Gads: Laika intervāls, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli

To parasti izprot kā laika intervālu, kura laikā Zeme vienu reizi apriņķo ap Sauli. Zeme apriņķo ap Sauli 365,2425 dienās, kas pēc būtības ir gada ilgums. Mūsdienās visbiežāk tiek lietots kalendāra gads, kurā ir 365 vai 366 dienas (precīzs dienu skaits nav tāpēc, ka Zemes apriņķojuma periods ap Sauli nav vienāds ar veselu dienu skaitu).

Dažkārt gads tiek saistīts arī ar citām planētām, piemēram, Marss vienu reizi apriņķo ap Sauli 686,96 dienās, un šis laika intervāls tiek saukts par Marsa gadu.

Pamatraksts: Kalendārais gads

Mūsdienās kalendāra gads tiek lietots visbiežāk. Kalendāra gads ir laika posms, kas sākas 1. janvārī un beidzas tā paša gada 31. decembrī. Garais gads ir tad, kad tā nosaukumā esošā skaitļa pēdējie divi cipari dalās ar četri, piemēram, skaitļu 2004, 2008, 2012 pēdējie divi cipari dalās ar četri un tie ir garie gadi, bet skaitļu 2014, 2018, 2022 pēdējie divi cipari nedalās ar četri un tie nav garie gadi. Izņēmums ir gadskaitļi, kuri dalās ar 100, bet nedalās ar 400, piemēram, 1900. gads nebija garais, jo nedalās ar četrsimt, bet 2000. gads bija garais gads.

Kalendāra gads sīkāk tiek dalīts 12 mēnešos, kuros vidēji ir apmēram 30 dienu.

Gadam nav universāla laika mērvienības apzīmējuma. Starptautiskā mērvienību sistēma nevienu nepiedāvā. NIST SP811 un ISO 80000-3:2006 rekomendē simbolu a (no latīņu: annus — "gads"). Lai gan "a" ir arī platības mērvienības āra apzīmējums, konteksts parasti ir pietiekami labi atšķirams.

Mērvienību unificētais kods (Unified Code for Units of Measure) atšķir "a" lietojumus standartos ISO 1000, ISO 2955 un ANSI X3.50 [1]:

ar — āram (platības mērvienībai);

a_t = a_t = 365,24219 dienas vidējam tropiskajam gadam;

a_j = a_j = 365,25 dienas vidējam Jūlija gadam;

a_g = a_g = 365,2425 dienas vidējam Gregora gadam;

a = 1 a_j gads (vispārējā gadījumā).

Gadu apzīmējumiem izmanto arī SI daudzkārtņus:

• ka atbilst vienam tūkstotim (10³) gadu.
• Ma atbilst vienam miljonam (10⁶) gadu. To parasti izmanto tādās zinātnes nozarēs kā ģeoloģija, paleontoloģija, astronomija, lai attēlotu ilgus laika periodus pagātnē un nākotnē. Pagātnes gadiem parasti pieraksta "pirms mūsdienām", sastopams arī apzīmējums mya. Astronomijas lietojumā tiek izmantots Jūlija gads (precīzi 365,25 dienas). Ģeoloģijā un paleontoloģijā gads nav tik precīzs un variē, atkarībā no autora.
• Ga atbilst vienam miljardam (10⁹) gadu. To izmanto kosmoloģijā un ģeoloģijā, lai apzīmēti ārkārtīgi ilgus laika periodus pagātnē. Piemēram, Zemes izveidošanās notikusi aptuveni 4,57 Ga (4,57 miljardu gadu) pirms mūsdienām.

Angļu valodas tekstos sastopami apzīmējumi y, yr (no year) vai ya (years ago). Latviešu valodā gada apzīmējumam bieži izmanto saīsinājumu g. vai g.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gads.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)