Rīgas Vēstures Hronoloģija

gadsimts">12. gadsimta līdz mūsdienām, kas saistīti ar Rīgas pilsētas dokumentēto vēsturi.

 

• 1161.—1170. gads — Ziemeļu krusta karu sākumā vācu tirgotāji sāka biežāk ierasties Daugavas lejastecē.
• Ap 1184. gadu — Daugavas grīvā ieradās Zēgeburgas augustīņu klostera mūka Meinarda ekspedīcija, kas uzsāka kristietības sludināšanu un vietējo iedzīvotāju kristīšanu.
• Ap 1185. gadu — lietuviešu uzbrukuma draudu apstākļos Meinhards lībiešiem solīja uzcelt pili aizsardzībai, ja viņi pieņems kristīgo ticību.
• 1198. gada 24. jūlijs — bīskapa Bertolda Saksijā savervētie krustnešu spēki sadūrās ar lībiešu pretestību. Kaujā ar lībieti Imautu bojā gāja bīskaps Bertolds. Šajā sakarībā vēstures avotos (Indriķa hronikā) pirmo reizi minēts Rīgas vietvārds (latīņu: locus Rige).
• 1199. gads:
  • 5. oktobris — Romas pāvests Inocents III izdeva bullu pret Livonijas atkritējiem no katoļu ticības, pret barbariem, kas pielūdz "nesapratnīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus".
  • par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva Alberts fon Bukshēvdens.
• 1200. gads:
  • pavasaris — bīskaps Alberts ar 1000 vīru lielu karaspēku 23 kuģos ieradās Daugavas grīvā. Pēc vairākām sadursmēm Daugavas līvi bija spiesti noslēgt mieru ar svešiniekiem, dot ķīlniekus un pieņemt kristīgo ticību.
  • vasara — notika kauja pie Rumbulas.

 

 

• 1201. gads:
  • vasaras notikumu atainojumā Indriķa hronikā Rīga pirmo reizi nosaukta par pilsētu.
  • Kursas sūtņi ieradās Rīgā, lai vienotos par mieru.
• 1202. gads — bīskaps Alberts izveidoja pastāvīgu militāro spēku — Zobenbrāļu ordeni, kuram Romas pāvests Inocents III piešķīra krusta karu vedēju — templiešu ordeņa statūtus.
• 1203. gads — notika Jersikas ķēniņa Visvalža un Polockas kņaza Vladimira karagājiens uz Rīgu.
• 1205. gads — Daugavgrīvā tika izveidots cisterciešu Svētā Nikolaja klosteris kā nocietinājums Daugavas grīvas pārraudzībai un Rīgas aizsardzībai.
• 1205./1206. gada ziema — pirmās ziņas par to, ka Rīgā tika uzvesta kristīga rakstura mistērija.
• 1206. gads:
  • notika lībiešu sacelšanās pret bīskapa varu Mārtiņsalas vecākā Ako vadībā. Lībieši bija spiesti slēgt mieru, kurā atzina bīskapa laicīgo varu. Ar šo laiko sākās plaša lībiešu kristīšana.
  • notika atkārtots Polockas kņaza Vladimira uzbrukums Rīgai.
• 1207. gads:
  • 2. februāris — bīskaps Alberts kļuva par Svētās Romas impērijas karaļa (Rex Romanorum) Filipa vasali. Karalis piešķīra bīskapam Līvzemi kā lēni.
  • vasara — bīskaps Alberts un Zobenbrāļu ordenis sadalīja iekarotās lībiešu zemes.
  • Rīgā tika uzsākta mūra celtniecība.
• 1209. gada rudens — Jersikas valdnieks Visvaldis Rīgā noslēdza mieru ar bīskapu, kļūstot par tā vasali.
• 1210. gads:
  • 12. jūlijs — sakaujot vācu floti Irbes jūras šaurumā, kurši izbruka Rīgai.
  • rudens — tika noslēgts pirmais miera līgums starp Polockas kņazu un Rīgas pilsētu.
  • 20. oktobris — pāvests Inocents III apstiprināja Rīgas bīskapa Alberta un Zobenbrāļu ordeņa vienošanos par iekaroto zemju sadalīšanu. Pēc vienošanās bīskapam pienācās — 2/3, bet ordenim — 1/3.
• 1211. gads:
  • Pavasaris — Rīgas bīskaps Alberts piešķīra ārzemju tirgotājiem atvieglojumus Livonijas ostās.
  • 25. jūlijs — tika ielikts pamatakmens tagadējai Rīgas Doma baznīcai.
  • dibināta pirmā mācību iestāde Livonijā — Rīgas Doma skola.
• 1215. gads:
  • Ziema — Rīgā notika ugunsgrēks, kurā gāja bojā pirmā Doma baznīca un bīskapa sēta.
  • notika sāmsaliešu uzbrukums Rīgai.
• 1220. gads — dibināts Svētā Gara hospitālis trūcīgajiem slimniekiem.
• 1221. gads — Rīgas iedzīvotāji protestēja pret bīskapu un jauno Rīgas feodālo senjoru — Dānijas karali. Bīskaps bija spiests atzīt Rīgas pašpārvaldes tiesības.
• 1225. gads:
  • 1. decembris — pēc bīskapa Alberta lūguma Svētās Romas impērijas ķeizars Frīdrihs II Hoenštaufens atzina Rīgas bīskapijas zemes par Svētās Romas impērijas teritoriju un piešķīra tās bīskapam firsta tiesības kalt naudu, dibināt pilsētas un spriest tiesu. Rīgā tika izkalta pirmā monēta — feniņš.
  • decembris — bīskapa Alberta sūtnis Modēnas Vilhelms izšķīra strīdu starp Zobenbrāļu ordeni, Rīgas bīskapu un Rīgas pilsētu par pilsētas un tās lauku novada jeb patrimoniālā apgabala jurisdikciju.
• Ap 1225. gadu — Rīgā tika celta Svētā Jēkaba baznīca.
• 1226. gads:
  • Vēstures avotos pirmoreiz minēta Rīgas iedzīvotāju izraudzīta pārstāvniecība — rāte un Rīgas ģerbonis.
  • 15. marts un 11. aprīlis — bīskapa Alberta šķīrējtiesnesis Modēnas Vilhelms noteica Rīgas piepilsētas patrimoniālā apgabala robežas un tiesības tajā. Tika noteikts, ka turpmāk iekarotās zemes ir jāsadala līdzīgi starp Rīgas bīskapu, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, kā arī tas, ka Rīgas namniekiem jāpiedalās Baltijas iekarošanā.
  • 18. aprīlis — Zobeņbrāļu ordenis noslēdza līgumu ar Rīgas rāti.
  • 1229. gads:
  • 17. janvāris — nomira Rīgas pilsētas dibinātājs bīskaps Alberts.
  • Smoļenskas kņazs noslēdz tirdzniecības līgumu ar Rīgu.
• 1230. gada sākums — Rīgā tika noslēgts Rīgas miera līgums ar kuršiem.
• 1231. gada 8. aprīlis — pāvests Gregors XI par Rīgas bīskapu apstiprināja Magdeburgas domkungu Nikolaju no Nauenes.
• 1232. gads — pirmo reizi vēstures avotos pieminēts Rīgas karogs.
• 1237. gada 17. septembris — Modenas Vilhelms noteica Rīgas, Zemgales un Kursas bīskapijas robežas.
• 1243. gada 1. oktobris — Rīgas bīskapu paaugstināja par arhibīskapu.
• 1253. gads:
  • par Rīgas jeb Livonijas bīskapu kļuva Nikolajs fon Nauens.
  • par Rīgas arhibīskapu kļuva Alberts Zauerbērs.
• 1266. gada 3. februāris — Rīgas domkapituls ar Livonijas ordeni noslēdza miera un draudzības līgumu, kurā atzina viens otra privilēģijas.
• 1273. gads — par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans I fon Lūne.
• 1275. gada 23. novembris — Vācijas karalis Rūdolfs I piešķīra Livonijas ordenim tiesu varu pār Rīgas pilsētu.
• 1282. gada 8. septembris — Rīgas pilsēta noslēdza savienību ar ostas pilsētām Lībeku un Visbiju, lai kopīgiem spēkiem aizsargātu savas intereses Baltijas jūrā. Ar šo savienību Rīga pievienojās Hanzas pilsētu savienībai.
• 1285. gads — par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans II fon Fehte.
• 1292. gads:
  • sākums — notika zemgaļu pēdējais uzbrukums Rīgai Nameiša vadībā.
  • Rīgas pilsēta pieprasīja Livonijas ordenim necelt pilis un cietokšņus, kas kaitē pilsētai.
• 1293. gads:
  • notika otrais zināmais lielais Rīgas ugunsgrēks.
  • Rīgas rāte izdeva pirmos zināmos pilsētas būvnormatīvus.
• 1294. gads — par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans III fon Šverīns.
• 1297. gads:
  • vasara — Rīgas pilsētā sākās bruņots konflikts ar Livonijas ordeni, kas turpinājās vairāk nekā 30 gadus.
  • 26. jūlijs — Rīgas pilsētu noposta ugunsgrēks.
  • 30. septembris — Rīgas iedzīvotāji sagrāva ordeņa pili, nogalināja pils komturu un 60 ordeņa brāļus.
• 1298. gads:
  • marta beigas — Rīgas pilsēta noslēdz ar Lietuvas valdnieku Vīteni pret Livonijas ordeni vērstu cīņas savienību.
  • 12. jūnijs — Rīgas pilsēta un domkapituls noslēdza ar Dānijas karali Ēriku VI līgumu par militāru palīdzību karā pret Livonijas ordeni.
• 1300. gada 19. decembris — par Rīgas arhibīskapu kļuva Izarnus Takons.

 

 

• 1301. gads — pēc pāvesta Bonifācija VIII pavēles Livonijas ordenis atdeva Rīgas arhibīskapam Izarnam agrāk atņemtās pilis un īpašumus.
• 1302. gads — par Rīgas arhibīskapu kļuva Jenss Grands, taču viņš atteicās no šī amata.
• 1304. gads:
  • 25. februāris — Livonijas ordenis atsāka cīņu par virskundzību Rīgas pilsētā.
  • 21. marts:
    • Lundas arhibīskapa šķīrējtiesa panāca, ka starp Livonijas ordeni un Rīgas pilsētu tika noslēgts īslaicīgs pamiers.
    • par Rīgas arhibīskapu kļuva Frīdrihs fon Pernšteins.
• 1305. gada 26. maijs — Livonijas ordenis no cisterciešu mūkiem nopirka Daugavgrīvas klostera cietoksni, tā iegūstot kontroli pār Rīgas jūras vārtiem, kam bija liela nozīme kuģošanai pa Daugavu.
• 1307. gada 2. jūlijs — pie Rīgas notika rīdzinieku sabiedroto lietuviešu kaujas ar Livonijas ordeņa karaspēku.
• 1312. gads — pāvests Klements V izslēdza Livonijas ordeni no baznīcas Rīgas konflikta sakarā.
• 1313. gads:
  • 11. maijs — tika atcelts lēmums par Livonijas ordeņa izslēgšanu no baznīcas.
  • 9. jūnijs — Livonijas ordenis ar Rīgas pilsētu noslēdza pamieru.
• 1315. gada ziema — Rīgā plosījās bads.
• 1316. gada 24. aprīlis — Rīgas iedzīvotāju karaspēks iebruka Livonijas ordeņa Daugavgrīvas cietoksnī un nodedzināja koka būves ap to.
• 1329. gads:
  • 22. jūnijs — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Daugavgrīvas cietoksnim, taču ieņemt to nespēja.
  • septembris — Livonijas ordenis sāka 6 mēnešu ilgu Rīgas aplenkumu, pēc kura pilsēta padevās.
• 1330. gada 13. jūnijs — Rīgā Livonijas ordenis sāka celt jaunu pili tagadējās vietā.
• 1332. gada 8. maijs — Svētās Romas impērijas ķeizars Ludvigs IV apstiprināja ordeņa virskundzību pār Rīgas pilsētu.
• 1335. gada novembris — pēc pāvesta rīkojuma Livonijas ordenis atdeva atņemtās Rīgas arhibīskapijas īpašumus.
• 1338. gada rudens — Livonijas ordeņa mestrs un Rīgas pilsēta noteica svara standartu Rīgas tirdzniecībai ar Polocku.
• 1341. gada 18. oktobris — par Rīgas arhibīskapu kļuva Engelberts fon Dolens.
• 1348. gada 17. marts — par Rīgas arhibīskapu kļuva Fromholds fon Fifhūzens.
• Ap 1350. gadu — Rīgu skāra mēra epidēmija.
• 1352. gads:
  • 18. novembris — Rīgā tika izveidota korporatīvā amatnieku apvienība — Mazā ģilde (Rīga)Mazā ģilde.
  • Svētā Pētera baznīcā tika uzstādīts pirmais publiskais pulkstenis Rīgā.
• 1353. un 1354. gads — saasinājās Livonijas ordeņa attiecības ar Rīgas arhibīskapiju un pilsētu.
• 1354. gads:
  • tika izveidota tirgotāju apvienība — Lielā ģilde.
  • oktobris — Pēc tam, kad Livonijas ordenis atteicās atdot Rīgas pilsētu ar pili pāvesta pārvaldījumā, ordenis ar lāstu tika izslēgts no baznīcas.
• 1357. gads — darbu uzsāka Rātes jeb Lielā aptieka, kas ir vecākā Rīgas aptieka.
• 1360. gads — Rīgas zeltkaļu cunfte kā pirmā apstiprināja savus statūtus.
• 1361. gada 5. novembris — arhibīskapa un Livonijas ordeņa strīdā Rīgas pilsēta aktīvi aizstāvēja savas intereses.
• 1366. un 1367. gads — turpinājās Livonijas ordeņa un Rīgas arhibīskapa konflikta internacionalizēšanās. Baidoties no arhibīskapa ietekmes, Rīgas pilsēta sāka atbalstīt Livonijas ordeni.
• 1370. gada 11. februāris — par Rīgas arhibīskapu kļuva Zīgfrīds fon Blombergs.
• 1373. gada 10. oktobris — Atbalstot Rīgas arhibīskapa Zigfrīda lūgumu, pāvests Gregors XI izdeva tā saukto apģērbu bullu, kura noteica, ka turpmāk Rīgas arhibīskapam un domkapitula locekļiem jātērpjas melnās drēbēs.
• 1374. gada 23. oktobris — par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans IV fon Zintens.
• 1376. gada 29. septembris — tika rakstiski fiksēti Baltijas reģionā senākie līdz šim zināmie kārtības noteikumi, kas regulēja dzīvi un iekšējo kārtību Rīgas pilsētā.
• 1378. gads — Rīgā plosījās mēra epidēmija.
• 1386. gads — Rīgas rāte pieņēma tirdzniecības palīgamata apvienības — latviešu Alus un vīnu nesēju brālības statūtus.
• 1393. gads:
  • par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans V fon Vallenrods.
  • 24. septembris — pāvests Bonifācijs IX no Rīgas arhibīskapa amata atcēla Johanu IV fon Zintenu.
• 1400. gads — Traķos Rīgas arhibīskapa sūtņi vēlējās vienoties ar Lietuvas dižkunigaiti Vītautu par kopīgu rīcību pret Livonijas ordeni un uzbrukumu tā pilij Rīgā.

 

• 1405. gada maijs — Rīga noslēdza tirdzniecības līgumu ar Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā esošo Polocku.
• 1412. gads — Rīgas rāte atkārtoti aizliedza nevācu izcelsmes amatniekiem izgatavot un pārdot alu, zemniekiem tirgoties ar pilsētas mūriem.
• 1416. gads — Rīgas neprecētie ārzemju tirgotāji izveidoja Melngalvja brālību, kuras patrons ir Svētais Maurīcijs.
• 1418. gada 11. jūlijs — par Rīgas arhibīskapu tika iecelts Johans VI Ambundi.
• 1421. gads — sērgu un neražu ietekmē Rīgas pilsētā pasliktinājās ekonomiskā situācija.
• 1423. gada 8. februāris — Rīgas, Tērbatas un Tallinas sūtņi Hanzas savienības vārdā noslēdza tirdzniecības līgumu ar Novgorodu.
• 1424. gada 13. oktobris — Rīgas arhibīskapa amatā tika iecelts Rīgas domkungs Hennings Šarpenbergs.
• 1434. gads — Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs iesniedza Bāzeles koncilam sūdzību par Livonijas ordeņa tieksmi pakļaut sev Rīgas arhibīskapu un citus Livonijas bīskapus.
• 1445. gads — Rīgas rāte apstiprināja latviešu Darvdeģu brālības statūtus.
• 1448. gads — nomira Rīgas arhibīskaps Hennings Šarpenbergs, Livonijas ordenis ar 4000 dukātiem panāca, ka par arhibīskapu tika iecelts Silvestru Stodevešeru.
• 1450. gads — nodibināta latviešu Kuģu krāvēju amata brālība.
• 1452. gads — ar Rīgas arhibīskapa Silvestra Stodevešera Salaspilī noslēgto līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Rīgā pastāvēja divu virskungu vara.
• 1469. gads — dibināta latviešu Svērēju amata brālība.
• 1476. gads:
  • Rīgas arhibīskaps, atkārtoti mēģinot atgūt pilsētas virskundzības tiesības, lūdza palīdzību Zviedrijai un Lietuvai.
  • februāris — sākās atklāts Rīgas arhibīskapijas karš pret Livonijas ordeni.
• 1480. gada 12. marts — par Rīgas arhibīskapu kļuva Stefans Grūbe.
• 1481. gada decembris — Rīgas iedzīvotājiem neizdevās ieņemt ordeņa pili.
• 1482. gada 27. marts — Rīgas iedzīvotāju noslēdza ar Livonijas ordeni pamieru uz 2 gadiem.
• 1484. gads:
  • 18. maijs — Pēc 2 mēnešu kaujām krita ordeņa Rīgas pils.
  • 4. jūnijs — par Rīgas arhibīskapu kļuva Mihaels Hildebrands.
• 1485. gads — Rīgas pilsēta cīņai pret Livonijas ordeni neveiksmīgi meklē palīdzību Hanzas pilsētās un Zviedrijā.
• 1489. gada 30. novembris — atsākās Livonijas ordeņa bruņots uzbrukums Rīgai, kuru pilsētnieki atvairīja.
• 1491. gads:
  • Livonijas ordeņa landmaršala Valtera fon Pletenberga karaspēks sakāva rīdziniekus. Par pilsētas noteicēju atkal kļuva Livonijas ordeņa mestrs.
  • uz Svētā Pētera baznīcas torņa smailes tika uzstādīts pirmais gailis.
• 1498. gada 26. novembris — Rīgas tirgotāju delegācija Londonā noslēdza līgumu ar Angliju, kas angļiem Rīgā un rīdziniekiem Anglijā paredzēja plašas tirdzniecības privilēģijas. Tomēr Rīgas rāte šo līgumu neratificēja, jo sašutumu izteica citas Hanzas pilsētas.

 

• 1509. gads
  • 18. februāris — par Rīgas arhibīskapu kļuva Jaspers Linde.
  • pāvests Jūlijs II atļāva pašam Rīgas domkapitulam izraudzīties Rīgas arhibīskapu.
• 1521. gads — Rīgā no Pomerānijas atgriežas Svētā Pētera baznīcas kapelāns Andreass Knopke, kurš sāka popularizēt katoļu baznīcas reformācijas idejas.
• 1523. gada pavasaris — notika luterismam piekrītošu namnieku iebrukums franciskāņu klosterī.
• 1524. gads:
  • marts — Sv. Pētera un Svētā Jēkaba baznīcās notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
  • 24. marts — Rīgas rāte dibināja Trūkumcietēju palīdzības kasi.
  • 29. jūnijs — par Rīgas arhibīskapu kļuva Johans VII Blankenfelds.
  • augusts — Rīgas Doma baznīcā notika reformācijas izraisīts svētbilžu grautiņš.
  • novembris — Rīgas rāte aizliedza Svētā Pētera baznīcā rīkot dievkalpojumus un konfiscēja tās īpašumu.
  • Rīgā dibināta pirmā publiskā bibliotēka, tagadējās Latvijas Adadēmiskās bibliotēkas priekštece.
• 1525. gada 21. septembris — Rīgas pilsēta noslēdz līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Valteru fon Pletenbergu.
• 1528. gada 6. februāris — par Rīgas arhibīskapu Rīgas domkapituls ievēlēja Domas baznīcas prāvestu Tomasu Šēningu.
• 1529. gada 30. jūlijs — arhibīskaps Tomass Šēnings ar Rīgas rātes sekretāru Johanu Lomilleru Lībekā noslēdza līgumu par Rīgas arhibīskapijas un Rīgas pilsētas savstarpējām attiecībām turpmākajos 6 gados.
• 1530. gads — Rīgas Latviešu biedrību locekļu sarakstos parādījās pirmie ieraksti latviešu valodā.
• 1531. gada 29. decembris — Rīgā noslēdza ticības līgumu ar Prūsijas hercogu Albrehtu.
• 1536. gads — datētas pirmās zinās par ebreju tirgotāju ierašanos Rīgā.
• 1537. gads — veco Rīgas aizsargmūru vietā sāka veidot zemes vaļņu nocietinājumu sistēmu, kas stiepās pa tagadējo Vaļņu un 13. janvāra ielu.
• 1539. gads — par Rīgas arhibīskapu kļuva Brandenburgas Vilhelms.
• 1549. gads — Rīgas rāte slēdza krieviem piederošo Svētā Nikolaja baznīcu.
• 1561. gada 5. aprīlis — Gothards Ketlers kļuva par Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasali. Ar šo notikumu sākās 20 gadu ilgs Rīgas brīvpilsētas periods.
• 1562. gads:
  • 7. marts — Gothards Ketlers paziņoja, ka dižciltīgajiem nodrošinās viņu privilēģijas un pilsētām atcels visus tirdzniecības aizliegumus.
  • 1. aprīlis — Rīgu skāra lieli Daugavas plūdi, kuros bojā gāja daudzi rīdzinieki un viņu mājlopi.
• 1567. gads:
  • maijs un jūnijs — Jana Hodkeviča karaspēks pietuvojās Rīgai un, veidojot nocietinājumus pie Daugavas, mēģināja traucēt pilsētas tirdzniecību.
  • 7. jūlijs — Rīgas iedzīvotāji uzbruka Jana Hodkeviča spēkiem.
• 1571. gads — Rīgas pilsēta apkārtnē plosījās bads.

 

• 1578. gada 3. aprīlis — Rīgu piemeklēja lieli Daugavas plūdi.
• 1581. gada 7. aprīlis — Rīga nonāca Polijas-Lietuvas valdnieka Stefana Batorija pārvaldībā.
• 1582. gads:
  • 12. marts — Stefans Batorijs bija pirmais kronētais valdnieks, kas apmeklēja Rīgu.
  • 7. aprīlis — Stefans Batorijs izdeva rīkojumu baznīcas lietās, kur pavēlēja Rīgas rātei atdot katoļiem Svētā Jēkaba baznīcu un cisterciešu ordeni ar Svētās Marijas Magdalēnas baznīcu.
  • Rīgā tika ieviests pirmais valsts muitas nodoklis.
• 1584. gads:
  • septembris — Stefans Batorijs pavēlēja Rīgai ieviests Gregora kalendāru.
  • 24. decembris — Rīgā sākās kalendāra nemieri, kas ilga līdz 1589. gadam.
• 1586. gada vasara — Rīgā ar nāvi tika sodīti rātskungi Johans Tastijs un Gothards Vellings.
• 1588. gads — Rīgā sāka darboties pirmā grāmatu spiestuve, ko ierīkoja Nikolajs Mollīns.
• 1589. gads:
  • 17. jūnijs — Rīgā ieradās poļu karaļa komisāri, kas piešķīra pilsētai privilēģijas.
  • 2. augusts — Rātslaukumā ar nāvi sodīja poļu pretiniekus — Mārtiņu Gīzi un Johanu Brinkenu.
• 1590. gads:
  • 7. februāris — tika izdota instrukcija Rīgas delegātiem uzsākt sarunas ar karali Sigismundu III par oficiālas tipogrāfijas izveidošanu Rīgā.
  • 16. maijs — Nikolajs Mollīns saņēma karaļa Sigismunda III privilēģiju, ar kuru tam tika dotas tiesības Rīgā iespiest grāmatas (citiem tās bija aizliegts pārspiest).
  • 13. aprīlis — Rīgu pārpludināja palu ūdeņi.
  • Rīgā tika reģistrēta pirmā reformātu draudze.
• 1591. gads:
  • 26. aprīlis — Rīgas pilsēta spiesta uzņemt atpakaļ jezuītus, atdodot viņiem Svētā Jēkaba baznīcu un Svētās Marijas Magdalēnas klosteri.
  • 1. novembris — Rīgas rāte, kura tanī laikā izpildīja ne tikai tiesu iestāžu funkcijas, bet arī savas autonomijas robežās piedalījās arī likumdošanas laukā, pieņēma noteikumus aizbildnības lietu regulēšanā ("Vormünder Ordnung").
  • Rīgas priekšpilsētā tika atjaunota "svētbilžu grautiņos" nopostītā Svētās Ģertrūdes baznīca.
• 1594. gads — Rīgas birģermeistars Francis Nientsede Lielā Kalēja ielas konventa ēkā nodibināja patversmi trūkumā nonākušām vecām un trūcīgām atraitnēm.
• 1595. gads — nodegušā Doma baznīcas gotiskā torņa vietā tika uzcelts jauns baznīcas tornis.
• 1598. gads — Rīgā tika izdots greznības jeb kāzu nolikums (Hochzeit Ordnung), kura mērķis bija akcentēt kārtu atšķirības pēc hierarhiskā principa. Tas noteica, piemēram, ka tikai rātes locekļi un Lielās ģildes vadība drīkst nēsāt apmetņus ar samta atlokiem, caunādu apdari un zelta izšuvumiem, tikai Lielās ģildes līgava drīkst likt zelta vainagu ar pērlēm. Nolikums reglamentēja arī kristību kārtību. Tas atļāva aicināt kristībās ne vairāk par piecām kūmām, noteicot arī kūmu naudas lielumu un aizliedzot kūmu pēcdevas bērniem. Nolikums lielā mērā bija vērsts pret latviešu tradīcijām.

• 1601. gads:
  • 21. maijs — Daugavā pie Rīgas iebrauca zviedru karakuģi.
  • 31. maijs — zviedru karakuģi atstāja Rīgu un atgriezās Zviedrijā.
  • jūnijs — zviedru karakuģi bloķēja Rīgas ostu, izsēdinot desantus, tie nodedzināja Rīgas priekšpilsētu.
  • 9. jūnijs — zviedru kuģi vēlreiz ieradās pie Rīgas, taču drīz vien atgriezās atpakaļ.
  • 5. jūlijs — zviedru karakuģi ieradās Daugavā atkal un sāka karadarbību pret Rīgu, taču nesekmīgi.
  • 19. augusts — hercogs Kārlis ar zviedru karaspēku nonāca līdz Rīgai. Notika karaspēku sadursmes pie Rīgas vaļņiem, tika apšaudīta Rīga, taču Rīgu ieņemt zviedri nespēja. Tomēr tika nodedzinātas Rīgas priekšpilsētas un izcirsti augļu dārzi.
  • 18. septembris — pēc nesekmīgām zviedru cīņām ar poļiem Vidzemē, Kārlis atteicās no Rīgas aplenkšanas, un zviedru kuģi galīgi atstāja Rīgu.
  • 20. septembris — Polijas karaļa Sigismunda III Vāsa 14 000 vīru karaspējs pārcēlās pāri Daugavai un devās palīgā Rīgai.
• 1604. gads:
  • 30. aprīlis — tika noslēgts Rīgas rātes un komūnas līgums.
  • 11. augusts — Kārlis IX ar savu floti ieradās Rīgas ostā, lai sagūstītu 13 holandiešu kuģus. Holandieši bija paspējuši no Rīgas aizbraukt. No zviedru kuģiem nokāpa 3,5 tūkstošus vīru liels karaspēks un grāfa Mansfelda vadībā tuvojās Rīgai. Uz Rīgu sūtītos sūtņus rīdzinieki pie Smilšu vārtiem nošāva. Zviedri sāka postīt Rīgas priekšpilsētu (nopostītas 4 vējdzirnavas, Ģertrūdes baznīca un Jura hospitāļa rija).
  • 13. septembris — pie Rīgas atkal ieradās Kārlis IX ar lielu karaspēku un aplenca Rīgu.
  • 23. septembris — Rīgai tika nosūtīts atkārtots uzaicinājums padoties.
  • 27. septembris:
    • Rīgas aplenkums tika pārtraukts.
    • Zviedru karaspēka vadonis grāfs Mansfelds izpostīja Rīgas priekšpilsētu, kā rezultātā tika nodedzināta arī Sv. Ģertrūdes baznīcas ēka.
  • zviedru kara kuģi vēlreiz bloķēja Rīgu.
  • Rīgas rāte, baidīdamās par pilsētas drošību, uzcēla jaunu lielgabalu un zvanu lietuvi ārpus pilsētas mūra Kalēju ielā 9/11.
  • Rīgas Doma baznīcā uzstādīja Mazās ģildes akmens epitāfiju.
• 1605. gads:
  • 3. jūnijs — Rīgas rāte izsniedza amata šrāgas Rīgas latviešu važoņiem.
  • 11. augusts — 4000 vīru lielais zviedru karaspēks aplenca Daugavgrīvas cietoksni.
  • Rīgas Domā tika uzstādīta Teodora Rīgemana epitāfija.
• 1608. gads:
  • 5. augusts — zviedri ieņēma Daugavgrīvu un tagadējā cietokšņa vietā izveidoja skansti.
  • Par Rīgas pilsētas skolu inspektoru sāk strādāt luterāņu mācītājs Hermanis Samsons.
• 1609. gads — Polijas-Lietuvas karaspēkam ieņemot Daugavgrīvu, izdevās pārtraukt Rīgas aplenkumu.

 

• 1611. gada 11. oktobris — Rīgā plosījās spēcīga vētra, kuras rezultātā koki tikuši izrauti ārā ar visām saknēm, kā arī tika nodarīti lieli postījumi ēkām.
• 1615. gads — Rīgā izveidota latviešu Kurpnieku amata brālība.
• 1617.—1620. gads — Rīgā ierīkoja pirmo ūdensvadu.
• 1617. gads — zviedriem karaļa Gustava Ādolfa vadībā izdevās ieņemt Daugavgrīvas cietoksni.
• 1621. gads:
  • 21. maijs — Rīgas iedzīvotāji vēroja gredzenveida Saules aptumsumu, kas tika traktēts, kā ļauna zīme.
  • 4. aprīlis — Rīgu piemeklēja postoši Daugavas plūdi.
  • augusts — zviedru karaspēks sāka uzbrukumu Rīgai.
  • 1. augusts:
    • Rīgas apkārtnē plosījās spēcīgs negaiss ar lietu.
    • Zviedru spēki ar 160 kuģiem iebrauca Daugavas grīvā un izcēlās Mīlgrāvja apkārtnē. Rīdzinieki nodedzināja jaunuzceltās priekšpilsētas.
  • 12. augusts — zviedri aicināja Rīgu padoties, bet rīdzinieki priekšlikumu noraidīja. Tika atsisti pirmie zviedru uzbrukumi.
  • 27. augusts — zviedri pilnībā nosprostoja Daugavu un satiksme ar Rīgu pilnībā pārtraukta. Sākās Rīgas blokāde.
  • 1. septembris — Apšaudē cietušas gandrīz visas pilsētas baznīcas. Pie Rīgas mūriem sākās apakšzemes karš. Zviedri zem nocietinājumiem sāka rakt apakšzemes mīnu galerijas.
  • 16. septembris — Rīgas pilsēta padevās zviedru armijai.
  • Rīgas aplenkuma laikā pie agrākās Mārupītes ietekas Daugavā zviedru pulkveža Samuela Kobrona vadībā tika aizsākta Kobronskansts būvniecība. Šajā vietā tika izveidoti zemes nocietinājumi.
• 1622. gada 4. oktobris — par Rīgas birģermeistaru tika ievēlēts Johans Ulrihs.

 

• 1626. gads:
  • 30. maijs — Rīgā plosījās spēcīga vētra.
  • izveidoja Rīgas pilsētas ārējo nocietinājuma joslu ar 11 nelielām skanstēm un palisādēm.
• 1628. gads — Zviedrijas armijas fortifikāciju virsnieks Georgs fon Švengelns izgatavoja pirmo Rīgas apkārtnes karti.
• 1629. gada 14. augusts — Rīgā zibens iespēris Doma baznīcā, sabojājot arī ērģeles.
• 1631. gads:
  • Rīgas rāte izdeva rīkojumu, ka tāpat kā visus citus Rīgā iespiesto grāmatu eksemplārus, pilsētas bibliotēkas īpašumā jānodod arī iespiestās Domskolas skolotāju runas un audzēkņu disertācijas.
  • Rīgā tika apturēta Rīgas dālderu kalšana.
  • Par Rīgas birģermeistaru kļuva Nikolajs Barneke.
  • pie Rīgas domskolas tika izveidota ģimnāzija.
• 1632. gads:
  • Rīgā sāka strādāt Rīgas pasta stacija.
  • Rīgā notika apspriede, kurā Jākobs Bekers piedāvāja izdot avīzi Rīgai ar 500 eksemplāru lielu metienu. Avīzi varētu iespiest G. Šrēders, bet papīru no savām papīrdzirnavām Tērbatas apkaimē piegādāt pats Bekers. Apspriedē piedalījās G. Šrēders, J. Bekers, Rīgas rātes sindikts un rātes nozīmētie "drukātavas kungi". Diemžēl šis piedāvājums atbalstu neguva, un Bekers savu ideju realizēja Kēnigsbergā.
• 1633. gads — Rīgā tika izveidota latviešu Drēbnieku amata brālība.
• 1634. gads:
  • darbību Rīgā uzsāka pirmā manufaktūra — Rutgera Nīdehofa kokzāģētava.
  • Rīgas patrimoniālā apgabala teritorijā starp Bieķensalu un Akmeņsalu tika uzcelta baznīca un dibināts Katlakalna pastorāts. Pirmais Katlakalna mācītājs bija Mag. Pēteris Bauers.
• 1636. gads — Rīgā iesvētīta Jēzus baznīca.

 

• 1640. gads — Rīgā tika veikti nocietināšanas darbi, kurus finansēja zviedru valdība, bet būvdarbus vadīja Ēriks Dālbergs (vēlākais Rīgas ģenerālgubernators).
• 1642. gads:
  • Rīgā tika uzcelts pārmācības nams.
  • Rīgas pilij Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
  • Lai atbrīvotu teritoriju Kobronskansts paplašināšanai, Pārdaugavā tika nojaukts 15. gadsimtā celtais Sarkanais sardzes tornis.
• 1645. gads — Vidzemes gubernatora rezidence no Tērbatas tika pārcelta uz Rīgu.
• 1646. gads:
  • Rīgas pilī sākās vērienīgi pils remontdarbi, kuru rezultātā priekšpils korpusa stūrī tika izbūvēts erkers.
  • Mazajā Pils ielā tika uzcelts nams, kura fasāde bija veidota holandiešu manierisma stilā. Tagad tas ir pazīstams, kā viens no "Trīs brāļu" namiem.
• 1649. gads:
  • aprīlis — Daugavas ūdens straume aizskaloja Katlakalna dzirnavas, kā arī daudzas apkārtējo zemnieku mājas.
  • 1. aprīlis:
    • Daugavas palos applūda Rīga, uz salām gāja bojā visas ēkas.
    • Daugavas ūdens divās vietās pārrāva Inča dambi (tag. Maskavas forštate), pārpludinot visu priekšpilsētu Pārdaugavā, bet salās tika aiznestas visas ēkas.
  • Rīgas pils ziemeļrietumu stūrī tika uzcelta dzīvojamā ēka ar stūra tornīti — erkeru, kuru bagātīgi rotā agrīnā baroka stila ciļņi. Ciļņu autors ir tēlnieks Daniels Ankermanis.

 

• 1650. gads — Rīgas pilsētas nocietinājumu sienas priekšā izraka kanālu, kas pastāv arī šodien.
• 1652. gads:
  • 26. novembris — Rīgas rāte izdeva rīkojumu apmierināt tipogrāfa Gerharda Šrēdera lūgumu, un bez nomas maksas atvēlēt viņam vienu traveju Doma baznīcas krustejā materiālu un grāmatu glabāšanai.
  • Saskaņā ar Rīgas policijas noteikumiem "latviešu" amati (cunftes) tika uzņemti Mazajā ģildē.
• 1654.—1667. gads — Rīgu apdraudēja Otrais Ziemeļu karš.
• 1656. gads:
  • 22. augusts—5. oktobris — Rīgu aplenca Krievijas caristes karaspēks.
  • 12. septembris — Rīgas garnizonam no Zviedrijas ģenerāļa Duglasa un feldmaršala Kenigsmarka vadībā tika piegādāti papildspēki 1400 karavīru sastāvā. Tas lika krievu caram izskatīt padomē jautājumu par aplenkuma izbeigšanu.
  • 12. oktobris — Rīgas garnizons Jakoba Delagardi vadībā veica veiksmīgu uzbrukumu krievu karaspēka vienībām.
  • 16. oktobris — Rīgas garnizons vēlreiz uzbruka atkāpjošam krievu karaspēkam, taču cieta neveiksmi. Tas lika Delagardi atteikties no tālākas krievu karaspēka vajāšanas.
  • Krievu bombardēšanas dēļ tika nopostīta Rīgas ģimnāzijas ēka.
  • Krievi ieņēma arī Kobronskansti Daugavas kreisajā pusē. Galvenie uzbrukumi cietoksnim bija trīs vietās — pie Rīgas pils, pie Pirts bastiona un pie Mārstaļu vārtiem, kur aizstāvju artilērija nodarīja uzbrucējiem lielus zaudējumus. Cars Aleksejs Mihailovičs, kas vadīja aplenkumu, pavēlēja rakt ierakumus arvien tuvāk pilsētai un 18 lielgabalu baterijas tika pievirzītas arvien tuvāk nocietinājumiem. Lai arī krieviem izdevās ieņemt divus zemes vaļņus un lielgabali tika novietoti uz Kubes kalna (tagad — Esplanādes laukums), tomēr Rīgas cietoksnis palika neieņemams un krievu karaspēks bija spiests atkāpties no Rīgas.
  • Pēc tā laika ziņām krievu karaspēks pie Rīgas zaudējis 8000 vīru, bet tālāk no Rīgas vēl sešus tūkstošus nonāvējuši ar bisēm un izkaptīm bruņoti zemnieki.
  • Rīgā tika apstiprināti Mazās ģildes statūti.
  • Rīgā tika izdoti atkārtotie tērpu greznības noliegumi. Tas liecina, ka arī samērā puritāniskajos zviedru laikos nav izdevies apslāpēt rīdzinieku tieksmi bagātīgi un krāšņi tērpties

 

 

• 1663. gads — Rīgā tika atklāts pirmais centralizētais ūdensvads.
• 1665. gads — Rīgā tika izveidota latviešu Kalēju amata brālība.
• 1666. gada 11. marts — vairāk nekā 130 m augstais Svētā Pētera baznīcas tornis vētrā pēc zibens spēriena sagāzās.
• 1675. gads — Rīgā tika nodibināts Kārļa licejs, kurā mācījās arī latviešu bērni.
• 1680. gads:
  • Rīgā tika izveidota latviešu Namdaru amata brālība.
  • Rīgā regulāri sāka iznākt laikraksts "Rigische Novellen".
• 1684.—1688. gads — Mārstaļu ielā 2/4 tika uzcelts Reiterna nams.
• 1691. gads — dibināta 7. vecākā aptieka Rīgā — Lauvas aptieka.
• 1695. gads — Zviedrijas karaļa mērnieks J. A. Ullrihs izgatavoja Rīgas un Tērbatas apriņķa ceļu kartes, kas ir vienas no pirmajām Eiropā.
• 1696. gads — Mārstaļu ielā 21 tika uzcelts Dannenšterna nams.
• 1700. gads:
  • 11. februāris — Rīgai uzbruka sakšu karaspēks.
  • 12. februāris — Vidzemes ģenerālgubernators Ēriks Dālbergs izdeva pavēli par dzimtļaužu bruņoto nodaļu izveidošanu Rīgas aizstāvēšanai.
  • 16. februāris — sakši ieņēma Pārdaugavu, Lucavsalu un citas Daugavas kreisā krasta salas.
  • 28. oktobris — krievu armija ieņēma Pārdaugavu.
  • pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XII rīkojuma Rīga tika atklāts pirmais tilts pār Daugavu — Peldošais tilts.

• 1701. gads:
  • 9. jūlijs — Zviedrijas armija pārcēlās pāri Daugavai un sakāva sakšu armiju Spilves līdzenumā (Spilves kauja).
  • 29. jūlijs — Lucavsalā notika nikna zviedru un krievu karaspēka kauja.
• 1709. gads:
  • 13. aprīlis — Daugavas palu ūdeņi Doma baznīcā sasniedz altāri, bet dienvidu priekšpilsētā bija līdz māju jumtiem.
  • 28. oktobris — Krievijas Impērijas armija sāka Rīgas aplenkšanu.
• 1710. gads:
  • 29. jūnijs — mēra epidēmija un bads piespieda Rīgu padoties krievu virspavēlniekam Borisam Šeremetjevam.
  • 5. jūlijs — saskaņā ar Rīgas kapitulāciju, pilsētā ienāca kņaza Aņikitas Repņina vadītais krievu karaspēks. Krievijas cars Pēteris I kņazu iecēla par Rīgas ģenerālgubernatoru.
  • 8. augusts — Daugavgrīvas cietoksnis padevās krieviem.
• 1710. un 1711. gads — Lielā mēra epidēmijas iespaidā Rīgas pilsētas iedzīvotāju skaits samazinājās uz pusi: no 10 000 uz 5000.

 

• 1711. gads:
  • 9. februāris — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Aleksandrs Menšikovs.
  • pēc Krievijas cara Pētera I rīkojuma ierīkoja Forburgas dārzu, tagadējo Viestura dārzu.
• 1713. gads:
  • 28. jūlijs — Krievijas cars Pēteris I nodibināja īpaši Rīgas guberņu ar Rīgu kā administratīvo centru ar rezidenci Rīgas pilī.
  • tika nodibināts Rīgas pilsētas muzejs.
• 1714. gads — Daugavā ierīkoja plostu tiltu.
• 1719. gada septembris — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Aņikita Repņins.
• 1721. gada 21. maijs — zibens iespēra Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī, un tas nodega.
• 1726. gada 13. jūlijs — Krievijas ķeizariene Katrīna I izdeva ukazu par Rīgā iebēgušo zemnieku izdošanu muižniekiem.
• 1727. gads — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Grigorijs Čerņišovs.
• 1730. gads — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Pēteris Lasī.
• 1738. gada 15. aprīlis — Rīgas rāte izdeva rīkojumu par nekustamā īpašuma atsavināšanu latviešiem.
• 1742. gada 17. septembris — Krievijas ķeizariene Elizabete parakstīja Rīgas pilsētas tiesības.
• 1750. gads — Rīgas tirgotāji J. D. Heide un J. Cukerbekers izveidoja Rīgā pirmo brīvmūrnieku ložu "Ziemeļzvaigzne".
• 1756. gads:
  • 17. jūlijs — Rīgas maģistrāts apstiprināja vietējo tirgotāju privilēģijas pilsētas tirgū.
  • 27. septembris — Rīgā aizliedza labības eksportu.
• 1762. gads — par Rīgas ģenerālgubernatoru kļuva Georgs Brauns.
• 1763. gada 17. aprīlis — ar ķeizarienes Katrīnas II pavēli Rīgā nodibināja speciāli komisiju Rīgas tirdzniecības pētīšanai.
• 1773. gads:
  • pavasaris — Rīgā ierīkoti Lielie kapi.
  • Rīgā dibināts pirmais muzejs, kas ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja priekštecis.
• 1775. gada 22. maijs — pirmajam krievu tirgotājam tika piešķirtas Rīgas namnieka tiesības.

 

• 1782. gads — Rīgā tika uzcelts pirmais teātra nams — Muses biedrības nams, tagadējā Vāgnera ielā 4.
• 1783. gada 3. jūlijs — pārvaldes reforma pakļāva Rīgu jaunizveidotajai Rīgas vietniecībai jeb maģistrantam.
• 1784. gads — dibināta Rāves cukurfabrika.
• 1784. un 1785. gads — tagadējās Esplanādes vietā noraka Kubes kalnu.
• 1785. gada 5. jūnijs — Rīgā sāka veidot jaunu policijas aparātu, kas atbilda Krievijas Impērijas prasībām.
• 1786. gads:
  • 16. oktobris — Rīgas ģenerālgubernators Georgs Brauns pavēlēja Rīgas rātei organizēt pilsētas galvas vēlēšanas.
  • 22. oktobris — par pirmo Rīgas pilsēta galvu ievēlēja Heinrihu Štrauhu.
  • pēc Krievijas ķeizarienes Katrīnas II pavēles par Rīgas pilsētas teritoriālo sadalījumu izveidoja Rīgas pilsētas 3. jeb Jelgavas priekšpilsētu.
• 1787. gads:
  • 4. janvāris — tika ievēlēti jaunā Rīgas maģistrāta locekļi.
  • 8. janvāris — tika atlaisti vecie rātskungi un lietvedību pārņēma jaunievēlētais maģistrāts.
  • 12. janvāris — darbību uzsāka jaunā pilsētas policijas valde.
  • marts — visās 5 Rīgas pilsētas daļās ievēlēja Mutvārdu tiesu tiesnešus un to piesēdētājus.
• 1788. gads:
  • 28. augusts — Rīgā darbību uzsāka jauna sociālās apgādības pārvalde — Dibinājuma direktorija.
  • Rīgā notika lielākais vispārējais amatnieku zeļļu streiks.
• 1789. gads — Rīgā atvēra Katrīnas skola, kas bija pirmā skola Rīgā ar krievu mācību valodu.
• 1794. gads:
  • Rīgā slēdza brīvmūrnieku ložas.
  • dibināta Rīgas pilsētas diskonta kase.

 

• 1801. gada 18. jūlijs — ar Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I lēmumu Rīga kļuva par Baltijas ģenerālgubernatora apgabala administratīvo centru ar kņazu Sergeju Goļicinu kā pirmo ģenerālgubernatoru.
• 1803. gada 15. maijs — nodibināta pirmā pilsētas slimnīca.
• 1809. gads — Akmeņu ielā nodibināta pirmā aptieka Pārdaugavā.
• 1814. gada 10. jūlijs — Emīlijas Benjamiņas iela 9 tika ielikts Rīgas Vissvētās Dievmātes Pasludināšanas baznīca pamatakmens.
• 1816. gada 20. jūnijs — dibināta Biržas komiteja, kas apvienoja Rīgas tirgotājus un rūpniekus bez tautību atšķirības.
• 1817. gada 8. jūnijs — atklāts un publiskai lietošanai tika nodots Vērmanes dārzs.
• 1822. gads — sāka iznākt "Latviešu Avīzes".
• 1828. gads — Rīgas pilsētā administratīvi iekļāva Sarkandaugavas apkaimi.
• 1829. gads — Rīgas ostā ienāca pirmais kuģis ar tvaika dzinēju.
• 1832. gads — dibināta pirmā čuguna lietuve un mašīnu būvētava.
• 1834. gads — vācbaltiešu vēsturnieki izveidoja Rīgas vēstures un senatnes pētījumu biedrību.
• 1837.—1839. gads — Rīgā uzturējās vācu komponists Rihards Vāgners.
• 1841. gads — Rīgā dibināta Kuzņecova porcelāna un fajansa fabrika.

 

• 1845. gads — dibināts Latvijas Nacionālais dabas muzejs.
• 1848. gads — Vērmanes dārzā tika uzcelta īpaša mūzikas estrāde.
• 1851. gads — Matveja Sidora Kuzņecova fabrikā sāka ražot porcelānu.
• 1852. gads:
  • 3. jūnijs — ielikts Rīgas biržas nama pamatakmens.
  • starp Rīgu un Bolderāju tika atklāta telegrāfa līnija.
  • atklāja upju tvaikoņu satiksmi starp abiem Daugavas krastiem.
• 1855. gads:
  • 6. oktobris — pabeigta Rīgas biržas nama celtniecība.
  • izveidota Rīgas—Pēterburgas telegrāfa līnija.
  • sāka darboties telegrāfa sakari ar Vāciju.
• 1857. gada 15. novembris — saskaņā ar Rīgas pilsētas centra rekonstrukcijas plānu, tika uzsākta Rīgas mūra vaļņu norakšana.
• 1861. gada 12. septembris — atklāta dzelzceļa līnija starp Daugavpili un Rīgu.
• 1862. gads:
  • 14. oktobris — atklāta Rīgas Politehniskā augstskola.
  • nodibināja Rīgas Vingrotāju biedrību — pirmo sporta organizāciju tagadējās Latvijas teritorijā.
• 1863. gads:
  • atklāta Pirmā jeb Vācu teātra (tag. Latvijas Nacionālās operas) ēku.
  • dibināta vecākā alus darītava Rīgā — "Iļģuciems".
• 1864. gada 25. augusts — atklāts Herdera piemineklis.
• 1865. gada 7. jūnijs — dibināta Rīgas vācu amatnieku biedrība.
• 1866. gads — dibināta Bolderājas mašīnbūves fabrika.

 

• 1868. gads:
  • 2. jūnijs — notika pirmā teātra izrāde latviešu valodā — "Žūpu Bērtulis".
  • dibināta Rīgas Latviešu biedrība.
  • dibināta Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija.
  • dibināta Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija.
• 1869. gads:
  • 2. marts — iesvētīta Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca.
  • Riekstu ielā 8 nodibināta Jonatāna savstarpējās palīdzības biedrība.
• 1870. gads:
  • 10. decembris — atklāja Rīgas amatnieku biedrības namu.
  • dibināts Rīgas Latviešu teātris.
  • atvēra Baltijas skolotāju semināru.
  • dibināta E. Pulsa alus darītava — "Tanheizers".
• 1871. gads:
  • Daugavas krastmalā tika pabeigta paviljona un tirgus rindu izbūve, taču pēc dažiem mēnešiem tie nodega.
  • darbību uzsāka Rīgas Komercbanka.
  • dibināta Rīgas Horālā sinagoga.
• 1872. gads — atklāts dzelzceļa tilts pāri Daugavai.

 

• 1873. gads:
  • 26.—29. jūnijs (pēc jaunā stila: 8.—11. jūlijs) — notika I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki.
  • atklāta Rīgas—Bolderājas dzelzceļa līnija.
  • ar vairākiem dambjiem tika izveidota Bolderājas osta.
  • ielas sāka bruģēt ar kaltiem zviedru akmeņiem.
  • atvērta diskontbanka.
• 1874. gads — Gaujas ielā ierīkoti Rīgas Svētā Miķeļa kapi.
• 1876. gads:
  • tagadējās Tallinas, Brīvības un Cēsu ielas krustojumā rajonā atklāts Lielā pumpja tirgus.
  • arhitekti Johans Daniels Felsko un Oto Dīcis izstrādāja Rīgas centra rekonstrukcijas projektu,
• 1877. gads — atklāta dzelzceļa līnija Rīga—Tukums.
• 1878. gads — dibināta Rīgas pilsētas būvvalde.
• 1879. gads — darbību uzsāka agronoma Riharda Tomsona superfosfāta un kaulu miltu fabrika.
• 1880. gads:
  • 3. jūnijs — Torņakalna strādnieki nodibināja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrību.
  • 17.—20. jūnijs — notika II Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki.
  • izveidots pirmais hipodroms.
• 1882. gads:
  • 14. jūnijs — pilnīgā izdega Pirmā Rīgas pilsētas (Vācu) teātra iekštelpas.
  • 13. jūlijs — atklāta Rīgas telefona centrāle.
  • 23. augusts — atklāta pirmā zirgu tramvaja līnija, kuru apkalpoja 95 zirgi.

 

• 1883. gads:
  • 2. oktobris — dibināts Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris.
  • darbību sāka A. Riterberga laku fabrika un nākamais Unions — H. Detmaņa elektropiederumu rūpnīca.
• 1884. gads:
  • 19. janvāris — Doma baznīcā iesvētītas jaunās ērģeles.
  • 9. maijs — iesvētīta Rīgas Visu Svēto baznīca.
  • Rīgas ostā sāka darboties jaunais celtnis.
• 1885. gads — darbību uzsāka Aleksandra Leitnera velosipēda fabrika Russia.
• 1887. gads:
  • 8. novembris — iesvētīta Rīgas Pāvila baznīca.
  • sāka darboties tabakas fabrika "A. S. Maikapars".
  • pie Pilsētas pirmā jeb Vācu teātra (tag. Latvijas Nacionālā opera) tika atklāta pirmā elektrostacija Rīgā.
• 1888. gads:
  • 18.—21. jūnijs — notika III Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki.
  • 4. septembris — atklāts Rīgas baptistu Vīlandes draudzes dievnams.
  • 23. septembris — Augusts Dombrovskis dibināja A. Dombrovska kokzāģētavu.
  • Sarkandaugavā dibināta stikla fabrika, kurā strādāja 39 strādnieki.
  • Sarkandaugavā nodibināja krievu-franču gumijas rūpnīcu sabiedrības uzņēmumu "Provodņiks" — lielāko Rīgas uzņēmumu, kas saražoto gumijas izstrādājumu apjoma ziņā ierindojās ceturtajā vietā pasaulē, bet riepu ražošanā — otrajā vietā

 

• 1889. gads:
  • 22. jūlijs — atklāta Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija.
  • Leitnera velosipēdu fabrikā veikti mēģinājumi uzbūvēt pirmo automobili Krievijas Impērijā.
  • notika Baltijas lauksaimniecības izstāde.
  • dibināta Rīgas Arhitektu biedrība.
• 1890. gads:
  • maijs — notika Rīgas dumpis.
  • par pilsētas galvu kļuva Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss.
• 1891. gads:
  • 24. februāris — iesvētīta Rīgas Lutera baznīca (Torņakalna baznīca).
  • atklāja Rīgas rikšošanas sporta biedrības hipodromu Strēlnieku ielas galā.
  • dibināts Rīgas Jātnieku klubs.
  • Lucavsalā uzcelts piemineklis "1701. gada 10. jūlijā salas aizstāvēšanā varonīgi kritušo 400 krievu karavīru piemiņai." Pieminekli pasūtīja Rīgas pilsētas valde pēc ģenerālleitnanta Zinovjeva iniciatīvas. Piemineklis celts pēc civilinženiera B. Epingera projekta.
  • No Rīgas uz Salaspili tika pārcelta Šoha dārzniecība (tagad Nacionālais botāniskais dārzs).
• 1892. gads:
  • 1. maijs — pilsētas valde pie Daugavgrīvas un Tvaikoņu ielas krustojuma atvēra Iļģuciema tirgu.
  • 24. septembris — vienā no bijušajiem Rīgas nocietinājuma torņiem — Pulvertornī, notika svinīga studentu korporācijas Rubonia mītnes atklāšana.
  • novembris — Mogiļevas palīgbīskaps Albins Simons iesvētīja Svētā Franciska Romas Katoļu baznīcu.
• 1893. gads:
  • 9. maijs — Strazdumuižas teritorijā Juglā tika atklātas Neredzīgo darba patversmes pirmās ēkas, tādējādi aizsākot neredzīgo un vājredzīgo praktisku profesionālās rehabilitācijas darbu. Tā bija pirmā šāda veida iestāde Baltijā.
  • tagadējo Kr. Barona, Dzirnavu, Marijas un Elizabetes ielas rajonā pabeidza veidot Berga bazāru.
• 1895. gads:
  • 31. marts — Oskars Frejvirts saņēma Krievijas imperatora atļauju Rīgā dibināt vagonbūves un mehāniskās apstrādes rūpnīcu A/s "Fenikss".
  • 5. novembris — Pārdaugavā tika iesvētīta Rīgas Svētās Trīsvienības pareizticīgo baznīca.
• 1896. gads:
  • 28. maijs — pirmo reizi tika demonstrēts kino.
  • augusts — notika Viskrievijas arheologu 10. kongress.
  • oktobris — A. Krīgsmaņa korķu fabrikā notika pirmais ekonomiskais streiks.
  • iepretim Kaļķu ielai pāri Daugavai tika ierīkots pontonu tilts.
  • Rīgas Politehniskā augstskola pārveidots par Rīgas Politehnisko institūtu.
• 1897. gads — darbību uzsāka pirmais ūdenstornis Rīgā.
• 1898. gads:
  • 1. janvāris — atklāts Āgenskalna tirgus.
  • 16. aprīlis — Dzegužkalna teritorijā tika likti pamati anilīnkrāsu fabrikai "Leopolds Kassels un Ko", kas bija vācu ķīmiskās fabrikas Frankfurte pie Mainas filiāle. Galvenā produkcija bija — anilīnkrāsas.

 

• 1899. gada 20. septembris — atklāja Rīgas pilsētas bērnu slimnīcu James Armitstead ar 116 gultām un ambulanci (tag. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).
• 1900. gads:
  • 14. februāris — pie 1. pilsētas teātra gājēju satiksmei atklāts tilts pāri pilsētas kanālam.
  • 13. aprīlis — Alberta iela ieguva savu pašreizējo nosaukumu par godu Rīgas dibinātājam — Albertam.
  • Jēkaba laukumā tika ielikti pamati jaunajai Valsts bankas ēkai.

 

1901—1910

• 1901. gadā:
  • 9.—15. marts — notika pirmās Rīgas domes vēlēšanas, kurās uzvarēja vācbaltu elitārie slāņi.
  • 22. jūnijs — ar Baltijas rūpniecības izstādes atklāšanu Esplanādē un Strēlnieku dārzā (tag. Kronvalda parks) sākās Rīgas 700 gadu jubilejas svinības, kas ilga līdz 2. septembrim.
  • 11. jūlijs — Rīgā ekspluatācijā nodeva pirmo elektriskā tramvaja līniju.
  • vasara un rudens — Rīgā sāka darboties piemās sešās elektriskās tramvaja līnijas 23,7 km kopgarumā.
  • iesvētīta Svētā Alberta katoļu baznīca Liepājas ielā.
  • darbību uzsāka gāzes rezervuārs Matīsa ielā 106.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Georgs Armitsteds.
  • tika izbūvēts 5. Tramvaju depo, Brīvības ielā.
• 1902. gadā:
  • 5. jūlijs — iznāca "Rīgas Avīzes" pirmais numurs.
  • 14. septembris — tika atklāts Otrā Rīgas pilsētas (tag. Nacionālā) teātra nams.
  • 15. oktobris — tika atklāti Aleksandra (tag. Vidzemes) tirgus paviljoni.
  • 10. novembris — tika atklāts Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams Lāčplēša ielā 25.
  • 11. novembris — pēc rekonstrukcijas tika atklāts paplašinātais Aleksandra (tag. Brīvības) bulvāra tilts pāri pilsētas kanālam.
  • pēc dārzu arhitekta Georga Kūfalta projekta Torņakalnā beidza ierīkot Arkādijas parku.
  • Matīsa ielā 50b tika iesvētīts baptistu lūgšanas namu.
  • sākās Rīgas preču stacijas un eksportostas izbūve.
  • Rīgā nodibināta Džeimsa Armitsteda slimnīcas vecmāšu skolu.
• 1903. gadā:
  • 8. jūnijs — tika atklāts Grīziņkalna parks un "Apollo" teātris tajā.
  • 12. jūlijs — Rīgā nodibināta Namīpašnieku biedrība, pirmā šāda veida biedrība Krievijas Impērijā.
  • jūlijs — beidza ierīkot skvēru Kronvalda bulvārī.
  • 7. novembris — Rīgā dibināta Āgenskalna sporta un vingrošanas biedrība.
  • Mazajā Altonovas iela 6 atklāja Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības namu.
  • tika pabeigta Lielās Ģildes nama rekonstrukcija Amatu ielā 4.
• 1904. gadā:
  • 26. oktobris — ekspluatācijā tika nodots jaunais dzeramā ūdens vads.
  • Mežaparkā tika uzcelts atpūtas nams — "Villa Vaza".
  • Abrenes ielā tika atklāta ebreju arodskola.

 

• 1905. gadā:
  • 13. janvāris — Krievijas Impērijas karaspēks Rīgā pie Dzelzs tilta šāva uz 40 000 lielu rīdzinieku demonstrāciju. Tika nogalināti 70, bet vēl 200 ievainoti.
  • marts — notika Rīgas domes vēlēšanas.
  • 30. aprīlis—3. maijs — Rīgā notika vispārējs politiskais streiks.
  • 1. maijs — Andrejsalā tika atklāta Rīgas elektrocentrāle.
  • 9. jūlijs — Rīgas fabrikās notika vispārējs politiskais streiks.
  • 6./7. septembra nakts — Rīgas kaujinieku grupa iebruka Centrālcietumā un atbrīvoja 2 savus biedrus.
  • 20. septembris — Rīgā notika kārtējais uzbrukums Centrālcietumam.
  • septembris — Rīgā tika atklāts jaunuzceltais pilsētas Mākslas muzejs.
  • 22. oktobris:
    • no Centrālcietuma tika atbrīvoti 100 politieslodzītie.
    • nodibināta Rīgas Fabrikantu biedrība.
  • 22.—24. oktobris — melnsimtnieki Latgales priekšpilsētā mēģināja izraisīt ebreju grautiņus.
  • 10.—14. novembris — Rīgā notika Latvijas tautskolotāju kongress.
  • 19.—20. novembris — Rīgā notika Latvijas pagastu pārstāvju kongress.
  • 25.—29. novembris — Rīgas strādnieki pievienojās vispārējam politiskajam streikam.
  • 20. decembris — grupa Rīgas kaujinieku iebruka fabrikas "Provodņik" dragūnu nodaļā, lai tos atbruņotu. Sadurmē bojā gāja 16 dragūni.
  • Bruņinieku ielā 5 tika pabeigti pilsētas slimnīcas pārvaldes ēkas būvdarbi.
  • atklāts Rīgas pilsētas mākslas muzejs, tagadējas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.
  • tika dibināta Rīgas elektrostacija.
  • izveidota šķirošanas stacija Šķirotava.
• 1906. gadā:
  • 17. janvāris — grupa Rīgas kaujinieku iebruka policijas pārvaldē un atbrīvoja 6 arestētos biedrus.
  • 21. janvāris — soda ekspedīcija nodedzināja pret alkoholisma biedrības "Ziemeļblāzma" namu Vecmīlgrāvī.
  • 23./24. janvāra nakts — soda ekspedīcija nodedzināja atturības biedrības "Auseklis" tautas namu.
  • 18. maijs — Rīgā tika atklāts Gaisa tilts, sarunvalodā bieži saukts par VEF tiltu.
• 1907. gadā:
  • 31. marts — Rīgas Centrālcietumā notika bēgšanas mēģinājums, kurā tika nogalināti 7 politieslodzītie.
  • 1. decembris — tika iesvētīts jaunuzceltais Svētās Trīsvienības Sergeja sieviešu klosteris.
  • Rīgā sāka kursēt pirmie taksometri.
  • Krievu Baltijas vagonu rūpnīca Rīgā sāka ražot pirmās automašīnas.

 

 

• 1908. gadā — atklāts Miera dārzu.
• 1909. gada 31. decembris — Merķeļa ielā 13 tika iesvētīts jaunais Rīgas Laviešu biedrības nams.
• 1910. gadā:
  • 10. februāris — tika atvērta Rīgas pilsētas 2. slimnīca (tag. Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca).
  • 20. marts — Rīgā notika aviācijas izstāde.
  • 19.—21. jūnijs — Rīgā notika V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 4. jūlijs — Rīgā pie Aleksandra un Troņmantnieka (tag. Brīvības un Raiņa) bulvāra krustojuma atklāja pieminekli Krievijas ķeizaram Pēterim I.

1911—1920

• 1912. gadā:
  • 14. oktobris — atklāts Rīgas Zooloģiskais dārzs.
  • Rīgā tika atklāta pirmā radiotelegrāfa stacija.
• 1913. gadā:
  • 19. aprīlis — uzsākta Upīša pasāžas celtniecība.
  • 19. jūnijs — notika Rīgas meža kapu iesvētības ceremonija.
  • 13. oktobris — Esplanādē tika atklāts Barklaja de Tolli piemineklis.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Vilhelms Roberts fon Bulmerinks.
• 1914. gadā — Rīgā dibināta sērkociņu fabrika — "Komēta".
• 1915. gadā:
  • jūlijs un augusts — Rīgas aizsardzībai Pirmā pasaules kara laikā tika organizēti latviešu strēlnieku bataljoni.
  • 22. augusts — Rīga piedzīvoja pirmo bombardēšanu no gaisa.
• 1916. gada septembris — par godu latviešu strēlnieku bataljoniem izveidoja Kara muzeju.
• 1917. gadā:
  • 23. aprīlis — pēc Februāra revolūcijas par Rīgas pilsētas galvu kļuva Gustavs Zemgals.
  • 3. septembris — Vācijas Impērijas karaspēks ieņēma Rīgu.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Pauls Hopfs.
  • pār Daugavu atklāts Lībekas tilts.

 

• 1918. gadā:
  • 18. novembris Rīgas Otrajā Pilsētas (tag. Nacionālajā) teātrī Latvijas Tautas padome proklamēja Latvijas Republiku un izveidoja Latvijas Pagaidu valdību ar Kārli Ulmani priekšgalā.
  • decembris — dibināta Rīgas 3. vidusskola, tagadējā Rīgas Valsts 3. ģimnāzija.
  • 3. decembris — par Rīgas pilsētas galvu atkārtoti kļuva Gustavs Zemgals.
• 1919. gadā:
  • 3. janvāris—22. maijs — Rīga bija Latvijas SPR galvaspilsēta.
  • 22. maijs — Rīgu ieņēma Niedras valdībai (ģenerālim Rīdigeram fon der Golcam) pakļautais karaspēks.
  • 4. jūlijs — par Rīgas pilsētas galvu 3. reizi kļuva Gustavs Zemgals.
  • 6. jūlijs — Rīgā ienāca Ziemeļlatvijas armija.
  • 1. novembris — pulkvedis Krišjānis Berķis parakstīja pavēli par Pārdaugavas atbrīvošanas operācijas sākšanu.
  • 11. novembris — Latvijas Bruņotie spēki, izmantojot angļu un franču karakuģu artilērijas atbalstu, padzina ienaidnieka spēkus no Rīgas pievārtes.
  • 29. augusts — Rīgā dibināta Latvijas Nacionālā bibliotēka.
  • 29. decembris — Rīgā dibināts Rīgas Valsts tehnikums.
• 1920. gadā:
  • 2. marts — Latvijas valdība izveidoja Rīgas Jūrmalas pilsētu.
  • 14. marts — izveidota Rīgas policija.
  • 15. jūlijs — notikušajā tautas skaitīšanā Rīgā bija reģistrēti 185 137 iedzīvotāji.
  • 11. augusts — Rīgā tika parakstīts Latvijas—Krievijas miera līgums.
  • 19. novembris — atklāts Dailes teātris.

1921—1930

 

• 1921. gadā:
  • 3. marts — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Alfrēds Andersons.
  • 7. septembris — Rīgā izveidots Herdera institūts.
  • 19. septembris:
    • dibināta 2. Rīgas valsts ģimnāzija (tagadējā Rīgas Valsts vācu ģimnāzija).
    • dibināta Rīgas Valsts Paraugpamatskola (tagadējā Rīgas 49. vidusskola).
  • 21. septembris — dibināts Rīgas Franču licejs.
  • izveidota Sarkanā Krusta ortopēdiskā darbnīca jeb Rīgas protēžu un ortopēdiskā rūpnīca
• 1922. gadā:
  • 11.—25. jūnijs — Rīgā notika 2. starptautiskā rūpniecības izstāde.
  • 24. oktobris — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauti Beberbeķi.
  • 28. decembris — Rīgas dome pieņēma lēmumu par centrālā pilsētas pārtikas tirgus ierīkošanu un celtniecību.

 

• 1923. gadā:
  • 6. septembris — Abavasmuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz Abavas ielu.
  • 30. decembris — ar filmu "Zem diviem karogiem" tika atklāts kinoteātris "Splendid Palace".
  • Blieķu muižiņas teritorijā tika nodibināts gumijas rūpniecības uzņēmums "Kvadrāts".
  • Pasta, telgrāfa un telefona pārvaldes darbnīcā sāka ražot pirmos telefonu aparātus.
  • Rīgā atklāta autobusa satiksme.
• 1924. gadā:
  • 2. februāris — pēc arhitekta Paula Kundziņa ierosinājuma Izglītības ministrijas Pieminekļu valde pieņēma lēmumu par Brīvdabas muzeja dibināšanu.
  • 20. februāris — tika pieņemts likums par Rīgas adminstratīvajām robežām.
  • 24. februāris — Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā tika iekļauta Bolderāja, Daugavrgrīva, Kleisti, Buļļi, Lielā un Mazā Dammes muiža, Anniņmuiža un Šampēteris.
  • 7. augusts — Bērzumuižas ielai tika nomainīts nosaukums uz Ābolu ielu.
  • Rīgā atklāta autobusu satiksme.
  • Rīgā Valsts elektrotehniskajā fabrikā izgatavoja pirmos radiouztvērējus.
• 1925. gadā:
  • 1. novembris — darbību uzsāka Rīgas radiofons.
  • 31. oktobris — apstiprināts tagadējais Rīgas ģerbonis.
• 1926. gadā:
  • 12. marts — Rīgā sāka darboties pirmā automātiskā telefona centrāle.
  • 18.—22. jūnijs — Rīgā notika VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • Rīgā Skolas ielā 6 sāka darboties Ebreju teātris.
• 1927. gada 11. jūnijs — Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienots Jaunciems.
• 1928. gadā:
  • 2. marts — Torņa ielā 3 tika atklāts Rīgas pilsētas Jāņa Misiņa bibliotēka.
  • 16. marts — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ādams Krieviņš.
• 1929. gada 15. septembris — Rīgā atklāti Raiņa kapi.

 

• 1930. gadā:
  • 2. novembris — ekspluatācijā tika nodots Centrāltirgus.
  • 10. novembris — Centrāltirgū sākās pārtikas tirdzniecība, tas tajā laikā bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā.

1931—1940

 

 

• 1931. gadā:
  • 5. maijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Hugo Celmiņš.
  • 20.—22. jūnijs — Rīgā notika VII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 1. novembris — Rīgā atklāja Centrāltirgu.
  • Rīgā atklāja skaņuplašu rūpnīcu "Bellacord – Electro".
• 1932. g. — Rīgā tika sākta ceļojošo kāpu nostiprināšana.
• 1933. gadā:
  • 28. februāris — dibinātā Torņakalna kultūras biedrība.
  • 17.—19. jūnijs — Rīgā notika VIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
• 1935. gadā:
  • 1. septembris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Roberts Garselis.
  • 18. novembris — Rīgā tika atklāts Brīvības piemineklis.
• 1936. gadā:
  • 7. jūlijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Roberts Liepiņš.
  • 27. septembris — tika iesvētīts jaunais Šreienbušas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības depo.
  • 19. decembris — ar filmu "Iemīlējušās meitenes" tika atvērts Kino "Daile".
  • atklāja Rīgas Brāļu kapus.
• 1937. gadā:
  • 27. aprīlis — Čiekurkalnā tika imitēts degbumbu un gāzu uzbrukums, tai skaitā, uzbrukums no gaisa.
  • 3.—7. maijs Rīgā notika Eiropas čempionāts basketbolā.
• 1938. gadā:
  • 16.—19. jūnijs — Rīgā notika IX Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 1. novembris — Kazaku ielai tika nomainīts nosaukums uz Abrenes ielu.
• 1940. gadā:
  • 17. jūnijs — Rīgu okupēja Sarkanā armija.
  • 5. jūlijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Jānis Pupurs.
  • 12. septembris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ādolfs Ermsons.
  • 29. novembris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Arnolds Deglavs.

1941—1950

• 1941. gadā:
  • 9. janvāris — Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma dekrētu par pilsētas sadalīšanu 6 rajonos — Ļeņina, Kirova, Maskavas, Proletāriešu, Sarkanarmijas un Staļina rajonos.
  • 28. aprīlis — Albertas ielas nosaukums tika mainīts uz Friča Gaiļa ielu.
  • 14. jūnijs — no Rīgas uz Sibīriju deportēja 3904 iedzīvotājus.
  • 22. jūnijs — Vācijas kara lidmašīnas bombardēja Rīgu.
  • 26. jūnijs — pēc čekas pavēles Centrālcietumā nošāva 78 politieslodzītos.
  • 29. jūnijs — Vecrīgas bombardēšanas laikā gāja bojā vairāki arhitektūras pieminekļi: Svētā Pētera baznīca, Rātsnams, Melngalvju nams un apkārtējās vēsturiskās ēkas.
  • 1. jūlijs — Vācijas karaspēks okupēja Rīgu.
  • 2. un 3. jūlijs — ar vācu varas atbalstu tika izveidota V. Arāja šāvēju komanda
  • 4. jūlijs — nodedzināja Rīgas Lielo horālo sinagogu
  • jūlijs — Biķernieku mežā tika nogalināti 2000 ebreju un politieslodzīto.
  • 1. septembris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Hugo Vitroks.
  • 30. novembris un 8. decembris — notika Masu slepkavības Rumbulā, kurās tika iznīcināta lielākā daļa Rīgas geto ieslodzīto Latvijas ebreju.

 

• 1943. gadā:
  • 1. maijs:
    • Brīvības bulvāris tika pārdēvēts par Ādolfa Hitlera aleju, bet tā turpinājumā Brīvības iela — par Ādolfa Hitlera ielu.
    • Aspazijas bulvāris tika pārdēvēts par fon der Golca bulvāri.
    • Raiņa bulvāris tika pārdēvēts par Alfrēda Rozenberga bulvāri.
• 1944. gadā:
  • 13.—15. oktobris — Rīgu ieņēma padomju karaspēks.
  • 13. oktobris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Arnolds Deglavs.
  • novembris — Rīgas pilsēta sāka ūdens apgādi no Baltezera sūkņu stacijas.
• 1945. gadā:
  • 15. marts — satiksmei atklāja sapieru uzcelto koku pagaidu tiltu pār Daugavu.
  • vasara — atjaunots Pontonu tilts.
  • Ķengaragā tika dibināta mūzikas instrumentu iznomāšanas un remonta darbnīca.

 

• 1946. gadā:
  • 7. februāris — nodibināta Latvijas Zinātņu akadēmija.
  • septembris — Darbu uzsāka Autoeletroaparatūras rūnīca.
  • dibināta Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca.
  • Duntes ielā 22 dibināts Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūts (tag. Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca).
• 1947. gadā:
  • 4. novembris — Rīgā tika atklāta trolejbusu satiksme.
  • oktobris — no Kirova rajona atdalīja vienu no pilsētas centrālajām daļām, ko nosauca par Moltova rajonu.
  • Mazajā Nometņu ielā 16 sāka darboties zeķu fabrika "Aurora".
  • dibināts Rīgas pilsētas 1. dzemdību nams (tag. Rīgas Dzemdību nams).
• 1948. gada 19.—22. jūlijs — Rīgā notika X Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
• 1949. gada 25. marts — no Rīgas uz Omskas un Tomskas apgabaliem Sibīrijā deportēja 1454 rīdziniekus.
• 1950. gadā:
  • 18.—23. jūlijs — Rīgā notika XI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 19. jūlijs — tika atklāta satiksme elektrificētajā Rīga — Dubulti dzelzceļa posmā.
  • 1. septembris — Rīgā dibināts Rīgas Medicīnas institūts, tagadējās Rīgas Stradiņa universitātes priekštecis.

1951—1960

• 1951. gadā:
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Edgars Apinis.
  • izveidots Čiekurkalna tirgus.
• 1952. gadā:
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Vilhelms Lecis.
  • Pēc pārbūves un paplašināšanas tiek atklāts Centrāltirgus Gaļas paviljons.
• 1953. gada 1. septembris:
  • dibināta Rīgas Teikas vidusskola.
  • darbību uzsāka Rīgas 13. darba politehniskā skola (tag. Rīgas 13. vidusskola), Pulkveža Brieža ielā 25.
  • Rīgas Piena kombinātā sāka ražot saldējuma tortes.
• 1954. gadā:
  • 6. novembris — Nometņu ielā 62 sāka darboties Rīgas televīzijas studija.
  • 3. augusts — netālu no Zasulauka stacijas tika atklāts Zasulauka lokomotīvju depo.
• 1955. gadā:
  • 18.—22. jūlijs — Rīgā notika XII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • sāka darboties Rīgas termoelektrocentrāle, kas centralizēti apsilda pilsētu.
  • Ļeņina ielā atklāts Aptieku izziņu dienests.

 

• 1956. gadā:
  • novembris — Sarkanarmijas rajonu pievienoja Ļeņina rajonam un Molotova rajonu sadalīja starp Kirova, Maskavas un Proletāriešu rajoniem.
  • Mežaparkā atklāts Rīgas bērnu dzelzceļš.
• 1957. gadā:
  • 21. jūlijs — Rīgā atklāts Akmens tilts. Tajā laikā to sauca par Oktobra tiltu.
  • 1. oktobris — iznāca avīzes Rīgas Balss pirmais numurs.
  • 5. novembris — no Mangaļiem uz Vecāķiem sāka kursēt Rīgas Vagonu rūpnīcā ražotais elektrovilciens.
  • Rīgā atklāja Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs.
• 1958. gadā:
  • 3. novembris — ekspluatācijā tika nodota pirmā siltumtrase Rīgā.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Ēriks Baumanis.
  • Rīgā sāka būvēt pirmo mikrorajonu — Āgenskalna priedes.
  • atklāts Daugavas stadions.
  • pabeigta pirmā augstceltne Rīgā — Latvijas Zinātņu akadēmijas galvenā ēka.

 

• 1959. gadā:
  • novembris — Staļina rajons tika pievienots Proletāriešu rajonam.
  • 11. novembris — no Rīgas pilsētas atdalīja patstāvīgu Jūrmalas pilsētu.
  • 31. decembris — Rīgā atvērta Zinātņu akadēmijas augstceltne.
  • Matīsa kapos atklāja memoriālu 1905. gada revolūcijā kritušo revolucionāru piemiņai.
• 1960. gadā:
  • 18.—24. jūlijs — Rīgā notika XIII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 20. jūlijs — atklāja jaunu Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas ēku.
  • Daugavas krastmalā atklāja pieminekli 1905. gada 13. janvārī kritušo cīnītāju piemiņai.

1961—1970

• 1961. gadā:
  • ierīkots dzelzceļa pieturas punkts Gaisma.
• 1962. gadā:
  • oktobros — Proletāriešu rajons tika sadalīts 2 daļās, bet agrākā Staļina rajona teritorijā izveidots Oktobra rajons (Rīga).
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Jānis Pakalns.
  • tika pabeigta Dašavas—Rīga gāzes vada izbūve.
• 1963. gadā:
  • 1. septembris — Dibināta Rīgas 25. vidusskola.
  • izveidota Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca.
  • Rīgas Vagonu rūpnīcā tika uzbūvēts pirmais dīzeļvilciens.
• 1964. gadā:
  • atklāja jaunu autoostu.
  • atklāja lielveikalu "Sakta".
• 1965. gadā:
  • 10.—28. jūlijs — Rīgā notika XIV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
  • 11. septembris:
    • Esplanādē tika atklāts Raiņa piemineklis.
    • Komunāru parkā (pašreizējā Esplanādē) notika pirmās Dzejas dienas, tādējādi atzīmējot latviešu dzejnieka Raiņa 100. dzimšanas dienu.
  • 12. oktobris — atklāta Rīgas Sporta manēža.
  • atklāta Rīgas Jūras pasažieru stacija.
• 1967. gadā:
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Egons Slēde.
  • sākas viesnīcas "Latvija" celtniecība.
• 1968. gadā: Biķernieku mežā atklāja Biķernieku trasi.
• 1969. gadā:
  • maijs — Pārdaugavā no agrākā Ļeņina rajona tika atdalīts Ļeņingradas rajons.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Gunārs Ziemelis.
  • sāka būvēt viesnīcu "Daugava".

 

• 1970. gadā:
  • 15. aprīlis — Rīgā atklāta Rīgas Sporta pils.
  • 11.—20. jūlijs — Rīgā notika XV Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
  • 4. decembris — atklāja Slāvu ielas viaduktu.

1971—1980

• 1972. gadā: atklāja satiksmi pa Latvijā pirmo sešu joslu maģistrāli Rīga — Jūrmala.
• 1973. gada 15.—22. jūlijs — Rīgā notika XVI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
• 1974. gadā:
  • janvāris — atklāja sadzīves pakalpojumu namu "Rīgas Modes".
  • 11. novembris — ekspluatācijā nodota lidosta "Rīga".
  • Kronvarda parka stūrī pie Elizabetes ielas tika uzbūvēta Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka.
  • Rīgas pilsētas teritorijai tika pievienoti Bukulti, Dreiliņi, Suži, Pļavnieki
• 1975. gadā:
  • 17.—19. jūlijs — Rīgā notika 7. Deju svētki.
  • 5. novembris — ar pilnu jaunu sāka strādāt Rīgas HES.
  • tika atklāts piemineklis 1905. gada revolucionāru pulcēšanās vietā Grīziņkalnā.

 

• 1976. gadā:
  • 16. februāris — Rīgā, netālu no Juglas dzelzceļu stacijas notika vilcienu sadursme, kurā bojā gāda aptuveni 50 cilvēki.
  • 10. decembris — Rīgā atklāts Salu tilts, tajā laikā to dēvēja par Maskavas tiltu.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Mečislavs Dubra.
  • tika atklāts Eduarda Smiļģa Teātra muzejs.
• 1977. gadā:
  • 17.—24. jūlijs — Rīgā notika XVII Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
  • 3. novembris — maršrutā Stacijas laukums—Purvciems un atpakaļ sāka kursēt 17. trolejbusu maršruts.
  • darbību uzsāka Preses nama tipogrāfija.
  • izveidots Beberbeķu dabas parks.
• 1978. gadā: atklāta Preses nama augstceltne.
• 1979. gadā:
  • viesus sāka uzņemt Viesnīca "Latvija".
  • Gaiļezera apkārtnē darbību uzsāka Rīgas pilsētas 7. klīniskā slimnīca.
• 1980. gada 5.—3. jūlijs — Rīgā notika XVIII Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.

1981—1990

 

• 1981. gada 21. jūlijs — Rīgā atklāts Vanšu tilts, tajā laikā to sauca par Gorkija tiltu.
• 1982. gadā:
  • pabeigta Kongresu nama ēkas celtniecība.
  • Strēlnieku dārzā atklāja pieminekli rakstniekam Andrejam Upītim.
• 1983. gadā:
  • 18. oktobris — ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Centrālā kolhozu tirgus paviljonu kompleksu pasludināja par valsts nozīmes kultūras pieminekli.
  • pilnībā tika pabeigta Sv. Pētera baznīcas atjaunošana.
• 1984. gadā:
  • 28. jūnijs—1. jūlijs — Rīgā notika 5. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.
  • 12. oktobris — Rīgā atklāts 4. tramvaju maršruts.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Alfrēds Rubiks.
• 1985. gadā:
  • 15.—23. jūlijs — Rīgā notika XIX Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki.
  • 24. septembris — tikai pieņemts lēmums par Rīgas metro izbūvi.
  • 13. oktobris — Pārdaugavā atklāja pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem.
  • pēc Latvijas Antīko automobiļu kluba iniciatīvas tika izveidots Rīgas Motormuzejs.

 

• 1986. gada 12. decembris — Rīgā atvērta Latvijas Televīzijas augstceltne.
• 1987. gada 14. jūnijs — Helsinki-86 rīkoja akciju, kuras laikā apmēram 5000 cilvēku nelegāli pulcējās nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa.
• 1988. gadā:
  • 7. oktobris — atbalstot Tautas fronti, Mežaparkā notika manifestācija, kurā pulcējās 120 000 dalīdnieki.
  • 11. novembris — Rīgas Pils Svētā Gara tornī tika pacelts Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs.
  • 2. decembris — izveidota Rīgas OMON.
  • atklāts Rīgas Kino muzejs.
• 1989. gadā:
  • 14. janvāris — atjaunota Rīgas Latviešu biedrība.
  • 18. jūnijs—23. jūnijs — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu ārstu kongress, piedalījās 4500 dalībnieku
  • 10. jūlijs—17. jūlijs — Rīgā notika starptautiskais folkloras festivāls "Baltica".
  • 1. septembris — Rīgā mācības uzsāka pirmā ebreju skola PSRS.
  • 1. decembris — notika pirmais starptautiskais avioreiss Rīgas lidostā.
• 1990. gadā:
  • 26. februāris—4. marts — notika pirmais starptautiskais zēnu koru festivāls "Rīgas Doms".
  • 27. februāris — Rīgā pie LPSR Augstākās Padomes ēkas svinīgā ceremonijā akadēmiķis Jānis Stradiņš pacēla Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
  • 4. maijs — LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. No 201 Augstākajā Padomē ievēlētā deputāta vairāk kā 2/3 (138) nobalsoja "par", deklarāciju neatbalstošie deputāti balsojumā atsacījās piedalīties.
  • 25. jūnijs — sākās Vispasaules latviešu kinematogrāfistu saiets.
  • 27. jūnijs — Sarkandaugavā atklāja Latvijas kultūras muzeju "Dauderi".
  • 30. jūnijs—8. jūlijs — Rīgā notika XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki.
  • 8.—13. oktobris — Rīgā notika Pirmais pasaules latviešu juristu kongress.
  • 16. novembris — Vairākām Rīgas ielām tika atjaunots iepriekšējais ielas nosaukums, kāds tas bija pirms Padomju okupācijas.
  • 19.—22. decembris — Rīgā notika franču—latviešu videomākslas festivāls.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Andrejs Inkulis.
  • par Rīgas pilsētas galvu kļuva Andris Teikmanis.

1991—2000

 

 

 

• 1991. gadā:
  • 13. janvāris — Rīgā 11. novembra krastmalā notika Tautas frontes rīkota Vislatvijas protesta manifestācija, kurā piedalījās 500 000 dalībnieku,
  • 13.—21. janvāris — Barikāžu laiks Rīgā.
  • 28. marts — Rīgā dibināta Latvijas Kultūras akadēmija.
  • 19.—20. augusts — Rīgā notika Vispasaules latviešu zinātnieku kongress.
  • Rīgā notika pirmais organizētais Rīgas maratons.
• 1992. gadā:
  • 8.—11. jūlijs — Rīgā notika gaisa balonu festivāls.
  • 11. novembris — atjaunota goda sardze pie Brīvības pieminekļa.
  • dibināts Jaunais Rīgas teātris.
• 1993. gadā:
  • 27. jūnijs—4. jūlijs — Rīgā notika XXI Vispārējie latviešu Dziesmu un XI Deju svētki.
  • 1. jūlijs — Latvijas sarkano strēlnieku memoriālā muzeja telpās tika atvērts Latvijas okupācijas muzejs.
• 1994. gadā:
  • 7. jūnijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Māris Purgailis.
  • 12. jūlijs — dibināta Rīgas Doma kora skola.
  • 27. jūlijs—4. augusts — Rīgā notika pirmais starptautiskais kinofestivāls "Baltijas pērle".
  • 19. septembris—26. septembris — Rīgā notika starptautiskais konofestivāls "Arsenāls".
• 1995. gadā:
  • 1. janvāris — pēc statistikas datiem Rīgā bija 839 730 iedzīvotāju.
  • 12. jūnijs — Rīgas pilī atjauno Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.
  • 12.—15. jūlijs — Rīgā pirmo reizi notika Ziemeļvalstu un Baltijas dziesmu svētki.
  • maijs — Jāņa Rainberga bulvāris tika pārdēvēts par Aleksandra Grīna bulvāri.
• 1996. gadā:
  • 7. februāris — Rīgā sāka darboties Eiropas Savienības pārstāvniecība.
  • 14. marts — pirmo reizi Rīgas vēsturē tiek izveidots vienots siltumapgādes uzņēmums — a/s "Rīgas Siltums".
  • 19.—21. augusts — Rīgas Latviešu biedrības namā norisinājās Pirmā pasaules latviešu biedrību konference.

 

• 1997. gadā:
  • februāris — T/C "Dole" tika atklāts pirmais Rimi veikals Latvijā.
  • 9. marts — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Andris Bērziņš.
  • 5./6. jūnijs — Pērkonkrusta dalībnieki mēģināja uzspridzināt pieminekli Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem, spridzināšanas laikā bojā gāja divi no spridzinātājiem.
  • 18. novembris — Rīgas pils Triju Zvaigžņu tornī tika paceltas trīs zelta zvaigznes.
  • 4. decembris — Centrāltirgus teritorija, veidojot ar vecpilsētu vienu veselumu, tika iekļauta UNESCO "Pasaules mantojuma" sarakstā.
• 1998. gada 29. jūnijs—5. jūlijs — Rīgā notika XXII Vispārējie latviešu Dziesmu un XII Deju svētki.
• 1999. gada 28. decembris — tika atklāts atjaunotais Melngalvju nams.
• 2000. gadā:
  • 15. marts — Vecpilsētas ielā 12 atklāts mūzikas klubs Četri balti krekli.
  • 10. maijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Andris Ārgalis.
  • 17. augusts — notika Universālveikala «Centrs» spridzināšana.

2001—2010

• 2001. gadā:
  • 27. marts — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Gundars Bojārs.
  • 14. jūnijs — pie Torņakalna stacijas tika atklāts Paula Jaunzema veidotais piemineklis komunistiskā terora upuriem.
  • 17.—19. augusts — notika Rīgas 800 gadu jubilejas svinības.
  • 31. oktobris — dibināts Rīgas Porcelāna muzejs.
  • 12. novembris — Bolderājas—Priedaines kāpu grēdā vietā, kur krustojas 57. paralēle ar 24. meridiānu (kāpas dienvidu kraujā), tika uzstādīts stabs. Tas iekļaujas a/s "Aldaris" rīkotajā Rīgas 57° paralēles akcijā.
  • 30. novembris — atklāts Biķernieku memoriāls.
• 2002. gada 12. decembris — atklāts Iepirkšanās centrs "Olimpia"
• 2003. gadā:
  • 14. februāris — tika uzsākta Saules akmeņa (Swedbank Centrālā ēka) celtniecība.
  • 24. maijs — Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss.
  • 27. jūnijs—6. jūlijs — Rīgā notika XXIII Vispārējie latviešu Dziesmu un XIII Deju svētki.
  • 31. oktobris — Rīgā atklāts Forum Cinemas.
• 4. novembris — tika atklāta Rīgas Rātsnama atjaunotā ēka.

 

• 2004. gada 17. novembris — Pārdaugavā atklāts Saules akmens.
• 2005. gadā:
  • 2. februāris — Rīgas pasažieru stacijā Lāčplēša ielas tuvumā sadūrās elektrovilciens Lielvārde—Rīga ar pasažieru vilcienu Maskava—Rīga, bojā gāja 4 cilvēki (3 pasažieri un elektrovilciena mašīnista palīgs) un 25 cilvēki tika ievainoti.
  • 9. februāris — tika ielikts kompleksa Panorama Plaza pamatakmens.
  • jūnijs — Grostonas ielā 6 tika atklāts Olimpiskais sporta centrs.
• 2006. gadā:
  • 18. februāris — ar Raimonda Paula "Dziesmu svētkiem" tika atklāta "Arēna Rīga".
  • 5.—24. maijs — Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā.
  • 28.—29. novembris — Rīgā notika 19. NATO samits.
  • 12. decembris — atklāts Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centrs.
• 2007. gadā:
  • 21. janvāris — pie Saeimas nama atklāja 1991. gada barikāžu piemiņas zīmi.
  • 1. februāris — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Jānis Birks.
• 2008. gadā:
  • 5.—12. jūlijs — Rīgā notika XXIV Vispārējie latviešu Dziesmu un XIV Deju svētki.
  • 14.—18. novembris — pirmo reizi notika ikgadējs gaismas festivāls — Staro Rīga.
  • 18. novembris — Rīgā atklāts Dienvidu tilts.
  • 12. decembris — Brīvības ielā 214b atklāts koncetru klubs Godvil.
• 2009. gadā:
  • 13. janvāris — Rīgā notika pret valdību vērsta protesta akcija un nemieri.
  • 1. jūlijs — par Rīgas pilsētas galvu kļuva Nils Ušakovs.

2011—2020

 

• 2011. gada 28. septembris — Marijas ielā 21 atklāta koncertzāle Palladium Rīga.
• 2013. gadā:
  • 20.—21. jūnijs — ugunsgrēks izpostīja Rīgas pili.
  • 30. jūnijs—7. jūlijs — Rīgā notika XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki.
  • 1. augusts — atklāta renovētā Spīķeru kvartāla teritorija, kā arī promenāde un veloceliņš gar Daugavas krastu, starp Dzelzceļa un Salu tiltu.
  • 21. novembris — sabrūkot jumtam "Maxima" veikala ēkai Rīgā, Zolitūdē, bojā gāja 54 cilvēki, vairāki desmiti ievainoti.
• 2014. gadā:
  • 1. janvāris—31. decembris — Rīga un Zviedrijas pilsēta Ūmeo bija Eiropas kultūras galvaspilsētas.
  • 17. aprīlis — Rīgā, Talejas ielā 1, ekspluatācijā tika nodota jaunais Valsts ieņēmumu dienesta ēku komplekss.
  • 1. maijs — pirmoreiz pēc neatkarības atjaunošanas Rīgas iedzīvotājiem un tūristiem Rīgas 2014. gada kultūras galvaspilsētas ietveros atvērta VDK ēka t. s. "Stūra māja".
  • 26. jūnijs — oficiāli atklāja jauno VID ēku Talejas ielā 1.
  • 9.—19. — notika 8. Pasaules koru olimpiāde.

 

• 2015. gadā:
  • 21.—22. maijs — Latvijas prezidentūras ES Padomē ietvaros Rīgā notika Austrumu partnerības samits.
  • 7. septembris, Jelgavas ielā 1 Torņakalnā atklāts Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs.
• 2016. gadā:
  • 4. maijs, pēc pārbūves atklāts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pirmajā dienā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku.
• 2017. gadā:
  • 3. jūnijs, notika 2017. gada Rīgas domes vēlēšanas, kurās visvairāk balsu ieguva politiskās apvienības Saskaņas Centrs un partijas Gods kalpot Rīgai kopējais saraksts.
• 2018. gadā:
  • 15. maijs — noslēgta Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta, palielinot tā ietilpību līdz 10 461 sēdvietām.
  • 7. jūnijs — pēc rekonstrukcijas pirmās kārtas ekspluatācijā tika nodota Mežaparka Lielā estrāde, palielinot skatītāju vietu skaitu līdz 77 000.
  • 1. jūlijs, tika atklāti XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kas noslēdzās 8. jūlijā.
• 2019. gadā:
  • 15. janvāris — pēc rekonstrukcijas atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.
  • 16. janvāris — Mežaparka Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.
  • 28. janvāris — atklāja jauno Latvijas Universitātes Zinātņu māju.
  • 4. aprīlis — Rīgā atklāja tirdzniecības centru "Akropole".
  • 5. aprīlis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.
  • 19. augusts — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja Oļegu Burovu.
• 2020. gadā:
  • 4. janvāris — Rīgas dome eksperimentālā kārtā pirmo reizi slēdza Tērbatas ielu autotransportam, posmā no Elizabetes ielas līdz Stabu ielai, paredzot to tikai gājējiem, velobraucējiem, kā arī dažādām uzņēmējdarbību veicinošām iecerēm.
  • 2. marts — apstiprināts pirmais SARS-CoV-2 vīrusa infekcijas gadījums Latvijā.
  • 12. marts — saistībā ar globālo COVID-19 pandēmiju visā valstī līdz 14. aprīlim tika noteikta ārkārtējā situācija, slēgtas skolas un aizliegti lielie pasākumi.
  • 7. aprīlis — ārkārtējā situācija visā valstī tika pagarināta līdz 12. maijam.
  • 7. maijs — ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, ierobežojumi mīkstināti.
  • 9. jūnijs, valstī beidzās ārkārtējā situācija.
  • 29. augusts — notika Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas.
  • 2. oktobris — darbu sāka jaunais Rīgas domes sastāvs, par tās priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis.
  • 17. novembris — uzsākta Rail Baltica Rīgas centrālā mezgla būvniecība.

2021—2030

 

• 2021. gadā:
  • 21. maijs — 6. jūnijs — Rīgā notika 2021. gada Pasaules čempionāts hokejā. Par čempioniem kļuva Kanādas hokeja izlase.
  • 30. jūnijs — sāka Rail Baltica dzelzceļa stacijas būvniecību pie starptautiskās lidostas "Rīga".
• 2022. gada 25. augusts — demontēts pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem obelisks.