Progresīvie: Centriski kreisa, progresīva politiskā partija Latvijā

Partija aizstāv progresīvu nodokļu sistēmu un Ziemeļvalstu tipa labklājības valsts veidošanu. Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī. 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija "Progresīvie" tika ievēlēta 14. Saeimā.

Partija "Progresīvie"
Līdzpriekšsēdētāji	Andris Šuvajevs Justīne Panteļējeva
Ģenerālsekretāre	Liene Gātere
Partijas valde	Andris Šuvajevs Justīne Panteļējeva Mairita Lūse Antoņina Ņenaševa Dāvis Lodziņš Kaspars Briškens Zane Pūpola Atis Švinka Niks Derums
Dibināta	2017. gada 25. februārī
Atdalījusies no	Biedrība "Progresīvie"
Galvenā mītne	Ernesta Birznieka-Upīša iela 20, Rīga
Jaunatnes spārns	Jaunatnes organizācija "Protests"
Biedri (2024)	870▲
Ideoloģija	sociāldemokrātija zaļā politika progresīvisms
Politiskā pozīcija	Centriski kreisa, kreisa
Eiropas filiāles	Eiropas Zaļā partija
Eiropas Parlamenta grupa	Greens/EFA
Oficiālās krāsas	Sarkans      Zaļš
14. Saeima	10 / 100
Eiroparlaments	0 / 8
Valdība	3 / 15
Rīgas dome	11 / 60
Vadītās pašvaldības	0 / 43
Mājaslapa
www.progresivie.lv
Latvijas politika Partijas Latvijā

Kopš 2023. gada 29. aprīļa partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs, un pilsētplānotāja, Rīgas domes deputāte Justīne Panteļejeva. Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši Edmunds Cepurītis, Roberts Putnis, Māris Graudiņš un citi.

Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas LSDSP rindas; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, Ervins Labanovskis, Mārtiņš Kossovičs, Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško. Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".

2011. gadā portālā ManaBalss.lv biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta Saeimā. 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".

2018. gada Saeimas vēlēšanas

"Progresīvie" kā pirmā partija 13. Saeimas vēlēšanās iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli Antoņinu Ņenaševu, Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte Inga Liepa-Meiere, Zemgalē — Latvijas Universitātes asociētā profesore, socioloģijas doktore Līga Rasnača, Kurzemē — cilvēktiesību juriste Dace Kavasa un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.

2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu, bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.

"Progresīvie" 13. Saeimas vēlēšanām iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli. Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.

Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja 2019. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" vadītāja Gunta Anča.

2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un zaļāku Eiropu. Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "Attīstībai/Par!" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un klimatneitralitāte. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija Mārtiņš Staķis ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes Alija Turlaja un Selīna Vancāne, kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis Viesturs Kleinbergs — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.

2022. gada Saeimas vēlēšanas

2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma". "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot Kasparu Briškenu (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, Antoņinu Ņenaševu Rīgā, Ati Švinku Zemgalē, Lieni Gāteri Kurzemē un Leilu Rasimu Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas 14. Saeimā.

Saeimas vēlēšanas

Eiroparlamenta vēlēšanas

Pašvaldību vēlēšanas

Rīgas domes vēlēšanas

2017. gada pašvaldību vēlēšanas

Skatīt arī: 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās Aizputes, Mārupes un Ķeguma novadā un Jūrmalā.

Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.

Pilsēta/Novads	Vēlēšanu rezultāts		Deputātu vietas	Ievēlētie deputāti
	Balsis	%
Aizputes novads	916	27,32	4 / 15	Mārtiņš Sants Mārtiņš Grundmanis Anita Leimante Kārlis Vīdners
Mārupes novads	526	8,09	1 / 17	Edgars Jansons
Jūrmala	425	2,40	0 / 15
Ķeguma novads	26	1,09	0 / 15

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, kā arī Jēkabpils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas un Smiltenes novados, savukārt Liepājā un Cēsu novadā partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.

Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām, bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.

Pilsēta/Novads	Vēlēšanu rezultāts		Deputātu vietas	Piezīmes
	Balsis	%
Smiltenes novads	683	12,53	2 / 15
Liepāja	806	6,01	0 / 15	Kopā ar Kustību Par! un Jauno Vienotību
Rēzekne	390	5,62	1 / 13
Cēsu novads	661	5,21	0 / 19	Kopā ar Kustību Par!
Mārupes novads	357	4,46	0 / 19
Jūrmala	641	4,42	0 / 15
Siguldas novads	300	3,29	0 / 19
Jēkabpils novads	242	2,15	0 / 19
Ķekavas novads	99	1,29	0 / 19
Jelgava	105	0,90	0 / 15

"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes. Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā, Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle Elīna Pinto ar 750,00 eiro.

2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija Draugiem Group lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs. KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš. 2018. gada beigās "Progresīvie" savā Facebook kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.