Uzvedība

Uzvedība var būt gan apzināta, gan neapzināta, gan atklāta, gan apslēpta. Dzīvnieku uzvedību kontrolē endokrīnā un nervu sistēma. Organismu uzvedības sarežģītība ir proporcionāli atkarīga no nervu sistēmas sarežģītības. Organismi ar sarežģītākām nervu sistēmām spēj iegūt jaunas zināšanas un pilnveidot savu uzvedību. Piemēram, bērni parasti uzvedas atšķirīgi no pieaugušajiem. Viņu uzvedība mainās, iegūstot jaunas zināšanas.

Psiholoģijas virzienā uzvedības psiholoģijā jeb biheiviorismā uzvedībai tiek piešķirta īpaša nozīme. Viens no šīs skolas veidotājiem Beress Skiners pat uzskatīja, ka jebkura cilvēka uzvedība ir iemācītas sekas viņa iepriekšējai pieredzei - t.i. vai iepriekš līdzīgās situācijās cilvēks ir saņēmis pozitīvu pastiprinājumu vai sodu. Tomēr šāds radikāls skatījums mūsdienās ir nonācis pretrunā gan atziņām ģenētikā, gan arī pašā psiholoģijā.

• IZTURĒŠANĀS | Medicīnas termins (latviski)

Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l