Urīnpūslis

Iztukšots tas ir saplacis, bet pildoties, tas no mazā iegurņa paceļas vēdera dobumā. Urīns pilda pūsli no apakšas. Pūslī uzkavējoties urīns nemainās ne daudzumā, ne koncentrācijā. Maksimālais pildījums ~ 0,5 l.

• Gļotādu (Tunica mucosa) veido pārejas epitēlijs ar 6—7 šūnu kārtu. Gļotādas saistaudos (lamina propria) var atrast limfātiskos folikulus. Tukšam urīnpūslim gļotāda ir stipri krokota, izņemot trīsstūraino apvidu (trigonum vesicae). Tur nav zemgļotāda, gļotāda cieši saaugusi ar muskuļapvalku.
• Muskuļslānis (Tunica muscularis) ir urīnpūšļa sienas muskulatūra (m.detrusor). To veido 3 slāņi — iekšējais gareniskais, vidējais cirkulārais (visbiezākais) un ārējais gareniskais. Starp lielākiem kūlīšiem saistaudi, bieži var redzēt zarotas muskuļaudu šūnas ar izaugumiem.
• Cirkulārie gludo muskuļaudu šūnu kūlīši stiepjas dažādos virzienos, to saraušanās laikā iztukšojas urīnpūslis. Kakliņa daļā cirkulārais. slānis veido sfinkteru.
• Adventīcijs (Tunica serosa/adventicia) Mugurpuses augšējā daļā un daļēji arī sānu virsmā atrodas serozā plēve, pārējās daļās - adventīcijs

Urīnpūšļa sienā atrodas daudz asinsvadu un limfvadu.

Sienu inervē:

• Simpātiskās nervu šķiedras — tās veido pinumu adventīcijā un inervē asinsvadus.
• Parasimpātiskās šķiedras — tās nāk no S2-S4 segmentiem un beidzas ar intramurālajiem ganglijiem muskuļapvalkā un adventīcijā. Nervu impulss sekmē urīnpūšļa iztukšošanos.

Jušanas nervgaļus veido spinālo gangliju dendrīti.