Ukrainas Nemiernieku Armija

UPA tika izveidota 1942. gada 14. oktobrī.

Ukrainas nemiernieku armija
Українська повстанська армія (УПА)

Ukrainas nemiernieku armijas karogs
Valsts	Ukraina
Pastāvēšanas laiks	1942. gada 14. oktobris—1949 1949—1960 (lokāli)
Daļa no	OUN-B
Karaspēka veids	partizānu armija
Krāsas	sarkana un melna
Karavīru skaits	no 25 000—30 000 līdz vairāk nekā 400 000
Jubileja	14. oktobris
Devīze	Слава Україні! Героям слава!
Militārās operācijas	Otrā pasaules kara Austrumu fronte (1942—1945) UPA partizānu karš (1944—1960)
Komandieri
Komandieri	Vasiļs Ivahivs Romāns Šuhevičs Vasiļs Kuks

Otrā pasaules kara laikā tā iesaistījās partizānu karā pret Padomju Savienību, Polijas pagrīdes valsti, komunistisko Poliju un nacistisko Vāciju. Nemiernieku armija izveidojās no atsevišķiem kaujinieku formējumiem no Ukraiņu nacionālistu organizācijas - Banderas frakcijas (OUN-B), ko veidoja galvenokārt dezertieri no kolaboracionistiskās Ukraiņu palīgpolicijas. UPA veica etnisko tīrīšanu pret poļiem Volīnijā un Austrumgalīcijā, nogalinot desmitiem tūkstošu poļu un ebreju, galvenokārt sievietes un bērnus.

2019. gada martā Ukrainas valdība vēl dzīvajiem UPA kaujiniekiem oficiāli piešķīra veterānu statusu.

UPA veidoja nacionālistu brīvprātīgie, bijušie palīgpolicijas darbinieki un dezertieri no Sarkanās armijas un SS divīzijas "Galīcija". Saskaņā ar dažādiem avotiem UPA kaujinieku skaits dažādos periodos svārstījās no 25 000-30 000 līdz vairāk nekā 400 000.

UPA par savu galveno mērķi deklarēja spēcīgas sacelšanās sagatavošanu, kurai bija jāsākas izdevīgā brīdī, kad PSRS un Vācija izsmeltu viena otru asiņainā karā, pēc tam dibināt neatkarīgu Ukrainas valsti, kurā bija jāiekļauj visas etniskās ukraiņu zemes. Ukrainas nemiernieku armijā cīnījās arī ebreji, krievi un citu tautību pārstāvji.

 

UPA darbība bija pretpoļu, pretvācu un pretpadomju. 1943.-1945. gadā UPA vienības piedalījās ukraiņu-poļu etniskajā konfliktā, organizācija tiek apsūdzēta Volīnijas slaktiņa organizēšanā. Sākās 1943. gada martā un sasniedza maksimumu tā paša gada jūlijā. Slaktiņa mērķis bija novērst potenciālās Polijas pretenzijas uz šo apgabalu, balstoties uz poļu minoritātes vēlmēm. Upuru vidū bija arī ebreji, čehi, krievi, gruzīni un ukraiņi, kas bija daļa no poļu ģimenēm vai pretojās UPA darbībām, piemēram, slēpjot poļu bēgļus. Kopā tika nogalināti 50-60 tūkstoši cilvēku. Poļu atbildes darbības, kas sākās 1943. gada vasaras beigās, savukārt noveda pie dažiem tūkstošiem upuru ukraiņu civiliedzīvotāju vidū.

Pēc padomju varas atjaunošanas Ukrainā UPA sāka darboties pret Sarkanās armijas karavīriem, NKVD, kā arī padomju un partijas darbiniekiem, kolhozu aktīvistiem, inteliģenci, kas ieradās "no austrumiem", vietējiem civiliedzīvotājiem un OUN(b) struktūrām, kas tika turētas aizdomās par atbalstu vai lojalitāti padomju varai.

UPA cīņa pret Sarkano armiju pēckara periodā noveda pie tā, ka jēdzieni "UPA" un "Banderovci" Padomju Savienībā kļuva par agresīvā nacionālisma simbolu. ''OUN-UPA'' jautājums pieder pie Ukrainas sabiedrības diskutablajām un skandalozajām tēmām, kur viedokļi jau daudzus gadus svārstās starp pozitīvo (neatkarības cīnītāji, Ukrainas varoņi) un negatīvo (vācu kolaboranti, Ukrainas nodevēji).

1949. gadā organizācija oficiāli tika likvidēta, taču atsevišķas nemiernieku vienības turpināja darbību vēl līdz pat 20. gadsimta 50. gadu vidum.

•   Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ukrainas nemiernieku armija.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
• Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)