Gibonu Dzimta: Primātu kārtas dzimta

Tā apvieno gibonus, hūlokus, siamangus un cekulgibonus, kopumā 17 sugas. Gibonu dzimtas sugas mājo tropu un subtropu lietus mežos, sākot ar Indijas ziemeļaustrumiem un beidzot ar Ķīnas dienvidiem un Indonēziju, Sumatras, Borneo un Javas salas ieskaitot.

Gibonu dzimta Hylobatidae (Gray, 1870)
Baltroku giboni (Hylobates lar)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Primāti (Primates)
Apakškārta	Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini)
Infrakārta	Augstākie primāti (Simiiformes)
Sīkkārta	Vecās pasaules pērtiķi un cilvēks (Catarrhini)
Virsdzimta	Augstākie šaurdeguna pērtiķi un cilvēks (Hominoidea)
Dzimta	Gibonu dzimta (Hylobatidae)
Iedalījums
Gibonu dzimta iedalās 4 ģintīs: Cekulgiboni (Nomascus) Giboni (Hylobates) Hūloki (Hoolock) Siamangi (Symphalangus)
Gibonu dzimta Vikikrātuvē

 

 

Gibonu dzimtas pērtiķi ir mazāki nekā cilvēkpērtiķi, otra augstāko šaurdeguna pērtiķu dzimta. Salīdzinoši giboniem ir vājāk izteikts dzimumu dimorfisms ķermeņa izmēru ziņā, tie nebūvē ligzdas un vairākas anatomiskās īpašības tiem ir līdzīgākas ar mērkaķiem nekā ar pērtiķiem. Tomēr, kā visiem pērtiķiem, giboniem nav astes. Lielākais dzimtā ir siamangs (Symphalangus syndactylus), kura ķermeņa garums sasniedz 1 m, bet masa 14 kg. Mazākās ir gibonu ģints (Hylobates) sugas, kuras, piemēram, angļu valodā sauc par mazajiem giboniem. Vieni no mazākajiem ir baltroku giboni (Hylobates lar) un melnroku giboni (Hylobates agilis), kuru mātītes sver tikai 4 kg un to ķermeņa garums ir apmēram 40 cm.

Anatomiskās īpatnības

Giboniem no anatomiskā viedokļa ir unikāla plecu locītava — lode, kas atrodas locītavas dobumā, pieļaujot īpašu roku kustīgumu. Šāda locītava nodrošina mazāku enerģijas patēriņu un spriedzi visās pārējās muskuļu grupās un locītavās, kas veic roku kustību. To rokas, plaukstas un pēdas proporcionāli ir ļoti garas, starp pirmo un otro pirkstu ir plata sprauga, kājas samērā īsas un ķermenis ļoti viegls, ko nodrošina vieglie kauli. Giboniem no visiem primātiem proporcionāli ir visgarākās rokas. To galvas ir mazas un apaļas, bet ķermeņi īsi un slaidi, taču biezā vilna ļauj izskatīties lielākiem.

Sugas noteikšanas īpatnības

 

 

Atkarībā no sugas un dzimuma giboniem var būt dažāda kažoka krāsa — tā variē no tumši brūnas līdz gaiši brūnai, tā var būt pelēka, melna un gandrīz balta. Bieži krāsu atšķirības dēļ tēviņi un mātītes izskatās kā dažādu sugu dzīvnieki. Kažoks ir biezs un samērā garš, apmatojums nesedz tikai seju, pēdas un plaukstas. Kailā āda ir melna. Ap plaukstām, pēdām un seju bieži ir gaišākas pazīmes. Dažām sugām ir raksturīgi palielināti rīkles maisi, kas nodrošina dziļāku, rezonējošu kliedzienu. Giboni veido kompleksas dziesmas, kuras ir apmēram 10—30 minūtes garas un tās var dzirdēt 1—2 km attālumā. Tieši gibonu dziesmas ir vislīdzīgākās cilvēku dziesmām. Pēc dziesmas rakstura var noteikt gibona piederību sugai, dzimumu un atšķirt indivīdu no indivīda. Pretstatā gibonu dziesmām noteikt gibona sugu, izmantojot tikai morfoloģiskās pazīmes, ir ļoti grūti vai dažos gadījumos pat neiespējami. Otrs veids, lai nekļūdīgi noteiktu sugu, ir ģenētiskās analīzes. Grūtības pēc morfoloģiskām pazīmēm noteikt piederību sugai novedis pie tā, ka daudzos zoodārzos ir gibonu hibrīdi, jo zoodārzi ļoti bieži iegūst īpašumā gibonus, kuriem nav zināma nedz to suga, nedz izcelsme. Arī savvaļā, reģionos, kuros pārklājas sugu izplatība, reizēm var novērot hibrīdus.

Pārvietošanās kustības

 

Giboni mājo kokos un tajos ir ļoti veikli. Tie, šūpojoties zaros, lec no zara uz zaru, pārvietojas, turoties tikai ar rokām vai tikai uz divām kājām. Vērojot gibonus lecam no zara uz zaru, šķiet, ka tie lido. Giboni spēj pārlēkt līdz 15 m attālumam, turklāt, lecot pa koku zariem, spēj attīstīt ātrumu 56 km/h. Giboni spēj uzlēkt arī ievērojamā augstumā vertikāli uz augšu (3,5 metri) un pārvietoties uz divām kājām pa zaru, plaši izplešot rokas līdzsvara noturēšanai. Kopumā giboni ir ātrākie un veiklākie kokos dzīvojošie zīdītāji.

Giboni ir draudzīgi un sabiedriski dzīvnieki, bet, atšķirībā no cilvēkpērtiķiem, veido ciešas, ilgstošas monogāmas pāra attiecības uz mūžu un dzīvo ģimenēs. Kopumā monogāmija zīdītājiem ir reta parādība, tikai 3% no visiem zīdītājiem ir monogāmi. Ģimenē parasti ir 2—6 indivīdi, kas ir pieaugušo pāris un to pēcnācēji. Giboni savstarpēji sazinās gan ar žestiem, gan balsi. Dziesmas parasti tiek dziedātas duetā vai pa vienam. Pa vienam biežāk dzied tēviņi, bet reizēm arī mātītes. Giboni dzied, lai pievilinātu pretējo dzimumu un lai paziņotu par aizņemtu teritoriju, kura agresīvi tiek aizsargāta. Katras ģimenes teritorija ir apmēram 25—45 ha liela.

Giboni ir aktīvi gaišajā dienas laikā no rītausmas līdz vakara krēslai. Visu dzīvi tie pavada kokos, ļoti reti nokāpjot zemē. Giboni ir visēdāji un barojas gan ar augiem, gan dzīvnieku izcelsmes barību. Augļi un augi sastāda 75 % no visas apēstās barības. Giboni barojas ar lapām, ziediem, sēklām, augļiem, koku mizām un jauniem dzinumiem, kā arī ar kukaiņiem, zirnekļiem, putnu olām un maziem putniņiem. Giboni padzeras ūdeni, iemērcot roku ūdens peļķē, kas sakrājusies uz lapām vai vienkārši berzējot roku gar slapjajiem augiem, pēc tam kažoku uz rokām izsūkājot. Reizēm, joprojām turoties koku zaros, gibons karājas virs ūdenstilpes un šādā veidā, mērcot roku ūdenī, padzeras.

• Gibonu dzimta (Hylobatidae)
  • Cekulgibonu ģints (Nomascus)
    • Annamas cekulgibons (Nomascus annamensis)
    • Austrumu melnais cekulgibons (Nomascus nasutus)
    • Baltvaigu cekulgibons (Nomascus concolor)
    • Dienvidu baltvaigu cekulgibons (Nomascus siki)
    • Dzeltenvaigu cekulgibons (Nomascus gabriellae)
    • Hainaņas baltvaigu cekulgibons (Nomascus hainanus)
    • Ziemeļu baltvaigu cekulgibons (Nomascus leucogenys)
  • Gibonu ģints (Hylobates)
    • Baltroku gibons (Hylobates lar)
    • Borneo baltbārdas gibons (Hylobates albibarbis)
    • Mazais gibons (Hylobates klossii)
    • Melngalvas gibons (Hylobates pileatus)
    • Melnroku gibons (Hylobates agilis)
    • Millera gibons (Hylobates muelleri)
    • Sudrabainais gibons (Hylobates moloch)
  • Hūloku ģints (Hoolock)
    • Baltvaigu hūloks (Hoolock leuconedys)
    • Hūloks (Hoolock hoolock)
  • Siamangu ģints (Symphalangus)
    • Siamangs (Symphalangus syndactylus)

• Primātu kārtas sistemātika
• Atklāti vienīgie primāti, kam nav aptaukošanās gēna Arhivēts 2020. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē.
• Animals: Gibbons