Bučas Slaktiņš

gads">2022. gada martā pastrādāti kara noziegumi Ukrainas pilsētā Bučā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ukrainas varas iestādes ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 300 pilsētas iedzīvotāju.

Bučas slaktiņš
Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi
Vieta	Buča, Ukraina
Datums	2022. gada marts
Bojā gājušie	Vairāk nekā 300
Izraisītājs	Krievijas Bruņotie spēki

Ārējie attēli
Motižinas civiliedzīvotāju masu kapi, tostarp ciema vadītāja Olha Sukhenko un visa viņas ģimene. Dažiem rokas ir sasietas
Krievijas militārpersonu nogalināto civiliedzīvotāju līķi Bučas ielās
Spīdzināta un kanalizācijas lūkā iemesta cilvēka līķis
Seši līķi netālu no krustojuma, viens no cilvēkiem ar velosipēdu.

2022. gada iebrukuma Ukrainā ietvaros Krievijas militārpersonas devās pāri Baltkrievijas dienvidu robežām. Viens no sākotnējiem soļiem bija došanās Kijivas virzienā, un kopā ar milzīgu militāro transportlīdzekļu kolonnu Krievijas militārpersonas pārcēlās uz Ukrainu, ziemeļos no Kijivas.

2022. gada 27. februārī Krievijas bruņotie spēki pārcēlās uz Bučas pilsētu, kas kļuva par vienu no pirmajiem Kijivas piepilsētas rajoniem, kurā iegāja Krievijas spēki.

Atšķirībā no citām pilsētām, mērs turpināja palikt amatā arī okupācijas laikā. Viņš netika ne nolaupīts, ne nogalināts.

Marta beigās, pirms Krievijas atkāpšanās no Kijivas, Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova paziņoja, ka Ukrainas prokurori savākuši pierādījumus par 2500 gadījumiem par kara noziegumiem 2022. gada Krievijas iebrukuma laikā un identificējuši "vairākus simtus aizdomās turamo".

Krievijas spēku vispārējās atkāpšanās ietvaros uz ziemeļiem no Kijivas, kā arī Ukrainas militārpersonu uzbrukumiem Krievijas formācijām, Krievijas karaspēks Bučas apgabalā atkāpās uz ziemeļiem. Ukrainas spēki pilsētā ienāca 1. aprīlī.

 

 

 

Sākotnējais videomateriāls par to, kas tika atstāts pēc Krievijas aiziešanas, tika publicēts sociālajos medijos 2. aprīlī, liecināja par masveida civiliedzīvotāju upuriem. Parādījās liecības par kara noziegumiem, ko Krievijas spēki pastrādāja, okupējot reģionu. The Times un The Washington Post, pagrabā tika atrasti astoņpadsmit sakropļoti nogalinātu vīriešu, sieviešu un bērnu ķermeņi. Ukrainas Bruņotie spēki publicēja kadrus no pagraba, kas tika izmantots kā spīdzināšanas kamera ar ķermeņiem, kuros bija redzami spīdzināšanas pierādījumi, tostarp nogrieztas ausis un izvilkti zobi. Uz ceļa tika atstāti citu nogalināto civiliedzīvotāju līķi.

Pilsētas iedzīvotāji un mērs stāstīja, ka upurus nogalinājuši Krievijas karaspēks. Šķiet, ka daudzi no cietušajiem ir veikuši ikdienas darbus, nēsājot iepirkumu maisiņus. Kadros bija redzami civiliedzīvotāji miruši ar sasietām rokām. Citos kadros bija redzams miris vīrietis blakus velosipēdam. Žurnālisti, kas iebrauca pilsētā, paši atklāja vairāk nekā duci cilvēku līķus civilā apģērbā. CNN, BBC, un AFP ir izlaiduši video dokumentāciju ar daudziem civiliedzīvotāju līķiem Bučas ielās un pagalmos, daži no tiem ar sasietām rokām vai kājām.

Civiliedzīvotāji norādīja, ka daudzi izdzīvojušie no krieviem ir slēpušies pagrabos un ir bijuši pārāk nobijušies, lai nāktu ārā. Dažiem no viņiem nedēļām ilgi nebija gaismas vai elektrības, izmantojot sveces ūdens sildīšanai un ēdiena gatavošanai. Viņi iznāca no savām slēptuvēm tikai tad, kad bija skaidrs, ka krievi ir aizgājuši, sveicot Ukrainas karaspēka ierašanos.

Šķietami pierādījumi liecina, ka krievi bija izraudzījušies ukraiņu civiliedzīvotājus un nogalinājuši tos organizētā veidā, jo īpaši daudzu viņu līķu atrasti ar sasietām rokām aiz muguras. 2. aprīlī aģentūras AFP reportieris paziņoja, ka ir redzējis Bučas ielās guļam vismaz divdesmit civiliedzīvotāju līķus, un diviem no līķiem bija sasietas rokas, kas liecina par nāvessoda izpildi. Bučas mērs Anatolijs Fedoruks sacīja, ka visas šīs personas tika sašautas pakausī. Human Rights Watch pārstāvis sacīja, ka tā ir dokumentējusi vismaz vienu "nepārprotamu gadījumu", kad Krievijas karavīri 4. martā izpildīja nāvessodu.

The Kyiv Independent publicētajā ziņojumā bija arī fotogrāfija un informācija par vienu vīrieti un divām vai trim kailām sievietēm zem segas, kuru līķus krievu karavīri mēģināja sadedzināt ceļa malā pirms bēgšanas; Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sievietes tikušas izvarotas un līķi sadedzināti. The Guardian atsaucās uz aculiecinieku stāstiem, kuros apgalvots, ka Krievijas spēki savos transportlīdzekļos novietojuši ukraiņu bērnus, kamēr viņi pārvietojās, un izmantojuši tos kā cilvēku vairogus. 5. martā ap pulksten 7.15 automašīnu pāri, kuros atradās divas ģimenes, kas mēģināja aizbēgt, pamanīja krievu karavīri, kad automašīnas nogriezās uz Čkalova ielu. Krievijas spēki atklāja uguni uz konvoju, nogalinot vīrieti, kurš atradās otrajā transportlīdzeklī. Priekšējo automašīnu skāra ložmetēja uguns, nogalinot divus bērnus un viņu māti.

Iedzīvotāji, sarunājoties ar Human Rights Watch pēc Krievijas spēku atkāpšanās, aprakstīja attieksmi pret cilvēkiem pilsētā īsajā okupācijas laikā: krievu karavīri gāja no durvīm līdz durvīm, iztaujājot cilvēkus, iznīcinot viņu īpašumus un izlaupīja viņu drēbes, lai paši tās valkātu. Civiliedzīvotāji tika apšaudīti, kad viņi atstāja savas mājas pēc pārtikas un ūdens, un Krievijas karaspēks viņiem lika atgriezties mājās, neskatoties uz to, ka vietējās infrastruktūras iznīcināšanas dēļ trūka pirmās nepieciešamības preču, piemēram, ūdens un siltuma. Krievijas bruņotie spēkrati patvaļīgi apšaudīja ēkas pilsētā. Krievijas karaspēks atteicās sniegt medicīnisko palīdzību ievainotajiem civiliedzīvotājiem. Vietējiem upuriem tika izrakts masu kaps, un karaspēks veica ārpustiesas nāvessodus.

4. martā Krievijas spēki nogalināja trīs neapbruņotus Ukrainas civiliedzīvotājus, kuri piegādāja suņu barību suņu patversmei.

4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Ukrainas pilsētā Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem.

7. aprīlī Bučas mērs Anatolijs Fedoruks intervijā raidsabiedrībai Deutsche Welle pastāstīja, ka Bučā atrod arvien vairāk nogalināto. Vairumā gadījumu upuri bija miruši no lodēm, nevis no artilērijas šrapneļiem. Tātad var secināt, ka Krievijas karavīri apzināti nošāvuši civiliedzīvotājus.

Valsts

Ukrainas Nacionālā policija sāka izmeklēšanu par notikumiem Bučā, plašo teritoriju uzskatot par nozieguma vietu.

Starptautiskā

Ukrainas Ārlietu ministrija pieprasīja Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanai Ukrainā nosūtīt izmeklētājus uz Buču un citām Kijivas apgabala atbrīvotajām teritorijām. Ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja arī citas starptautiskās grupas vākt pierādījumus.

Tiesu ekspertīzes rezultāti

2022. gada 8. augustā tika paziņoti pēc Bučas atbrīvošanas atrasto 458 līķu (366 vīriešu, 86 sieviešu, 9 nepilngadīgo) tiesu ekspertīzes rezultāti. Izmeklēšanas gaitā konstatēja, ka 419 cilvēki bija nošauti, spīdzināti un nosisti, bet 39 bija miruši citu iemeslu dēļ. Tikai daļa mirušo bija aprakti kapsētā, citi bija atstāti uz ielām, iemesti akās vai paslēpti mežā. 50 nogalināto personības vēl nebija noskaidrotas, gandrīz visi mirušie bija civilpersonas.

ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Vašingtonā profesors Deivids DesRošs, runājot ar Al Jazeera par šo notikumu un citiem, ir norādījis, ka apzināta civiliedzīvotāju nogalināšana, piemēram, šajā gadījumā, tiek uzskatīta par kara noziegumu.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko intervijā laikrakstam Bild sacīja, ka "Bučā un citās Kijivas priekšpilsētās notikušo var raksturot tikai kā genocīdu", un apsūdzēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu kara noziegumos.

Krievijas Aizsardzības ministrijas kanāls Telegram pārpublicēja ziņojumu, noliedzot, ka Krievijas spēki kaujas laikā būtu uzbrukuši civiliedzīvotājiem. Paziņojumā tika apgalvots, ka Krievijas militārpersonas nevarēja labi noslēpt slaktiņu un ka masu kaps pilsētā patiesībā bija piepildīts ar Ukrainas gaisa triecienu upuriem. Ministrija analizēja noteiktu video, kurā bija redzami mirušo civiliedzīvotāju ķermeņi Bučā, un norādīja, ka nofilmētie līķi, šķiet, kustas. Šo prasību izmeklēja BBC Maskavas departaments, kas secināja, ka nav pierādījumu, ka videoklips būtu inscenēts.

Reakcija

Organizācijas

 

•   Eiropas Savienība
  • ES Padomes prezidents Šarls Mišels sacīja, ka ir "šokēts par Krievijas armijas Kijivā pastrādātajām zvērībām", un solīja, ka ES palīdzēs Ukrainai un cilvēktiesību grupām vākt pierādījumus izmantošanai starptautiskajās tiesās.
  • Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena: “Šokēta par ziņojumiem par neizsakāmām šausmām apgabalos, no kuriem Krievija atkāpjas. Steidzami nepieciešama neatkarīga izmeklēšana. Kara noziegumu veicēji tiks saukti pie atbildības."
  • Roberta Metsola, Eiropas Parlamenta prezidente: “Šokēta par Krievijas armijas zvērībām Bučā un citās atbrīvotajās teritorijās. Tā ir Putina kara noziegumu aukstā realitāte. Pasaulei ir jāapzinās, kas notiek. Ir jāpiemēro bargākas sankcijas. Vainīgie un viņu komandieri ir jāsauc pie atbildības."
  • Žuzeps Borels, Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos: "Es apsveicu Ukrainu ar Kijivas reģiona lielākās daļas atbrīvošanu. Šokēts par ziņām par Krievijas spēku pastrādātajām zvērībām. ES palīdz Ukrainai dokumentēt kara noziegumus. Visas lietas ir jāizskata, proti, Starptautiskajā tiesā. ES turpinās stingru atbalstu Ukrainai. Слава Україні!"
•   NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā telekanālam CNN sacīja: "Tas ir šausminoši un ir absolūti nepieņemami, ka civiliedzīvotāji kļūst par mērķiem un tiek nogalināti."
•   Apvienoto Nāciju Organizācija — Ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs paziņoja, ka "esmu dziļi šokēts par attēliem, kuros redzami Bučā, Ukrainā, nogalinātie civiliedzīvotāji. Ir svarīgi, lai neatkarīga izmeklēšana novestu pie efektīvas atbildības".

Valstis

•   Austrālija — Austrālijas ārlietu ministre Marise Peina tviterī paziņoja par šoku un aicināja saukt Krieviju pie atbildības.
•   Kanāda — Premjerministrs Džastins Trudo paziņoja: "Mēs stingri nosodām civiliedzīvotāju slepkavības Ukrainā, joprojām esam apņēmušies saukt pie atbildības Krievijas režīmu un turpināsim darīt visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainas tautu," tviterī paziņoja premjerministrs Dž. Trudo. Tie, kas ir atbildīgi par šiem briesmīgajiem un šausminošajiem uzbrukumiem, tiks saukti pie atbildības." Ārlietu ministre Melānija Džolija Krievijas rīcību nodēvēja par "šokējošu" un "bezjēdzīgu nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavību", sakot, ka "Kanāda netaupīs pūles, tostarp kara noziegumu izmeklēšanu, lai nodrošinātu vainīgo saukšanu pie atbildības".
•   Igaunija — Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa sacīja, ka attēli no Bučas atgādina Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas pastrādātās masu slepkavības, un aicināja apkopot detaļas un saukt vainīgos tiesā. "Tas nav kaujas lauks, bet gan nozieguma vieta," viņa piebilda.
•   Somija — Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina sacīja, ka ir jāizmeklē kara noziegumi Ukrainā, atsaucoties uz zvērībām Bučā.
•   Francija — Francijas prezidents Emanuels Makrons sacīja, ka attēli no Bučas ir "nepanesami" un viņam ir līdzjūtība pret upuriem un solidaritāte ar ukraiņiem. Viņš arī sacīja, ka "Krievijas varas iestādēm būs jāatbild par šiem noziegumiem".
•   Gruzija — Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili tviterī paziņoja, ka Buča parāda "noziegumu pret cilvēci", kas "nekad netiks aizmirsts".
•   Vācija — Vācijas vicekanclers Roberts Habeks notikumus Bučā raksturoja kā "neattaisnojamus" un "šausmīgu kara noziegumu".
•   Izraēla — Izraēlas vēstnieks Ukrainā to nosauca par kara noziegumu. Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids asi nosodīja slaktiņu un pirmo reizi Ukrainas kara kontekstā lietoja terminu "kara noziegums".
•   Itālija — Itālijas premjerministrs Mario Dragi sacīja, ka attēli no Bučas ir "pārsteidzoši" un ka "Krievijas varas iestādes ir jāsauc pie atbildības par notikušo". Viņš arī pauda Itālijas pilnīgu solidaritāti ar Ukrainu un tās pilsoņiem.
•   Japāna — Japānas premjerministrs Fumio Kišida 4. aprīlī žurnālistiem sacīja, ka Japāna stingri nosoda "starptautisko tiesību pārkāpumus" un paziņoja, ka valsts apsvērs iespēju pret Krieviju ieviest papildu sankcijas.
•   Moldova — Moldovas prezidente Maja Sandu pasākumu nosauca par "noziegumiem pret cilvēci" un pasludināja 2022. gada 4. aprīli par nacionālo sēru dienu visu Krievijas un Ukrainas karā bojāgājušo ukraiņu piemiņai.
•   Nīderlande — Nīderlandes premjerministrs Marks Rute rakstīja, ka viņu "šokēja" ziņas par "briesmīgiem noziegumiem" apgabalos, no kuriem Krievija ir atkāpusies. Viņš piebilda, ka tas ir "jāizmeklē" un ka Nīderlande un tās partneri "nerimsies", kamēr "kara noziegumu veicēji" netiks saukti pie atbildības.
•   Polija — Polijas ārlietu ministrs aicināja starptautisko sabiedrību palīdzēt Ukrainai izmeklēt Krievijas armijas darbības Kijivas apkārtnē, jo pieauga sašutums par mirušo līķu atrašanu Bučas pilsētā. "Kijivas reģiona atbrīvošana atklāj Krievijas bruņoto spēku pastrādātās barbariskās zvērības," tviterī sacīja Zbigņevs Rau, kurš ir arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) šī gada priekšsēdētājs.
•   Portugāle — "Attēlu brutalitāte, kas mūs sasniedz no Bučas, ir šokējoša. Mēs stingri nosodām šīs zvērības pret civiliedzīvotājiem. Nepieņemama barbaritāte, kas stingri jāsoda starptautiskajai tiesai," savā oficiālajā Twitter kontā raksta premjerministrs Antoniu Košta.
•   Rumānija — Rumānijas ārlietu ministrs Bogdans Auresku nosodīja Bučā pastrādātās zvērības, sakot, ka visi vainīgie par noziegumiem ir jāsauc pie atbildības.
•   Slovākija — Slovākijas premjerministrs Eduards Hēgers salīdzināja slaktiņu ar "kara apokalipsi bijušajā Dienvidslāvijā", sakot, ka "krievu karavīru barbaru uzdzīve ir šokējoša un starptautiskā sabiedrība to sodīs".
•   Spānija — Spānijas premjerministrs Pedro Sančess pauda "šausmas, sāpes un sašutumu" par "briesmīgajiem attēliem", kas izskanēja no Bučas, nosaucot tos par kara noziegumiem un norādot, ka vainīgie nevar palikt nesodīti. Sančess atkārtoti apliecināja savu atbalstu un solidaritāti Ukrainas tautai.
•   Zviedrija — Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone nāca klajā ar paziņojumu Twitter, norādot, ka attēli no Bučas "atgādina tumšākās ainas no Eiropas vēstures", un apsolīja finansiālu un personāla atbalstu Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanai.
•   Ukraina — Ukrainas valdība nosodīja situāciju kā nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanu, norādot, ka visi bojāgājušie bija civilā apģērbā un neapbruņoti. Ukrainas valdība paziņoja, ka vāc pierādījumus par kara noziegumiem un iekļaus pierādījumus par Bučas slaktiņu.
•   Apvienotā Karaliste — ārlietu ministre Liza Trasa sacīja, ka viņu "biedē zvērības Bučā un citās Ukrainas pilsētās" un, ka "ziņojumi par Krievijas spēkiem, kas vērsti pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem, ir riebīgi". Viņa arī sacīja, ka vainīgie tiks saukti pie atbildības.
•   ASV — ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens sacīja, ka pieaugošie pierādījumi par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā ir "sitiens pa vēderu", solot, ka ASV pievienosies saviem sabiedrotajiem zvērību dokumentēšanā, lai vainīgos sauktu pie atbildības.

• Ukraina: acīmredzami kara noziegumi Krievijas kontrolētajos apgabalos | Kopsavilkums par nāvessodu, citi smagi Krievijas spēku pārkāpumi. HRW, 2022. gada 3. aprīlis
• Yana Korniychuk, Elena Loginova: The banality of brutality. 33 days under siege in Block 17, Bucha, Ukraine. In: Organized Crime and Corruption Reporting Project, 31. August 2022
• The Daily Telegraph. I'm building 2,500 war crimes cases against Vladimir Putin's invasion, says Ukraine's chief prosecutor
• Kuleba calls on ICC mission to come to Bucha to collect evidence of Russian war crimes 2022-04-03, Interfax-Ukraine
• Буча. Пригороды Киева. Самые страшные кадры этой войны. Российские войска отступили из Киевской области. Вот что они оставили после себя. 2022-04-03, Meduza