Smilšu Lapsa
Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs.
Smilšu lapsu sauc arī par Rupella lapsu, par godu vācu dabas pētniekam Eduardam Rupellam.
| Smilšu lapsa Vulpes rueppellii (Schinz, 1825) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Suņu dzimta (Canidae) |
| Ģints | Lapsas (Vulpes) |
| Suga | Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii) |
| Izplatība | |
 | |
 Smilšu lapsa Vikikrātuvē | |
Smilšu lapsa dzīvo Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos: no Marokas līdz Afganistānai. Apmēram pēdējos 100 gadus smilšu lapsa tiek nīdēta kā kaitēklis, jo mēdz medīt pie cilvēkiem vistas, mazos jēriņus un kazlēnus. Zinātniekiem trūkst datu par smilšu lapsu kopējo populāciju. Smilšu lapsas sastopamas smilšu un akmeņainos tuksnešos, no maigākām klimatiskajām zonām to izspiedž pēc auguma lielākā rudā lapsa.
Izskats un īpašības
Smilšu lapsa ir viena no mazākajām lapsām, tēviņi nedaudz lielāki nekā mātītes. Tā ķermeņa garums bez astes ir 40—52 cm, mātītes 34—49 cm, astes garums 29—37 cm. Tēviņa svars ir 1,1—2,3 kg, mātītes 1,1—1,8 kg. Smilšu lapsai ir ļoti lielas ausis, kuras ir lielākas par tās galvu. Ausu garums 8—11 cm. Lielās ausis palīdz atdzesēt ķermeni. Tās kažoka krāsa dažādos reģionos ir nedaudz atšķirīga, bet kopumā tā ir gaiša, smilšu brūna ar melniem celiņiem no acs līdz degunam katrā purna pusē. Reizēm sastopama pelēkā morfa. Aste gara un kupla, ar baltu galu. Kājas tievas, proporcionāli garas un uz ķepām ir garš, mīksts apspalvojums, kas pasargā tās no apdegšanas karstajās smlitīs. Ārēji smilšu lapsa ir ļoti līdzīga fenekam, kurš ir par to mazāks.
Uzvedība
Smilšu lapsa ir ļoti kautrīga un grūti novērojama. Tā līdzīgi kā skunkss izmanto smaku gan, lai iezīmētu teritoriju, gan, lai aizbaidītu ienaidniekus. Arī satiekoties, tās atzīmējas katra ar savu smaku. Mātīte turklāt iezīmē savu midzeni. Atšķirībā no citām lapsām smilšu lapsa pati alas nerok. Smilšu lapsa var riet tāpat kā suns. Pārošanās sezonas laikā smilšu lapsas dzīvo pa pāriem, bet tiklīdz sezona ir garām, tās apvienojas lielākās ģimeņu grupās (3—15 dzīvnieku). Viena ģimene aizņem 50—69 kvadrātkilometrus, bieži mainot alas. Vienā vietā lapsa uzturas 4—5 dienas, tad to maina, apmēram tik dienas tai ir vajadzīgas, lai atrastu jaunu alu. Vienīgie smilšu lapsas ienaidnieki ir lielie plēsīgie putni, piemēram, stepes ērglis. Smilšu lapsa ir aktīva nakts stundās, bet dienas gaišajā un karstajā laikā tā alā zem zemes guļ.
Barība
Smilšu lapsa ir ļoti izturīga un pieticīga. Tā medīt iziet krēlas stundās un naktī, medī viena. Smilšu lapsa ir visēdāja un apēdīs jebko, ko uzskatīs par ēdamu. Galvenokārt lapsa barojas ar kukaiņiem un zirnekļiem, bet tā rok ēšanai arī augu saknes un gumus, uzlasa augļus, kā arī medī nelielus zīdītājus, rāpuļus, putnus un no ligzdām izēd olas.
Reprodukcija
Vairošanās sezona smilšu lapsām ir ziemā un tās veido monogāmus pārus. Grūsnības periods ilgst 51—53 dienas, parasti piedzimst 2—3 akli kucēni. Māte tos zīda ar pienu 6—8 nedēļas. Smilšu lapsa dzīvo 6—7 gadus, nebrīvē var nodzīvot daudz ilgāk.
Sistemātika
Smilšu lapsai ir pieces pasugas:
- Vulpes rueppellii rueppelli
- Vulpes rueppellii caesia
- Vulpes rueppellii cyrenaica
- Vulpes rueppellii sabaea
- Vulpes rueppellii zarudneyi
Atsauces
Ārējās saites
This article uses material from the Wikipedia Latviešu article Smilšu lapsa, which is released under the Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 license ("CC BY-SA 3.0"); additional terms may apply (view authors). Saturs ir pieejams saskaņā ar CC BY-SA 4.0, ja vien nav norādīts citādi. Images, videos and audio are available under their respective licenses.
®Wikipedia is a registered trademark of the Wiki Foundation, Inc. Wiki Latviešu (DUHOCTRUNGQUOC.VN) is an independent company and has no affiliation with Wiki Foundation.