Lapsa: Suņu dzimtas sugu grupa, kuru nosaukumā ir termins 'lapsa'

Šis raksts ir par dažādu ģinšu lapsu sugām. Par īsto lapsu ģinti skatīt rakstu lapsas.
Šis raksts ir par dažādu ģinšu lapsu sugām. Par uzvārdu skatīt rakstu Lapsa (uzvārds).

Par lapsām sauc visas lapsu cilts (Vulpini) sugas, kā arī atsevišķas sugas no suņu cilts (Canini) un suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae). Lapsas no lapsu cilts (Vulpini), lai izceltu piederību šai ciltij, bieži sauc par īstajām lapsām.

Lapsa
Dažādas lapsu sugas (attēlā sugas tikai no lapsu cilts)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta	Suņveidīgie (Caniformia)
Dzimta	Suņu dzimta (Canidae)
Lapsa Vikikrātuvē

Šajā sistemātikā apkopotas ģintis, kuru sugu dzīvniekus mēdz saukt par lapsām. Suņu cilts sugas bieži sauc gan par lapsām, gan vilkiem, gan suņiem. Šajā uzskaitījumā ir arī dažādu sugu zorro, kas burtiskā tulkojumā no spāņu valodas nozīmē ‘lapsa’. Suņu cilts lapsas ir sastopamas tikai Dienvidamerikā, savukārt lielausu lapsas sastopamas tikai Āfrikā, bet pelēkās lapsas — Ziemeļamerikā.

• lapsu cilts (Vulpini)
  • ģints lapsas (Vulpes)
    • Afganistānas lapsa (Vulpes cana)
    • Amerikas korsaks (Vulpes velox)
    • Āfrikas lapsa (Vulpes pallida)
    • Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis)
    • feneks (Vulpes zerda)
    • Kāpas lapsa (Vulpes chama)
    • korsaks (Vulpes corsac)
    • polārlapsa (Vulpes lagopus jeb Alopex lagopus)
    • rudā lapsa (Vulpes vulpes)
    • smilšu lapsa (Vulpes rueppellii)
    • Tibetas smilšu lapsa (Vulpes ferrilata)
    • Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis)
• dažas suņu cilts (Canini) ģintis
  • ģints †Folklendu vilki (Dusicyon)
    • †Folklendu vilks (Dusicyon australis)
  • ģints īsausu zorro (Atelocynus)
    • īsausu zorro (Atelocynus microtis)
  • ģints krēpjvilki (Chrysocyon)
    • krēpjvilks (Chrysocyon brachyurus)
  • ģints maikongi (Cerdocyon)
    • maikongs (Cerdocyon thous) (arī krabjēdāju lapsa)
  • ģints zorro (Lycalopex, arī Pseudalopex) (arī Dienvidamerikas lapsas)
    • Brazīlijas zorro (Lycalopex vetulus)
    • Darvina zorro (Lycalopex fulvipes)
    • Kolpeo lapsa (Lycalopex culpaeus)
    • pampu lapsa (Lycalopex gymnocercus)
    • pelēkais zorro (Lycalopex griseus)
    • Sečuras zorro (Lycalopex sechurae)
• suņu dzimtas pamatcilts (Basal Caninae)
  • ģints lielausu lapsas (Otocyon)
    • lielausu lapsa (Otocyon megalotis)
  • ģints pelēkās lapsas (Urocyon)
    • Kosumelas lapsa (Urocyon sp)
    • pelēkā lapsa (Urocyon cinereoargenteus)
    • salu lapsa (Urocyon littoralis)
    • †Urocyon progressus

Lapsu medības 16. gadsimtā ļoti populāras kļuva Anglijas Karalistē. Mūsdienās tās Anglijā un Velsā ir aizliegtas, toties ar lapsu medībām var nodarboties joprojām Skotijā un Īrijā.

Latvijā lapsu medības ir atļautas.

Lapsa daudzu tautu kultūrās, it īpaši Eiropas un Āzijas tautu kultūrās, simbolizē viltīgu dzīvnieku vai arī dzīvnieku, kuram ir maģiskas spējas, dažreiz pat spējot pārvērsties par citām būtnēm. Lapsas ir arī tēli ar ļaunprātību. Šajās formās lapsa nereti tiek attēlota arī masu kultūrā, kinofilmās un literatūrā.

Lapsa latviešu folklorā ir viltības, kā arī gudrības iesmiesojums. Lapsa ir bieži sastopams tēls tautas pasakās.

Senajā Romā lapsas uzskatīja par dēmonu pavadonēm. Ģermāņiem lapsa ir dieva Lokija simbols. Austrumāzijā lapsa ir erotikas un pavedināšanas simbols. Japāņu mitoloģijā ir divu veidu lapsas — kicune (labais gars) un kjubi (ļaunais gars).

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lapsa.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)