Svante Pēbo

gads">1955. gada 20. aprīlī) ir Zviedrijas ģenētiķis, viens no paleoģenētikas pamatlicējiem. 2022. gadā Pēbo ieguva Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā "par viņa atklājumiem izzudušo hominīnu genoma un cilvēka evolūcijas pētījumos"

Dzimis 1955. gadā Stokholmā igauņu ķīmiķes Karinas Pēbo (1925—2013) ģimenē. Viņa bioloģiskais tēvs bija 1982. gada Nobela prēmijas laureāts Sūne Bergstrēms (1916–2004). 1975. gadā viņš sāka vēstures, ēģiptoloģijas un krievu valodas studijas Upsālas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, bet 1977. gadā sāka medicīnas studijas, kuras 1981. gadā turpināja Upsālas Universitātes doktorantūras programmā Valenberga laboratorijas šūnu izpētes departamentā. Līdztekus 1985. gadā viņam pirmajam izdevās iegūt DNS no 2400 gadus vecas ēģiptiešu mūmijas, viņa ziņojumu par šo atklājumu publicēja žurnālā "Nature". 1986. gadā viņš aizstāvēja doktora disertāciju par molekulāro imunoloģiju un papildinājās Kalifornijas Universitātē (1987-1990).

1996. gadā Pēbo vadītajai pētnieku grupai Minhenes Universitātes Zooloģijas institūta laboratorijā izdevās iegūt neandertāliešu DNS no neliela kaula gabala, kas glabājās Bonnas muzejā. 1997. gadā viņš kļuva par Evolūcijas ģenētikas katedras vadītāju Leipcigas Maksa Planka Evolūcijas antropoloģijas institūtā. 2002. gadā viņa vadītā grupa atklāja FOXP2 gēnu, kas ir bojāts cilvēkiem ar runas traucējumiem. 2009. gada februārī viņa vadībā pabeidza neandertāliešu genoma sekvenēšanu.

• Krings M, Stone A, Schmitz RW, Krainitzki H, Stoneking M, Pääbo S. Neandertal DNA sequences and the origin of modern humans. Cell. 1997 Jul 11;90(1):19-30.
• Pääbo S. Human evolution. Trends Cell Biol. 1999 Dec;9(12):M13-6.
• Green RE, Krause J, Briggs AW, Maricic T, Stenzel U, Kircher M, Patterson N, Li H, Zhai W, Fritz MH, Hansen NF, Durand EY, Malaspinas AS, Jensen JD, Marques-Bonet T, Alkan C, Prüfer K, Meyer M, Burbano HA, Good JM, Schultz R, Aximu-Petri A, Butthof A, Höber B, Höffner B, Siegemund M, Weihmann A, Nusbaum C, Lander ES, Russ C, Novod N, Affourtit J, Egholm M, Verna C, Rudan P, Brajkovic D, Kucan Ž, Gušic I, Doronichev VB, Golovanova LV, Lalueza-Fox C, de la Rasilla M, Fortea J, Rosas A, Schmitz RW, Johnson PLF, Eichler EE, Falush D, Birney E, Mullikin JC, Slatkin M, Nielsen R, Kelso J, Lachmann M, Reich D, Pääbo S. A draft sequence of the Neandertal genome. Science. 2010 May 7;328(5979):710-722.
• Meyer M, Kircher M, Gansauge MT, Li H, Racimo F, Mallick S, Schraiber JG, Jay F, Prüfer K, de Filippo C, Sudmant PH, Alkan C, Fu Q, Do R, Rohland N, Tandon A, Siebauer M, Green RE, Bryc K, Briggs AW, Stenzel U, Dabney J, Shendure J, Kitzman J, Hammer MF, Shunkov MV, Derevianko AP, Patterson N, Andrés AM, Eichler EE, Slatkin M, Reich D, Kelso J, Pääbo S. A high-coverage genome sequence from an archaic Denisovan individual. Science. 2012 Oct 12;338(6104):222-6.
• Prüfer K, Racimo F, Patterson N, Jay F, Sankararaman S, Sawyer S, Heinze A, Renaud G, Sudmant PH, de Filippo C, Li H, Mallick S, Dannemann M, Fu Q, Kircher M, Kuhlwilm M, Lachmann M, Meyer M, Ongyerth M, Siebauer M, Theunert C, Tandon A, Moorjani P, Pickrell J, Mullikin JC, Vohr SH, Green RE, Hellmann I, Johnson PL, Blanche H, Cann H, Kitzman JO, Shendure J, Eichler EE, Lein ES, Bakken TE, Golovanova LV, Doronichev VB, Shunkov MV, Derevianko AP, Viola B, Slatkin M, Reich D, Kelso J, Pääbo S. The complete genome sequence of a Neanderthal from the Altai Mountains. Nature. 2014 Jan 2;505(7481):43-9.
• Lazaridis I, Patterson N, Mittnik A, Renaud G, Mallick S, Kirsanow K, Sudmant PH, Schraiber JG, Castellano S, Lipson M, Berger B, Economou C, Bollongino R, Fu Q, Bos KI, Nordenfelt S, Li H, de Filippo C, Prüfer K, Sawyer S, Posth C, Haak W, Hallgren F, Fornander E, Rohland N, Delsate D, Francken M, Guinet JM, Wahl J, Ayodo G, Babiker HA, Bailliet G, Balanovska E, Balanovsky O, Barrantes R, Bedoya G, Ben-Ami H, Bene J, Berrada F, Bravi CM, Brisighelli F, Busby GB, Cali F, Churnosov M, Cole DE, Corach D, Damba L, van Driem G, Dryomov S, Dugoujon JM, Fedorova SA, Gallego Romero I, Gubina M, Hammer M, Henn BM, Hervig T, Hodoglugil U, Jha AR, Karachanak-Yankova S, Khusainova R, Khusnutdinova E, Kittles R, Kivisild T, Klitz W, Kučinskas V, Kushniarevich A, Laredj L, Litvinov S, Loukidis T, Mahley RW, Melegh B, Metspalu E, Molina J, Mountain J, Näkkäläjärvi K, Nesheva D, Nyambo T, Osipova L, Parik J, Platonov F, Posukh O, Romano V, Rothhammer F, Rudan I, Ruizbakiev R, Sahakyan H, Sajantila A, Salas A, Starikovskaya EB, Tarekegn A, Toncheva D, Turdikulova S, Uktveryte I, Utevska O, Vasquez R, Villena M, Voevoda M, Winkler CA, Yepiskoposyan L, Zalloua P, Zemunik T, Cooper A, Capelli C, Thomas MG, Ruiz-Linares A, Tishkoff SA, Singh L, Thangaraj K, Villems R, Comas D, Sukernik R, Metspalu M, Meyer M, Eichler EE, Burger J, Slatkin M, Pääbo S, Kelso J, Reich D, Krause J. Ancient human genomes suggest three ancestral populations for present-day Europeans. Nature. 2014 Sep 18;513(7518):409-13.

Svante Pābo ieguva 2022. gada Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā, jo kā paleoģenētikas pamatlicējs viņš:

• sistemātiski izstrādāja kaulu fragmentos atrodamā ģenētiskā materiāla analīzes metodes;
• izmantoja šīs metodes, lai pētītu neandertāliešu genomu;
• pētīja ģenētiskās atšķirības starp neandertāliešiem un cilvēkiem;
• viņa pētnieku grupa ar kaulu DNS pētījumu palīdzību pierādīja, ka Sibīrijā un Tibetā dzīvojuši neandertāliešiem līdzīgie Deņisovas cilvēki.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svante Pēbo.

Šī zinātnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l