Psihisks Stāvoklis Depresija: Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nomāktība, drūmums

Šāds stāvoklis ietekmē cilvēka domas, uzvedību, motivāciju, jūtas un labsajūtu. Raksturīgi simptomi ir skumjas, apgrūtināta domāšana un koncentrēšanās spēju samazināšanās, kā arī ievērojama apetītes un miega laika pieaugumu vai samazināšanās. Cilvēkiem, kuriem ir depresija, var būt arī pašnāvnieciskas domas. Depresija var būt gan īslaicīga, gan ilgstoša. Viena no pirmajām depresijas pazīmēm ir anhedonija, tas ir, patoloģiska nespēja just patiku un prieku noteiktās aktivitātēs, kas parasti cilvēkiem liek pasmaidīt, justies labāk. Depresija ir raksturīga arī nopietnākiem garastāvokļa traucējumiem, piemēram, rekurentiem depresīviem traucējumiem (klīniskajai depresijai) vai pastāvīgiem depresīviem traucējumiem. Depresija ir ārkārtīgi heterogēns traucējums, kurš var izpausties individuāli. Statistikas dati liecina, ka katrs astotais cilvēks dzīves laikā sastopas ar depresiju, ko būtu nepieciešams ārstēt.

Pēc slimību klasifikatora (SSK-10) depresija var izpausties kā:

• nomākts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla;
• pazeminātas intereses un spēja izjust prieku;
• nogurdināmība, enerģijas trūkums.

• pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas izjūta;
• pazemināts pašvērtējums;
• neizlēmība, grūtības plānot vai koncentrēties,
• atmiņas traucējumi, domāšanas gausums;
• psihomotoras izmaiņas
• jebkādi miega traucējumi;
• pazemināta apetīte;
• suicidālas domas vai uzvedība.

Kā liecina Latvijas Psihiatru asociācijas veiktais pētījums, pacienti paši neatpazīst slimību un arī ilgstošus simptomus pieņem kā normālu, pārejošu emocionālo stāvokli.

Sarunā ar speciālistu (psihiatru vai ģimenes ārstu) tiek noskaidrotas pacienta sūdzības, domas, sajūtas, uzvedības veidi. Depresijas diagnoze tiek noteikta, ja pacienta sūdzības atbilst noteiktiem Starptautiskās slimību klasifikācijas kritērijiem. Atsevišķos gadījumos sarunas laikā tiek izmantoti īpaši diagnostiskie testi. Lai precizētu depresijas diagnozi un izslēgtu fiziskas saslimšanas iespējamību, ārsts papildus nozīmē izmeklējumus un analīzes.

Depresiju ārstē ar medikamentiem un psihoterapiju. Depresijas ārstēšanā izmantotie jaunākās paaudzes medikamenti, kuru lietošana saskaņota ciešā sadarbībā ar ārstu, ir efektīvs līdzeklis depresijas uzveikšanai līdz pat pilnīgai izveseļošanās iespējai bez atkarību izraisoša efekta. Atsevišķos gadījumos ārsts psihiatrs var ieteikt alternatīvas ārstēšanas metodes, piemēram, augu valsts preparātus. Smagākos gadījumos nepieciešama ārstēšanās dienas stacionārā vai slimnīcā.

Lielai daļai cilvēku ar depresiju ir arī trauksmes traucējumu iezīmes.

Daudzi cilvēki ar citām saslimšanām piedzīvo depresiju. Vidēji 15–20% pacientu ar sirds slimībām atbilst depresijas diagnostiskajiem kritērijiem, tomēr vēl lielākam pacientu īpatsvaram (40–65%) tiek novēroti tikai daži depresijas simptomi, kas neatbilst depresijas diagnozei vai arī tie nav smagi, taču arī tie var negatīvi ietekmēt sirds veselību.

Pēcdzemdību depresija

Ar pēcdzemdību depresiju saskaras 10-20% sieviešu un ap 10% vīriešu. Tā sākas 2-6 nedēļu laikā pēc dzemdībām, bet līdz bērna pirmajai dzimšanas dienai visa depresija tiek kvalificēta kā pēcdzemdību depresija. Palīdz medikamenti kombinācijā ar psihosociālām un psiholoģiskām intervencēm - regulāra psihoterapija, atbalsta grupas, kopīgas pastaigas ar citiem, PEP mammu, dūlu un citu atbalsta personu vizītes.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Depresija.