viļņu klintis, Olgas kalni, Velna lodes u. c.

Augstākās gaisa temperatūras reģistrētas kontinenta austrumu daļā Bērkā (+51 °C) un Klonkari (+53 °C).

Austrālija ir vissausākais kontinents uz Zemes. Plašos centrālajos rajonos lietus nelīst pat vairākus gadus pēc kārtas. Toties ziemeļu un austrumu piekrastē mēdz būt regulāri un bagātīgi nokrišņi. Vislielākais gada nokrišņu daudzums reģistrēts kontinenta ziemeļaustrumu piekrastē — vairāk nekā 2500 mm gadā.

Kontinenta ziemeļu daļa atrodas subekvatoriālajā joslā. Tur, tāpat kā Āfrikā, raksturīgas divas sezonas — sausā un lietus sezona.

Visa Austrālijas centrālā daļa atrodas tropu klimata joslā, kur vienmēr mēdz būt augsts atmosfēras spiediens un lietus gandrīz nekad nelīst. Vidējā gaisa temperatūra  janvārī  sasniedz  +30  °C,  bet  jūlijā ir no +8 °C līdz +16 °C.

Kontinenta dienvidu daļā ir subtropu klimats, kas līdzīgs Vidusjūras tipa klimatam.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrālija.

Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l