Snuķaiņi: Zīdītāju kārta

Snuķaiņi (Proboscidea) ir zīdītāju klases (Mammalia) kārta, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojošu dzīvnieku dzimta — ziloņu dzimta (Elephantidae) — un vairākas izmirušas dzimtas.

Šīs kārtas sugu galvenās īpašības ir garš, muskuļots snuķveidīgs deguns un ilkņi, kas senākajām sugām ir īsi un neattīstīti. Arī zinātniskais nosaukums Proboscidea ir cēlies no latīņu vārda proboscis, kas latviski nozīmē snuķis.

Snuķaiņi
Proboscidea (Illiger, 1811)
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana)
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
Augstākā kārtaĀfrikas placentāļi (Afrotheria)
VirskārtaĀfrikas nagaiņi (Paenungulata)
KārtaSnuķaiņi (Proboscidea)
Snuķaiņi: Evolūcija, Sistemātika, Atsauces Snuķaiņi Vikikrātuvē

Evolūcija

Snuķaiņi: Evolūcija, Sistemātika, Atsauces 
Mamuts un mastodons, datorgrafika

Snuķaiņu izcelšanās notikusi Āfrikā. Vissenākais zināmais snuķainis Eritherium azzouzorum, kas ir arī viens no senākajiem placentāļu (Eutheria) pārstāvjiem, bija mazs, lapsas izmēra dzīvnieks. Tā fosilijas atklātas Marokā, mazais snuķainis ir dzīvojis pirms apmēram 60 miljoniem gadu paleocēna beigās. Paleocēna beigās dzīvoja arī otrs senākais snuķainis Phosphatherium, kura fosilijas arī atrastas Marokā. Eocēna laikā un oligocēna sākumā attīstījās daudzas dažādas sugas, piemēram, eocēna laikā Āfrikā radās Numidotheriidae, Moeritheriidae un Barytheriidae snuķaiņu dzimtas. Tie bija tapīra auguma dzīvnieki, kuriem bija jau daļēji attīstīti ilkņi un kuri mitinājās seklu ūdenstilpju krastos. Tiem bija raksturīgs daļēji ūdenī dzīvojošu dzīvnieku dzīves veids. Indijas subkontinentā attīstījās snuķaiņu dzimta Anthracobunidae. Ar laiku snuķaiņi sāka dzīvot plašās teritorijās Ziemeļamerikā, Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

Lielākā daļa snuķaiņu dzimtu mūsdienās ir izmirušas kopš pēdējā ledus laikmeta. Snuķaiņu sistemātika līdz galam nav skaidra un ik pa laikam tiek mainīta, balstoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem un atklājumiem. Saskaņā ar 2005. gada sistemātiku snuķaiņu kārtā ir vismaz 177 sugas, kas tiek iedalītas 43 ģintīs.

Sistemātika

Snuķaiņu kārta (Proboscidea)

  • incertae sedis †Moeritheriidae
  • †Plesielephantiformes
    • †Barytheriidae
    • †Deinotheriidae
    • †Numidotheriidae
  • Elephantiformes
    • incertae sedis †Hemimastodon
    • †Palaeomastodontidae
    • †Phiomiidae
    • Elephantimorpha
      • incertae sedis †Eritreum
      • †Mammutida
        • †Mastodonu dzimta (Mammutidae)
      • Elephantida
        • †Gomphotherioidea
          • †Gomphotheriidae
        • Elephantoidea
          • incertae sedis †Tetralophodon
          • incertae sedis †Morrillia
          • incertae sedis †Anancus
          • incertae sedis †Paratetralophodon
          • †Stegodontidae
          • Ziloņu dzimta (Elephantidae)

Atsauces

Ārējās saites

Tags:

Snuķaiņi EvolūcijaSnuķaiņi SistemātikaSnuķaiņi AtsaucesSnuķaiņi Ārējās saitesSnuķaiņiIlknisLatviešu valodaLatīņu valodaZiloņu dzimtaZīdītāji

🔥 Trending searches on Wiki Latviešu:

LatvijaLīvi (grupa)FacebookSiguldaDraugiem.lvFredijs MerkūrijsNJapānas salu arhipelāgsZaķiParastā vīgriezeVizma BelševicaKlaipēdaAnda ČakšaSaule, Pērkons, DaugavaIgaunijaGlikozeHelmuts BalderisSpānijas ģeogrāfijaSākumlapaSaturna pavadoņiMolotova—Ribentropa paktsAlfabētsValmieraEžiValstu karogu galerijaValdis DombrovskisLāčpurniInbox.lvLatvijas transportlīdzekļu numura zīmesLudvigs van BēthovensLatvijas Valsts prezidentu uzskaitījumsLatvijas Nacionālā opera un baletsSahaIndijas štati un teritorijasRēzeknes novada ciemu uzskaitījumsKesko SenukaiĀrstniecības pieneneAlūksnes novada ciemu uzskaitījumsKamenesDžons Bon DžoviTālis FreimanisLūšiPļaviņu HESLuterismsRenārs KaupersPupuķisVecrīgaTims BērtonsEiropas dižskābardisSummārais dzimstības koeficientsHektārsMarokaParīzeIlze IndrāneLatvijas demogrāfijaPo (upe)FutbolsZemeKlasicismsKaboverdeAtis ŠvinkaDiazepāmsRomas pāvestu uzskaitījumsDomina ShoppingVJelgavas pilsDž. Dž. DžilindžersJānis Pauļuks (mākslinieks)ĒrcesKrimas okupācijaAKROPOLE AlfaKrievu lamuvārdiArtūrs ŠilovsAndris ŠuvajevsDagdas pagastsKauņa🡆 More