Stepes Ērglis: Vanagu dzimtas putns

Tas ligzdo Eiropas Krievijas daļā un Centrālāzijā, ziemo Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Indijas subkontinentā. Eiropā ligzdo 800—1200 pāru, kas sastāda 9% no kopējās populācijas. Latvijā līdz šim bijis viens stepes ērgļa novērojums.

Stepes ērglis Aquila nipalensis (Hodgson, 1833)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Vanagveidīgie (Accipitriformes)
Dzimta	Vanagu dzimta (Accipitridae)
Apakšdzimta	Ērgļu apakšdzimta (Aquilinae)
Ģints	Ērgļu ģints (Aquila)
Suga	Stepes ērglis (Aquila nipalensis)
Izplatība
Sastopams ligzdošanas sezonā   Sastopams ziemošanas sezonā
Stepes ērglis Vikikrātuvē

Saskaņā ar Starptautisko dabas un dabas resursu aizsardzības savienību stepes ērglis ir apdraudēta suga (angļu: endangered).

 

 

 

Stepes ērglis Eiropā ligzdo vienīgi Krievijas stepēs, uz ziemeļiem no Kaspijas jūras. Tā ligzdošanas areāls turpinās tālāk uz austrumiem Kazahstānā, Kirgizstānā, Ķīnas ziemeļaustrumos, Mongolijā, daļēji Tadžikistānā, kā arī Afganistānas un Pakistānas ziemeļos. Areāla austrumu robeža Krievijā sasniedz Baikālu. Neliels ligzdošanas areāls tam ir arī Turcijā. Nesenā pagātnē stepes ērglis ligzdoja arī Rumānijā, Moldovā un Ukrainā, bet mūsdienās šajos reģionos šī suga vairs neligzdo un nav sastopama.

Atkarībā no ligzdošanas areāla mainās ziemošanas reģioni: areāla rietumu populācijas ērgļi ziemo Tuvajos Austrumos un Āfrikā, bet areāla austrumu populācija Indijas subkontinentā un Dienvidaustrumāzijā.

Stepes ērglis ir liela auguma plēsīgais putns. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi, kā arī nominālpasugas īpatņi ir nedaudz lielāki kā Eiropā ligzdojošie stepes ērgļi. Ķermeņa garums ir 62—81 cm, spārnu izplētums 1,65—2,14 m, svars mātītei 2,3—4,9 kg, tēviņam 2—3,5 kg.

Tā apspalvojums ir tumši brūns, bet lidspalvas un aste melnas, uz spārnu primārajām lidspalvām labi izceļas gaišāk brūnās šķērsjoslas. Salīdzinoši nominālpasugas apspalvojums ir tumšāks. Pazode stepes ērglim ir sarkanbrūna, gaišāka kā pārējais apspalvojums. Tā nāsis ir ovālas, un uz sejas izceļas platā, garā acu iedobes josla. Kājas un knābja vaskādiņa ir dzeltenas, knābis pelēks ar melnu galu. Jaunie putni ir līdzīgi pieaugušajiem īpatņiem, bet ir par tiem gaišāki, kā arī tiem uz spārnu apakšām ir plata, balta josla.

Stepes ērglis ir līdzīgs savannu ērglim, ar kuru tam pārklājas izplatības areāls. Salīdzinoši stepes ērglis ir lielāks, tumšāks, kā arī savannu ēglim nav gaišās pazodes.

Stepes ērglis ir izteikts gājputns. Tas apdzīvo dažādas sausas, atklātas vides: tuksnesi, pustuksnesi, stepi un savannu. Putns uzturas gan ielejās, gan zemos kalnos, līdz 2300 metriem virs jūras līmeņa. Uz ziemošanas vietā putni dodas laikā no augusta līdz oktobrim. Migrācijas laikā stepes ērglis izvairās no lidojumiem pāri jūrai, tādēļ dažviet veidojas ļoti šauri lidošanas ceļi un lidojošo putnu sastrēgumi.

Stepes ērglis ir dienas plēsīgais putns un barojas ar visdažādāko medījumu. Tas stundām planēdams griežas augstu debesīs, nolūkojot upuri lejā uz zemes. Tad strauji un stāvus pikējot lejup, stepes ērglis saķer medījumu savos specīgajos nagos. Reizēm putns barību nozog lidojumā no citiem plēsīgajiem putniem, vai gaida kādu grauzēju tieši pie alas izejas. Āfrikā ir novērots, ka stepes ērglis medī kurmjžurkas (Spalax), vērojot zemes cilāšanos, līdz vienā brīdī iegremdē savus pirkstus un nagus augsnē, saķerot upuri. Lielākā daļa medījuma šai sugai ir dažādi nelieli zīdītāji, īpaši iecienīti ir susliki. Ligzdošanas laikā stepes ērgļa diētā susliki sastāda 98% un vairāk no visas barības, toties ziemošanas reģionos Āfrikā viens no galvenajiem barības resursiem ir izlidojušie sausās zāles termīti (Hodotermitidae) un sarkanknābja kvelejas. Migrācijas laikā stepes ērglis neatsakās arī no maitas.

Ligzdošanas teritorijās stepes ērgļi parasti ierodas aprīlī, pavasara sākumā, bet var ierasties laikā no janvāra līdz maijam. No koku zariem tiek būvēta milzīga ligzda, kas ir apmēram metru plata. No iekšpuses tā ir izklāta ar dažādiem mīkstākiem materiāliem, piemēram, veci paklāju gabali, kamieļu vilna un mēsli. Ligzda parasti atrodas uz zemes, vietā, no kuras ir labi pārredzama apkārtne, tomēr pēdējos gados arvien biežāk tās tiek iekārtotas kokos, krūmos un uz cilvēku veidotām būvēm, dažu metru augstumā. Dējumā ir 1—3 olas, kuras tiek perētas apmēram 45 dienas. Pēc izšķilšanās mazuļi tiek rūpīgi aprūpēti apmēram 55—65 dienas, līdz tie sāk lidot. Stepes ērglim ir garš mūžs, nebrīvē tas var nodzīvot īldz 41 gadam.

 

Stepes ērglim ir 2 pasugas:

• Aquila nipalensis nipalensis — ligzdo uz austrumiem no Kazahstānas centrālās daļas, sākot ar Altaja kalniem, līdz Ķīnas ziemeļiem un Mongolijas austrumiem, ziemo Indijas subkontinentā, taču daži īpatņi, iespējams, sasniedz arī Tuvos Austrumus un Āfriku;
• Aquila nipalensis orientalis — ligzdo areāla rietumdaļā, no Eiropas dienvidaustrumiem līdz Kazahstānas centrālajai daļai, ziemo Tuvajos Austrumos, Āfrikas austrumos un dienvidos.

• Rīgas Zoo: Stepes ērglis
• Latvijas Daba: Stepes ērglis
• Avibase: Steppe Eagle Aquila nipalensis Hodgson, 1833
• IBC: Steppe Eagle Aquila nipalensis
• Birds of Kazakhstan: Steppe Eagle Arhivēts 2016. gada 1. augustā, Wayback Machine vietnē.