Britu Indija

līdz 1947. gadam. No 1876. gada tās oficiālais nosaukums bija Indijas Impērija (angļu: Indian Empire). Tā ietvēra gan Indijas ģenerālgubernatoram un vicekaralim tieši pakļautās teritorijas, gan arī autonomās Indijas valdnieku valstis, kas formāli nebija Britu Impērijas sastāvā. Līdz 1937. gadam tās sastāvā ietilpa arī Birma, kas pēc tam bija atsevišķa britu kolonija. 1947. gadā britu Indijas Impēriju sadalīja divās domīnijās: Indijas Savienībā (Union of India) un Pakistānā.

Britu Indija Apvienotās Karalistes kolonija ←   ← 1858 – 1947 →   →   →   → Karogs Ģerbonis Himna God Save the King/Queen Britu Indija 1936. gadā Pārvaldes centrs Kalkuta (1858–1912) Ņūdeli (1912–1947) Simla (vasaras) Valoda(s) angļu un urdu Valdība Konstitucionālā monarhija Imperators/imperatore (1876–1947)  - 1858–1901 Viktorija  - 1901–1910 Eduards VII  - 1910–1936 Džordžs V  - 1936 Eduards VIII  - 1936–1947 Džordžs VI Vindzors Likumdevējs Imperiālā Likumdošanas padome Vēsture  - Dibināta 1858  - Likvidēta 1947 Nauda Britu Indijas rūpija

 

Britu Indijas Impērijā 1858.-1947. gadā ietilpa visa tagadējās Indijas teritorija (izņemot Goa un Pondičeri), Bangladeša, Pakistāna, Birma (1858—1937), Adena (1858—1937), īslaicīgi arī Singapūra un citas Šauruma apmetnes (1858—1867), Britu Somālija (1884—1898).

Galvaspilsēta

• Kalkuta (1858—1911)
• Ņūdeli (1911—1947)

Provinces (1907)

 

• Bengālija — 75 mln iedzīvotāju
• Apvienotās (Audas un Āgras) provinces (tagad Utarpradēša un Utarakhanda)  — 48 mln iedzīvotāju
• Madrasas prezidentūra — 38 mln iedzīvotāju
• Bombejas prezidentūra — 19 mln iedzīvotāju
• Pendžāba — 20 mln iedzīvotāju
• Centrālās provinces un Berāra — 13 mln iedzīvotāju
• Birma — 9 mln iedzīvotāju
• Asama — 6 mln iedzīvotāju
• Ziemeļrietumu pierobežas province (no 1901) — 2 mln iedzīvotāju
• Adžmera-Mervara 0,5 mln iedzīvotāju
• Beludžistāna — 0,3 mln iedzīvotāju
• Kurga — 0,2 mln iedzīvotāju
• Adamānu un Nikobāru salas — 0,025 mln iedzīvotāju

Atkarīgās teritorijas

No Britu Indijas atkarīgās teritorijas pārvaldīja vietējie valdnieki (maharādžas, rādžas, nabobi, nizams), kurus kontrolēja britu valdības iecelti rezidenti un aģentūras.

• Haidarābādu
• Maisora
• Gudžarātas un Barodas aģentūra
• Kašmīra un Džammu
• Gvaliora (izdalīta no Centrālindijas aģentūras 1921)
• Beludžistānas aģentūra: 2 valstis (Kalata un Labela)
• Rādžputānas aģentūra: 21 valsts
• Centrālindijas aģentūra: 97 valstis
• Madrasas valstis: 5 valstis (Banganapale, Kočina, Pudukota, Sandura un Travankora)
• Rietumindijas valstu aģentūra: izveidota 1924. gadā no 3 aģentūrām (Katiavaras, Kutčas un Palanpuras)
• Apvienotās Dekānas valstis
• Čotas Nagpuras valstis un Orisas meslu valstis: izveidoja no 1933. gadā dibinātās Austrumu valstu aģentūras
• Bhopālas aģentūra (1818—1947).
• Pendžābas valstu aģentūra: 13 valstis
• Ziemeļrietumu pierobežas aģentūras
• Sikimas valsts no 1917. gada bija britu protektorātā

 

Provinces dalīšanas laikā

Palika Indijas Savienības sastāvā

• Bihāra (atdalīta no Bengālijas 1912)
• Deli (atdalīta no Pendžābas 1912)
• Apvienotās (Audas un Agras) provinces
• Madrasa
• Bombeja
• Centrālās provinces un Berāra
• Orisa (atdalīta no Bihāras 1936)
• Asama
• Adžmera-Mervara-Kerka
• Kurga
• Adamānu un Nikobāru salas
• Panta-Piploda (izveidota 1942)

Pakistānas sastāvā

• Sinda (atdalīta no Bombejas 1936)
• Ziemeļrietumu pierobežas province
• Beludžistāna

Sadalītas starp Indiju un Pakistānu

• Bengālija
• Pendžāba

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Britu Indija.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Britu Indija

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. s d l