Parastā Vīgrieze: Augu suga

Šis raksts ir par augu. Par Talsu novada ciemu skatīt rakstu Vīgrieze (ciems).

Kopš seniem laikiem pazīstamas tās daudzās ārstnieciskās īpašības.

Parastā vīgrieze Filipendula ulmaria
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Rožu rinda (Rosales)
Dzimta	Rožu dzimta (Rosaceae)
Ģints	Vīgriezes (Filipendula)
Suga	Parastā vīgrieze (F. ulmaria)
Parastā vīgrieze Vikikrātuvē

Vīgrieze izceļas ar spēcīgo, saldi medaino smaržu, turklāt vienlīdz labi smaržo gan tās ziedi, gan laksti. Tādēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas, darot vīnu un alu, bet, lai kādu telpu padarītu smaržīgu, tās mēdz kaisīt uz grīdas.

Zinātniskais nosaukums Filipendula atrodas no lat. fīlum 'pavediens, dzīsla' un pendulus 'karājošs' pēc pie saknēm esošiem gumiem. Epitets ulmaria nozīmē gobai līdzīgs, lapu veida dēļ.

Parastā vīgrieze ir daudzgadīgs lakstaugs, garumā aptuveni 50–150 cm, ar taisnu, kailu un nereti iesārtu vai violetu stublāju, plūksnaini saliktām smailām lapām un 5 dzeltenbaltām vainaglapām. Smalkie, krēmbaltie ziedi nevienādās, kuplās un skarainās ziedkopās rotā stublāja galotni. Vīgrieze zied no jūnija līdz agram septembrim. Tās auglis — someņu kopauglis.

Ļoti līdzīga parastajai vīgriezei ir lielziedu vīgrieze (Filipendula vulgaris), kura atšķirama pēc platākām, mazāk plūksnās sakārtotām lapām, 6 vainaglapām, lielākiem ziediņiem un mazliet atšķirīgas smaržas. Lielziedu vīgrieze tiek uzskatīta par retāku un vērtīgāku ārstniecības augu nekā parastā vīgrieze.

Atsevišķās vietās parastā vīgrieze atrodama gan aukstajos ziemeļos, gan siltajos dienvidos un kalnainajos austrumos. Tā ir plaši izplatīta Eiropā un Āzijā, ieviesta Ziemeļamerikā un aug visā Latvijas teritorijā. Tās biotopi ir ļoti dažādi: sausākas un mitras pļavas, ēnaini meži un saulaini izcirtumi, upju, grāvju, ezeru un citu ūdenstilpju krasti un purvāji un to malas.

 

Vīgriezei piemīt daudz dziedinošu īpašību. Tāpat kā ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) tā ir nomierinoša, mazina sāpes un spazmas un pazemina asinsspiedienu; tāpat kā divšķautņu asinszāle (Hypericum perforatum), tā attīra asinis un visu organismu, stiprina asinsvadus un aptur asiņošanu, mazina iekaisumus un dziedē brūces. Vīgrieze ir ļoti noderīga saaukstēšanās, gripas vai angīnas gadījumā — tās ziedu novārījums izraisa svīšanu, mazina galvassāpes un temperatūru un dziedē rīkles iekaisumu un klepu, turklāt augs satur arī salicileļļu un A un C vitamīnus, tādēļ vīgriezi mēdz dēvēt par “dabisko aspirīnu”. Vīgrieze ir diurētiska, un to izmanto nierakmeņu un ascīta gadījumos. Augs arī mazina tūsku, tādēļ no vīgriežu lapām savulaik veidoja kompreses un lika gan cilvēkiem, gan zirgiem pie satūkušām kājām un sasitumiem. Agrāk vīgriezi uzskatīja par labu barību zirgiem un pat par vērtīgām zālēm pret dažādām lopu kaitēm.

No vīgriezes ziediem var pagatavot, piemēram:

• stipru tēju pret saaukstēšanos — pagatavošanai izmanto proporcijas 15 gramu drogu uz 1 l verdoša ūdens;
• aukstu uzlējumu pret saaukstēšanos — izmanto 1 tējkaroti drogu uz glāzi auksta ūdens, maisījumu pirms lietošanas noturot 8 stundas;
• nomierinošu novārījumu — ņem 1 tējkaroti ziedu uz glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, bet pēc tam notur 45 minūtes un izkāš; šādu novārījumu lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes;
• ārstniecisku ziedi pret apdegumiem un ādas kaitēm — sajaucot drogas ar vazelīnu attiecībā 1:3.

Ļoti spēcīgas drogas var pagatavot arī no vīgriezes saknēm, un šīs drogas mazākā koncentrācijā tālāk izmanto tāpat kā vīgriezes ziedus.

 

• Sugu enciklopēdija '“Latvijas daba'”
• '“Latvijas dabas'” kopskats