Salu Lapsa

Salu lapsa Urocyon littoralis (Baird, 1857)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Suņu dzimta (Canidae)
Ģints	Pelēkās lapsas (Urocyon)
Suga	Salu lapsa (U. littoralis)
Izplatība
Salu lapsa Vikikrātuvē

Salu lapsu dabiskais izplatības areāls ir sešas no astoņām Čenela salām pie Kalifornijas krastiem. Attiecīgi uz katras no šīm sešām salām ir pa vienai pasugai. Šīs lapsas dažreiz vēl tiek dēvētas par krasta, īsastes vai Čenela salu lapsām. Salu lapsa apdzīvo visus biotopus, kādus var sastapt salās; gan biezos mežus, gan krūmājus, gan zālājus un piekrastes kāpas.

Salu lapsa apdzīvo Čenela salas jau 10 000 gadus. Mūsdienās sugas izdzīvošanu apdraud gan slimības, gan zeltainais ērglis, kas medī salu lapsu.. Veicot lapsu uzskaiti 1994. un 2003. gadā, tika konstatēts, ka kopējais dzīvnieku skaits ir samazinājies apmēram četras reizes, bet Sanmigelas un Santakrusas salās tas sarucis par 90%. Līdzīgs samazinājums bija arī Santarosas un Santakatalinas salās.

Salu lapsa ir daudz mazāka nekā pelēkā lapsa, apmēram mājas kaķa lielumā. Tā ir otra mazākā no visām lapsām, vēl mazāks ir tikai feneks. Ķermeņa garums 48—50 cm, astes garums 11—29 cm, augstums skaustā 12—15 cm, svars 1,3—2,8 kg. Tēviņi ir lielāki nekā mātītes. Vislielākā salu lapsas pasuga dzīvo Santakatalinā, bet vismazākā pasuga dzīvo Santakrusā.

 

Salu lapsas kažoks ir pelēks uz muguras un galvas, arī aste ir pelēka, ar melnu svītru augšpusē. Kājas un pakakle ir ruda, bet vēders un pazode — balta. Lapsa reizi gadā maina kažoku, parasti tas notiek laika posmā no augusta līdz novembrim. Kucēniem pirmais kažoks ir tumšs un ļoti biezs.

Salu lapsa veido monogāmus pārus. Grūsnības periods ilgst 50—63 dienas. Februārī-martā alā piedzimst 1—5 kucēni. Māte mazuļus zīda ar pienu 7—9 nedēļas. Rudens pusē vecāki pamet jauno paaudzi alas teritorijā vienus, bet, sākoties ziemai, jaunās lapsas ir atradušas savu teritoriju. Dzimumbriedumu lapsas sasniedz 10 mēnešu vecumā, un mātītes jau gada vecumā pārojas. Savvaļā salu lapsas dzīvo 4—6 gadus, bet gūstā var nodzīvot 8 gadus.

Salu lapsa ir visēdāja. Tā ēd augļus, kukaiņus, putnus, olas, krabjus, ķirzakas, sīkus zīdītājus, ieskaitot dažādus grauzējus. Parasti medī vienatnē. Tā ir nakts dzīvnieks, un visaktīvākā ir tūlīt pēc saulrieta, lai gan dodas medīt arī dienas laikā.

Salu lapsu pārim ir sava teritorija, kura tiek iezīmēta ar urīnu un fekālijām. Tās komunicē savā starpā gan ar ķermeņa valodu, gan vokāli. Dominējoša lapsa izmanto rūkšanu, ausu pieglaušanu un acīs skatīšanos, lai piespiestu otru lapsu atkāpties.

Salu lapsa netiek medīta, tāpēc, lai arī sākumā izrāda nelielu agresiju, to var viegli noķert un pieradināt.

 

Salu lapsai ir 6 pasugas, no tām četru pasugu izdzīvošana mūsdienās ir apdraudēta.

• Salu lapsa (Urocyon littoralis)
  • Urocyon littoralis catalinae — sastopama Santakatalinas salā
  • Urocyon littoralis clementae — sastopama Sanklementes salā
  • Urocyon littoralis dickeyi — sastopama Sannikolasas salā
  • Urocyon littoralis littoralis — sastopama Sanmigelas salā
  • Urocyon littoralis santacruzae — sastopama Santakrusas salā
  • Urocyon littoralis santarosae — sastopama Santarozas salā

• http://www.nps.gov/archive/chis/rm/IslandFox/Index.htm Arhivēts 2007. gada 16. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
• http://www.islandfox.org/
• http://www.nps.gov/chis/naturescience/island-fox.htm
• http://www.blueplanetbiomes.org/island_grey_fox.htm
• https://web.archive.org/web/20081027124903/http://www.iws.org/island_fox_conservation.htm
• http://www.biologicaldiversity.org/species/mammals/island_fox/ Arhivēts 2013. gada 30. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
• http://www.latimes.com/news/local/la-me-catalina-fox4-2009feb04,0,5021040.story