Transports

Transports katrā valstī ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm.

Transporta infrastruktūra parasti ietver ceļus, dzelzceļus (ar dzelzceļu stacijām), jūras un upju (ezeru) ostas, lidostas, kanālus, naftas un gāzes vadus. Savukārt transporta līdzekļi iekļauj dzelzceļa lokomotīves, vagonus, tramvajus, metro vilcienus, kuģus, autobusus, automašīnas, traktorus, vilcējus, iekrāvējus, motociklus, kvadriciklus, skūterus, velosipēdus un citas mašīnas un mehānismus.

Vadības, ekspluatācijas un apkalpošanas sistēmas ietver transporta uzņēmumus, garāžas, stāvvietas, remontdarbnīcas u.c.

Vēsturiski mehāniskie transporta līdzekļi, līdz ar tiem raksturīgo infrastruktūru, civilizācijas lietošanā ir parādījušies tikai pēdējo apmēram 200 — 250 gadu laikā. Tā, tiek uzskatīts, ka par automobiļu ēras sākumu skaitāms 1769. gads, kad franču izgudrotājs Nikolā Jozefs Kuno (1725-1804), demonstrēja savu tvaika automobili Parīzes Arsenālā. Pastāv arī ziņas, ka pirmais automobilis ar tvaika dzinēju parādījies vēl agrāk — 1672. gadā Ķīnā. par Savukārt, pirmā tvaika lokomotīve parādījās Anglijā 1804. gadā. Arī Džordža Keilija (George Cayley) (1773-1857) pirmie lidojumi ar mūsdienu lidmašīnas prototipu aizsākās 1803. gadā.

Visa iepriekšējā cilvēces vēsture ir saistīta pārsvarā ar dzīvnieku (zirgs, ēzelis, kamielis, mūlis, vērsis, suns), vai arī dabas spēku (vējš, ūdens straume) izmantošanu.